Senatnīgais un mūsdienīgais

Pati Olga izstādē prezentē savus adījumus: “Es ļoti daudz adu, jo man adīt ļoti patīk. Mana mamma Vera Bula daudz šuva un adīja, viņa jau 15 gadus ir mirusi. Izstādē apskatāmas tās lietas, kas saglabājušās, tostarp sena kleitiņa, ko mamma ar prieku nēsāja. Pēc tam to kleitiņu nēsāja mana meita Inese un vēl arvien citreiz viņa to uzģērbj. Inesei patīk senatnīgas lietas. Vecmamma Anna auda un adīja, šeit apskatāmi viņas audumi. Vecmāmiņa auda pat linu drēbes. Bērnībā es redzēju, kā viņa auž un kad gāju gulēt, vecmāte bieži vērpa diegus — ratiņa dūcošā skaņa viegli iemidzināja. Gāja gadi, stelles tika pārdotas, tagad man to ir ļoti žēl. Bet tolaik biju pārāk jauna, lai mācītos aust, tagad gan gribētu apgūt vecmāmiņas aušanas prasmes. Viņa bija īsts rokdarbu meistars — man līdz viņas līmenim vēl tālu.”

Dzimtas izstādi šoreiz nepapildināja Olgas jaunākās meitas Diānas darbiņi, kurai ir tikai 13 gadi, bet arī viņai patīk rokdarbi. Viņa izrādījās visai paškritiska un pati pateica, ka pagaidām vēl nav ko rādīt plašākai auditorijai. Arī vecākā meita Santa skolas gados tamborēja, bet viņa nav tik liela rokdarbniece, kā māsa Inese. Santa nedzīvo Latvijā — strādā kafejnīcā Londonā. Mamma gan cer, ka kādreiz viņa atgriezīsies un pabeigs iesāktās studijas.

Juris ROGA