Gors, kinofestivāls, iemīļotā aktiera jubileja

Latgales vēstniecība rada iespaidu. Pilnīgi tāds eiropeiska līmeņa teātru — koncertu komplekss. Patīkams ne tikai no ārpuses, bet arī iekšpusē. Pie vēstniecības liels daudzums soliņu, strūklaku, celiņi un zālāji. Ir jūtama kāda nepabeigtība, bet pavisam mazliet… Zāle lieliski aprīkota, mājīga un ietilpīga. Ar nelielu nokavēšanos, pavisam nelielu un pilnīgi piedodamu, zālē nodzisa gaisma…

Mana pirmā tikšanās ar Ivaru Kalniņu notika pirms 28 gadiem. Tad aktieris bija atbraucis uz Krāslavu un kinoteātrī “Zarja” (“Ausma”) notika radoša tikšanās. Zāle bija pārpildīta. Tajos laikos, kad pavisam nesen ekrānos tika rādīta filma “Teātris”, Kalniņš kļuva par zvaigzni numur viens visā Padomju Savienībā. 28 gadi… Tagad aktieris svinēja 65. dzimšanas dienu. Dievs, dod mums visiem tā izskatīties 65 gados! Toreiz Kalniņš atbildēja uz skatītāju jautājumiem, lasīja dzeju, izpildīja vienu dziesmu ģitāras pavadījumā, atvainojoties par sa- vām pieticīgajām vokālajām prasmēm… Tagad aktieris daudz dziedāja. Estrādes senās dziesmas, romances, latviešu tautasdziesmas…

Jubilejas vakarā nebija nevajadzīgā ierēdnieciskuma. Visam notiekošajam piemita ļoti intīms, mājīgs raksturs… Īpaši vēlos pastāstīt par Ivara Kalniņa viesiem. Sāksim ar mūsējiem.

Aktieris Mārtiņš Vilsons iepriecināja ar brīnišķīgu aktierformu un vokālu. Steps Māra Pū- ra izpildījumā bija brīnišķīgs, bet viņa meitas Agneses, Londonas mūzikla skolas studentes, uzstāšanās tika sagaidīta ar vētrainiem aplausiem. Divi hīti viņas sniegumā — “Viss šis džezs” no “Čikāgas” un “Par mani neraudi, Argentīna!” no “Evita” — bija izpildīti talantīgi un emocionāli. Trompetists Andris Ābelīte priecēja ar meistarību, kā to dara pilnībā apdāvināti cilvēki, kuru mūsu valstī ir daudz. Ieva Kerēvica sagādāja patiesu gandarījumu. Patiešām bija žēl, ka viņa nodziedāja tikai divas dziesmas. Ieva ir tā izpildītāja, kuru gribas klausīties un klausīties…

Un tagad viesi no Krievijas… Šeit pārsteigums pēc pārsteiguma. Vakara vadītājs, Krievijas kinoakadēmiķis, organizators un vairāku kinofestivālu orgkomiteju priekšsēdētājs Sergejs Novožilovs ar katru viesi iepazīstināja sīki, it kā baidoties, ka zālē neviens viņus nepazīs. Velti. Mēs visi viņus pazīstam un mīlam. Mīlam viņus par daiļradi, par viņu lomām filmās, kas reizēm jau zināmas kopš pašas bērnības.. Un tā…

Valentīna Teličkina (“Veiksmes līklocis”, “Pieci vakari”, “Sākums” utt.) jubilāram uzdāvināja savu gleznu, pēdējā laikā aktrise reti filmējas, bet vairāk raksta, glezno… Jurijs Černovs (debitēja filmā “Nodzīvosim līdz pirmdienai”, vai atceraties “divnieku karali” Siromjatnikovu? ) bija jautrs un azartisks. Delikāti jokoja, spīdoši izpildīja “Kuročkina pantiņus” no filmas “Kāzas ar pūru”… Natālija Varleja (leģendārā Ņina no “Kaukāza gūsteknes”) dziedāja, lasīja savu dzeju un pasniedza jubilāram “pilnu maisu ar laimi”.

Bet tagad par vakara visspilg-tāko iespaidu. Vismaz man. Pilnīgs pārsteigums bija … Innas Makarovas dalība jubilejā. Pasaules kinematogrāfijas le- ģenda… Viņa debitēja filmā 1948.gadā (tas ir jubilāra dzimšanas gads!), izpildot Ļubkas Ševcovas lomu (“Jaunā gvarde”). Tad bija “Meitenes”, “Balzaminova precības”, “Noziegums un sods”, “Pavasara mīlestība”, “Sievietes”, “Mirušās dvēseles” — kopumā 42 filmas, kas ir kinematogrāfijas zelta fonds. Uz skatuves iznāca sīciņa vecenīte, nevainojami melnā, kādā Čehova laikmeta kleitā. Viņai palīdzēja iziet uz skatuves (aktrisei 87 gadi!). Viņa vienkārši stāvēja un skatījās zālē… bet tur it kā uzsprāga bumba. Skatītāji piecēlās kājās un vienkārši skaļi aplaudēja kino leģendai… Viņa varēja vienkārši pastāvēt, viņai pat nekas nebija jādara. Visu acu priekšā bija rotaļīgā un bezbailīgā Ļubka no “Jaunās gvardes”, kalsnā un liriskā Nadja no “Meitenēm”, straujā Anfisa no “Balzaminova precībām”… Mums priekšā stāvēja zvaigzne. Visīstākā…
Makarova palūkojās apkārt, nepamanīja krēslu (stāvēt viņai nebija viegli) un pajautāja: “Vai drīkst runāt stāvot?”.

Organizatori delikāto joku nesaprata, lieliskā aktrise neapjuka. Viņa pastāstīja to, ka nesen izmežģīja kāju, jautri piebilstot, ka to viņa māk, jo vienmēr filmējās tādās filmās, kur bija jāmāk absolūti viss. Apsveica jubilāru, palielīja Rē- zekni par skaistumu un mājīgumu… Un nobeigumā nolasīja dzejoli par senām, aizmirstām vēstulēm. Nolasīja tā, ka pēc katra vārda pa ādu skrēja skudriņas… Ar to arī viņas apsveikums jubilāram beidzās. Aktrisei palīdzēja noiet no skatuves. Zālē bija ovācijas. Pie pašām kulisēm Inna Makarova apstājās, pagriezās pret zāli un nosūtīja dedzīgu un palaidnīgu gaisa buču… Un skatītāji atkal ieraudzīja to pašu Ļubku Ševcovu, kurai pats velns nav brālis. Un it kā pat nebija šo 65 gadu… Aplausi atkal uzsprāga lielajā Latgales vēstniecības zālē!

Kvintets “Čistij golos” (”Skaid-rā balss”) no Baltkrievijas izpildīja divas baltkrievu tautas dziesmas. Balsis skanēja tik satriecoši, ka, likās, dziesma iziet tev cauri. Sajūtas bija neaprakstāmas. Publikas sajūsma ilgi neļāva baltkrievu vokālistiem aiziet.
Programmas noslēgumā uzstājās dziedātāja Ņina Šackaja no Krievijas…

Iespaidu bija tik, ka tie jau nevarēja ievietoties galvā. Oficiāli uzstājās “Gora” vadītāja Diāna Zirniņa un Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs. Tika nolasīts Latvijas prezidenta apsveikums. Mērs bija daiļrunīgs un svinīgs… Pēdīgi jubilārs nodziedāja tautasdziesmu, zālē ritmiski aplaudēja… Bija skaisti.

Pie Latgales vēstniecības mēs pamanījām dzīvu skulptūru — skursteņslauķi. Tikšanās ar skursteņslauķi, kā zināms, nes veiksmi. Bet ja viņam pieskaras, tad veiksme un izdošanās tev garantēta uz ilgu laiku. To, kas vēlējās sev piesaistīt veiksmi, netrūka. Arī es nebiju izņēmums… Bet, jāsaka godīgi, arī bez skursteņslauķa man šajā dienā ļoti paveicās, es biju apbrīnojamā jubilejā…

Andrejs JAKUBOVSKIS