Tandēms

Graudi un tikai graudi

SIA “Ūzoleņi” nodarbojas tikai ar graudkopību, saimniecībai rit trešais gads. Šogad saimniecības Lauku atbalsta dienestā iesniegtā platība ir 836 ha. Pašu zemes nav daudz, īpašumā aptuveni 100 hektāri, bet pārējo — kādus 700 hektārus — Anatols nomā sešos pagastos: Konstantinovas, Dagdas, Šķaunes, Svariņu, Bērziņu un Ezernieku. Viņš atzīst, ka pa pagastiem “izmētātā” zeme ir milzīga SIA “Ūzoleņi” problēma, jo daudz dīzeļdegvielas tehnika patērē strādājot tukšgaitā, kamēr nokļūst līdz tīrumam. Otra visu lauksaimnieku problēma ir graudu iepirkuma cenas, kas vismaz šobrīd dzen izmisumā. Mūsu tikšanās dienā uz Anatola mobilo pienāca kārtējā īsziņa, ka iepirkuma cena atkal pazeminās...

Anatols: “Pērnajā sezonā, lai arī ne uz visu apjomu, bet bijām noslēguši līgumus par graudu iepirkumu un galarezultātā izrādījāmies zaudētājos, jo brīvajā tirgū cenas graudiem izrādījās krietni augstākas. Šogad līgumus neslēdzām, un še tev! Raža sliktāka nekā pērn, graudi sīki, tirgū jābūt it kā deficītam, bet cena ir zema un, var sacīt, kritiska. Ja nekas nemainās uz labo pusi, nav jēgas iegādāties minerālmēslojumu, nav vērts iestrādāt.

Es nesaprotu, kāpēc tā notiek? Varbūt tāpēc, ka pļauja sākās agrāk, varbūt uzņēmēji nogaida, kā reaģēs zemnieki? Kas to lai zina?”

Saimniecība katru gadu mēģina realizēt pa kādam projektam. Kopumā atbalstīti četri, tai skaitā iegādāti divi kombaini, četri traktori, pāris arkli, piekabe, miglotājs. Viss saimniecības modernizācijai. Apgrozījums, kas savulaik bija 100 tūkstošu latu, tagad izaudzis līdz 400 tūkstošiem. Galvenās kultūras — rapsis, kvieši un nedaudz auzas.

“Palielināt sējplatības šodien var tikai tad, ja rodas iespēja dabūt zemi, bet tur jau vajag veiksmi,” turpina Anatols. “Apmēram 300 hektārus nomāju no zviedriem, pārējo no vietējiem iedzīvotājiem. Nomas cenas arī nav pastāvīgas, kļūst arvien augstākas. Vietējie ļaudis ir uzzinājuši, cik prasa zviedri un paaugstina savas cenas. Turklāt tagad visi grib priekšapmaksu. Protams, pastāv kaut kāda diference no platības.”

SIA “Ūzoleņi” cenšas strādāt tā, lai nav jāizmanto kaltes pakalpojumi. Ja tomēr nekādi nevar vest graudus tieši pieņēmējiem, tad nākas kaltes pakalpojumus pirkt SIA “Brīvība”, jo savas nav. “Ūzoleņi” sezonā nodarbina tikai septiņus cilvēkus, uz ziemu paliek tikai pieci. Tomēr vajadzēja labi piepūlēties, lai atrastu arī šos nedau-dzos, jo kuru katru mūsdienu kompjuterizētajā traktorā vai kombainā neiesēdināsi. Runa nav tikai par zināšanu vai pieredzes trūkumu, diemžēl alkoholisms laukos arvien ir izplatīts. Bet Anatols spēja sameklēt tādus darbiniekus, uz kuriem droši var paļauties.

Anatols: “Ar to dzelteno “SAMPO” kombainu strādā Edgars Čapkevičs, tikai otro dienu, bet sokas labi. Aigars Muižnieks, kurš agrāk strādāja ar “SAMPO”, tagad pļauj ar “CLAAS”, kas ir saimniecības jaunākais kombains. Abi kopā šie puiši dienā nopļauj līdz 30 hektāriem.”
Par nākotnes plāniem Anatols runā piesardzīgi. Gribētu paplašināt sējplatības līdz 900 hektāriem. Ja nebūs, kur iznomāt zemi, tad apstāsies pie esošā daudzuma. Tehnikas šobrīd pietiek, turklāt faktiski visa ir jauna (2-3 gadi) un gadus piecus sešus par šo jautājumu var vispār aizmirst. Tagad derētu uzbūvēt tehnikai angāru, kur to uzglabāt ziemā, jo tagad prioritāte ir “Brīvībai” un “Ūzoleņi” tehnikai padomju laika garāžās vairs nepietiek vietas. Ja plāno būvēt, tad vajag būvēt daudzfunkcionālu novietni, kas vasarā kalpotu graudu īslaicīgai uzglabāšanai, bet ziemā — tehnikai.

Atkāpe

Izrādījis savas saimniecības tehniku, Anatols nenoturējās un aizveda parādīt arī SIA “Brīvība” kombainus, kas ir firmas John Deere ražojums. Graudaugu pļauju abas saimniecības sāka paralēli — 19. jūlijā, bet tempi ir krasi atšķirīgi, jo “Brīvībā” ir paši lielākie kombaini visā bijušā rajona teritorijā (ja vien pēdējā laikā kāds klusītiņām nav iegādājies kaut ko vēl lielāku un negrib palielīties). Varat iedomāties deviņus metrus platu hederu!? Patiesībā tas var būt vēl lielāks - 12 metru un ir kombainieri, kuri par tādu sapņo! Varat iedomāties, kā ir strādāt šādā kombainā, kura kabīnē atrodas bagātīgs informatīvs displejs, kondicionieris, radio, saulessargi pēc vajadzības un citas ekstras! Cik patīkami un viegli tas vadāms! Nē, to nevar iedomāties, kamēr pats neapsēdīsies vismaz kā pasažieris. Pēc tam tās sajūtas nav aprakstāmas. Paldies kombainierim Antonam Brenčam un Anatolam Viškuram, kuri deva man iespēju to izbaudīt.

Anatols: “Ja ir lielas platības, tehnikai jābūt labai un ražīgai, jo ko gan vari izdarīt ar vecu padomju laika kombainu vai traktoru, kurš nemitīgi lūzt un stāv dīkā? SIA “Brīvība” nodarbojas arī ar lopkopību un mums jau atbalstīts pāris miljonu projekts jaunas, modernas govju fermas būvniecībai, kura realizāciju pagaidām atlikām, bet nākošgad noteikti gribam uzbūvēt!”

Juris ROGA