Robežniekos dzimst tradīcijas

Jautrais un asprātīgais komentētājs, Dagdas “šovmenis” un zirgu sporta azartiskais līdzjutējs Anatols Viškurs centās godam, un reizēm, gandrīz vai tikai pielietojot spēku, dziesmu izpildītājiem izdevās sagādāt mikrofonu. Bet vietējās dīvas Marija un Tatjana dziedāja tikai par zirgiem, kas daudzu gadsimtu garumā bija palīgi un lauku ģimeņu lepnums. Truskovsku un Mončinsku dinastijas ne tikai gadiem cauri ir saglabājušas mīlestību pret zirgiem, bet arī dažādi tuvinājušas skrejceliņa atklāšanu. Un taisnīgums uzvarēja: uz Iosifa Mončinska zemes tika izveidots, iespējams, nākamā hipodroma pirmais etaps, bet brašais jātnieks kļuva par viena no trim uzvarētāju kausu īpašnieku.

Nu bet visu pēc kārtas. Skrejceliņa atklāšana bija svinīga — ar ugunīgām, emocionālām runām. Sarkano lentīti pārgrieza domes izpilddirektors Jānis Geiba un pagasta vadītāja Ērika Gabrusāne. 800 m garo un ideāli gludo trasi nolēja ar šampanieti, kas ļoti iederējās šajā karstajā dienā. Pirmais posms — simbolisks. Zirgu skriešanas sacensību vecākais, žokejs no Dagdas Nikolajs Galilejevs startēja ar amerikāņu šķirnes ērzeli Koman Šel, sešpadsmit gadus vecā Marija Truskovska, Iosifa Mončinska krustmeita, rikšotāju sacensībās piedalījās pirmo reizi dzīvē. Vēlāk Daugavpils Mūzikas koledžas studente man atzinās, ka divu nedēļu garumā trenējās katru dienu, bet arī tas izrādījās par maz. Trīs gadus vecā krievu šķirnes ķē- vīte Rūsiņa tomēr sāka skriet galopā, bet galvenais ir pavisam kas cits: Marija pilnībā izjuta rikšotāju skriešanas sacensību azartu un skaistumu, viņas uzvaras — vēl priekšā. Vēl jo vairāk — ir no kā ņemt piemēru. Viņas tautiete Marisela Jeromenoka šajā dienā ieguva sudraba kausu. Nākamajos piecos posmos startēja pa trīs sportisti, un katrs no viņiem bija noskaņots uzvarai. Bet sports ir sports, kad 1600 m garā distance noteica ne tikai spēcīgākos… Nenomierināmajam komentētājam Anatolam Viškuram bija taisnība: “Jūtu, ka šodien nav līdzīgu labākajam Latvijas braucējam Marekam Brokānam. Saprotama arī viņa taktika — sākumā mazliet atpalikt, lai finišā uzvarētu.” Tā arī notika: sportists no Gulbenes, kurš uzvarēja divos posmos, tika finālā un kļuva par zelta kausa īpašnieku. Viņš kopā ar ērzeli Delot Tooma uzstādīja arī dienas rekordu — 2:09:5.

Atzīšos, ka jutu līdzi saviem labiem paziņām — Robežnieku un Dagdas jātniekiem Nikolajam Galilejevam un Tatjanai Fedotovai. No desmit jātniekiem tajā sestdienā veicās ne visiem…

Savu prieku neslēpa svētku galvenais varonis Iosifs Mončinskis, kurš ieguva savu desmito kausu. Līksmoja arī Marisela Jeromenoka: dubultie svētki izdevās! Robežnieki kļuva par rikšotāju skriešanās sacensību vietu, bet Krāslavas novada kausa izcīņa noteikti kļūs par labu tradīciju.

Noslēgumā — Jeļenas Stašules (Kaunata) atsauksmes par Robežnieku svētkiem: “Tiešām, pasākums no visas sirds, nevis kārtējam āķītim kādā projektā. Trase — teicama, ir redzams, cik daudz darba ieguldīts — no starta līnijas līdz finišam. Arī vieta brīnišķīga, un tas nozīmē — perspektīva. Braucu mājās ar svētku noskaņojumu, lai atkal šurp atgrieztos. Paldies organizatoriem!”

Lai arī ko teiktu skeptiķi un pesimisti, tomēr dzīve virzās uz priekšu. Veiksme uzsmaida tiem, kuri nevis runā, bet droši īsteno visneiedomājamākās idejas. Lūk, arī Robežniekos notika mazs brīnums, par ko rikšotāju sacensību līdzjutēju vārdā saku paldies Krāslavas domei, pagasta vadītājai Ērikai Gabrusānei, zirgu sporta faniem Iosifam Mon- činskim un Mariselai Jeromenokai, kā arī spon- soriem “Biofarma”, “Valmeks”, “Agroplus AJ” un zemnieku saimniecībām “Zemīši”, “Zarečje”, “Viesturi”, “Vaicuļevas”, “Varavīksne”.

Aleksejs GONČAROVS