Ikonās svētais Panteleimons tiek attēlots, rokās turot lādīti ar aptiekāra pudelītēm un mazu karotīti. Ārsta piederumi...
III un IV gadsimtu mijā pēc Kristus dzimšanas Romas impērijā valdīja uzreiz divi vadītāji: Maksimiāns rietumos un Diokletiāns austrumos. Tas ir laiks, kad kristieši tika nežēlīgi vajāti. Aprobežotais un nemierīgais Maksimiāns pastāvīgi karoja. Kā vadītājs viņš kļuva slavens ar to, ka arī miera laikā rīkojās kā iekarotājs nevis gudrs vadītājs. Nikomedija pilsētā, kas atradās Marmora jūras krastā, neoficiālā austrumu provinču galvaspilsētā jaunais ārsts Panteleons kļuva slavens ar savu mediķa mākslu un absolūtu vienaldzību pret naudas atalgojumiem.
Maksimiāns vēlējās redzēt šo brīnumu. Jaunais ārsts tika nogādāts valdnieka pilī. Saruna ar imperatoru bija ilga. Mierīgās, pārliecinātās atbildes uz galminieku uzdotajiem ironiskajiem jautājumiem, labas manieres, pieklājība, smaids, bezbailība — tas viss radīja iespaidu uz kareivīgo Maksimianu. Lēmums pārsteidza visus — Panteleons tika ievēlēts par galma ārstu. Galvu reibinoša karjera. Tik iespēju kļūt bagātam! Galma ārsti — tie ir garantēti turīgi pacienti, kas sirgst no hroniskas pārēšanās un alkohola pārmērīgas lietošanas vienlaicīgi. Turklāt, kas liedz jaunajam ārstam atrast un ārstēt neeksistējošas slimības, lai no saviem bagātajiem klientiem saņemt arvien vairāk dināru? Visi Panteleona priekšgājēji rīkojās tieši tā. Bet... šoreiz viss bija pilnīgi citādāk... Jaunā ārsta padomi atšķīrās ar vienkāršību un lakonismu. Tie, kas sekoja padomiem, ātri vien sajuta uzlabojumus, tik vien kā atsakoties no pārmērībām un neskādējot jaunā ārsta rekomendētās fiziskās aktivitātes. Bet kas pārsteidza visvairāk: Panteleons atteicās no naudas. To galmā nespēja saprast neviens...
Pateicoties veiksmīgajai praksei galmā, jaunajam ārstam radās daudz brīva laika. Viņš arvien biežāk sāka pazust no galma... Panteleons ārstēja visus, kas vērsās pie viņa. Apmeklēja cietumus, pilsētas graustus... Pilsētā dzīvojošie ārsti pakāpeniski sāka zaudēt klientus. Ienākumi samazinājās... Un tā radās ziņojums, spilgts un detalizēts. Kārtīgie un likuma paklausīgie Romas pilsoņi ziņoja, ka Panteleons — kristietis! Tajā laikā — noziegums pret valsti!
Maksimians sākumā pat dzirdēt negribēja par ziņojumiem, viņam simpatizēja jaunais ārsts... Taču kad par Panteleonu sāka sūdzēties dziednieki, kas apgalvoja, ka savus pacientus viņš ārstā ar Kristus vārdu un daudzi pēc izārstēšanās pieņem kristīgo ticību, valdnieks bija spiests pie sevis izsaukt ārstu un lūgt paskaidrojumus...
Jaunais ārsts neko nenoliedza. Viņš Maksimiānam piedāvāja demonstrāciju. Zālē tika aicināti dziednieki un dievturu ārsti, ienesa paralizētu cilvēku. Panteleons piedāvāja dziedniekiem izārstēt pacientu šeit uz vietas, palīgā piesaucot savus dievus. Priekšlikums izraisīja apjukumu. Ārsti, pārtraucot viens otru, runāja par šīs lietas principiālu neiespējamību, par ilgstošu ārstēšanu, par sarežģītiem ārstnieciskajiem uzlējumiem, kuru pagatavošanai ir nepieciešams daudz laika un tml.
Tad jaunais kristiešu ārsts vērsās pie Dieva ar lūgumu izārstēt slimnieku...
Pēc dažām stundām nelaimīgais patstāvīgi piecēlās kājās. Brīnums radīja neaprakstāmu iespaidu. Daži dziednieki uzreiz pa-ziņoja par patiesās ticības pieņemšanu... Maksimians bija dusmīgs. Kristieši neatzina imperatora dievišķo būtību. Viņi ir imperatora svētās valdīšanas pretinieki! Pavēle bija īsa — likt Pantoleonam atteikties. Šī darba pratēju impērijā bija ļoti daudz. Taču... Brīnumi vien! Auklas trūka, spīdzināšanas iekārtas lūza un nedarbojās... Jauno ārstu pakāra aiz kājam, dedzināja ar uguni, rāva ar dzelzs spīlēm...
Par atbildi ne vārda. Tika ziņots imperatoram... “Uz cirku! Pie mežonīgajiem zvēriem!” Tāda bija jaunā pavēle.
Tuvākajā svētku dienā cirkā sapulcējās pilsētas iedzīvotāji, lai izbaudītu kristieša saplosīšanu, kas viņiem bija apsolīta...
Izsalkušie zvēri metās pie Panteleona savainotā ķermeņa, apgūlās blakus un sāka laizīt rētas uz mocekļa ķermeņa... Cirkā sākās panika. Imperators pavēlēja ārstam nocirst galvu, lai uz visiem laikiem izbeigtu šo lietu... Mocekli piesēja pie olīvkoka. Bet... Zaldāti atteicās nogalināt ārstu... Tad Panteleons pats lūdza zaldātiem izpildīt pavēli. Nozibēja šķēps, galva noripoja...
Leģenda vēsta, ka no mocekļa ķermeņa asins vietā tecēja piens, bet vecajā olīvkokā parādījās daudz augļu...
Kopš tiem senajiem laikiem jaunais nikomediešu ārsts Panteleons (visā kā lauva), tiek kristiešu godināts kā Panteleimons (žēlsirdīgais).
Svētais Moceklis Panteleimons — ārstu un slimnieku aizbildnis. Kādreiz no Krievijas es māmiņai atvedu maisiņā olīvas kauliņu no tā paša koka... Ne kauliņš dziedē... Dziedē ticība.
Svētais Lielmocekli un dziedniek Panteleimon! Lūdz mūsu dvēseles un miesas debesu Ārstu, mūsu Dievu Kristu, lai dziedē mūs no kaitēm, kas mūs nomoka!
Andrejs JAKUBOVSKIS