Jautājums — atbilde

Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks: “Nav tā, ka nekur pilsētā gājējiem neasfaltējam trotuārus. Piemēram, Aglonas ielā gar parka žogu gājēju celiņi būs nobruģēti, pretējā pusē — ieklās asfaltu. Tā ir pilsētas vēsturiskā daļa un estētiskums ir svarīgs faktors, tālab gar žogu būs bruģis. Rīgas-Augusta ielā Augustovkas rajonā gājēju celiņiem sākotnēji bija paredzēts bruģakmens segums abās ielas pusēs, bet domājot par sievietēm, kuras nēsā austpapēžu kurpes, veicām izmaiņas projektā un ielas vienā pusē Augustovkā tagad ir bruģis, bet otrā — asfalts, pa kuru ir vieglāk iet šādās kurpēs. Ir citi piemēri, kur izmantojam un izmantosim asfaltbetona segumu gājēju celiņiem un nebūt nav tā, ka visa pilsēta būs bruģī!
Diemžēl bruģis ir arī slidenāks materiāls, tā uzturēšana sagādā grūtības ziemā un pavasarī. Izvēli par labu bruģim savā veidā diktē arī Krāslavas vecā vēsturiskā apbūve, kur asfalts neiederas. Izvēle par labu bruģim ir saistīta arī ar pilsētas komunikācijām, jo rakšanas darbu gadījumā bruģi var izņemt un pēc tam atlikt vietā. Asfaltu ir jāgriež. Dažādas komunikāciju avārijas diemžēl mums nav retums. Visu laiku noris strīdi ar komunikāciju uzturētājiem — tikko uzliekam jaunu asfaltu un pēkšņi viņiem ir kaut ko jārok! Pēdējais piemērs — Ezera ielas krustojums, kur nācās izgriezt jaunu, labi ieklātu asfaltu siltumtrases dēļ. Atjaunot bruģakmens segumu vienmēr var kvalitatīvi, bet tas ir vidēji par 8% dārgāks nekā asfaltbetona segums.”

Novada domes izpilddirektors Jānis Geiba: “Beidzot panācām, ka projektētāji veido taisnas virsmas trotuārus, nevis augšā, lejā māju teritoriju iebrauktuvju dēļ. Tagad varbūt kādam būs grūtāk iebraukt vai izbraukt no garāžas, bet gājējiem līdzens trotuārs ir ērtāks. Bruģa izvēle ir pamatota, jo to var viegli izjaukt un salikt atpakaļ. Komunikāciju tīkli ir visur pilsētā, tad jau labāk bruģis ar dažām neērtībām nekā ilgstoši jāpārvietojas pa izdangātu asfaltbetona trotuāru.”

Juris ROGA