No tālām zemēm

Dmitrijs Kazakovs tagad ir Pēterburgā pieprasīts kinooperators un režisors. Viņa darbības joma — filmas par Pēterburgu, par māksliniekiem un komponistiem, par aktieriem un muzejiem. Viņš filmē kanālam “Kultūra”, pēc Holandes, Francijas, Itālijas telekanālu pieprasījuma Krievijas televīzijas 5. kanālam… Šī gada atvaļinājumu Dima kopā ar sievu nolēma pavadīt, ceļojot pa Eiropu. Brauca ar motociklu, nakšņoja teltīs. Piezvanīja viņš dienu pirms viesošanās Latvijā. Sarunājām satikties pirmdien pilsētas centrā. Šī bija pati pirmā saulainā diena pēc lietus perioda. Laiks mudināja pastaigāties pa pilsētu un aplūkot to. Par laimi, tagad jau tiešām ir, ko parādīt.

Satikāmies, devāmies pastai-gā. Kazakovi veica garu ceļu. Ar lidmašīnu atlidoja līdz Berlīnei, tad ar vilcienu devās līdz Amsterdamai, kur nopirka motociklu. Tālāk maršrutu turpināja šādi: Holande (Leidena), Beļģija (Brisele), Luksemburga, Francija (Strasbūra), Vācija, Šveice (Lucerna), Austrija (Zalcburga, Ins- bruka), Čehija (Prāga), Polija (Poznaņa, Gdaņska, Olštena), Lietuva (Kauņa, Viļņa), Latvija (Krāslava…). Nu tik riņķītis! Krāslavā viņi nokļuva ceļojuma 22. dienā.

Mēs bijā parkā, aplūkojām grāfu pili un bibliotēku, bijām baznīcā, paklaiņojām pa vēsturisko centru. Vārdu sakot, redzējām visu to, ko šodien aplūko tūristi. Pa ceļam atcerējāmies jaunību, dalījāmies ar informāciju par kopējiem paziņām, nožēlojām, ka tik reti satiekamies... Vakarā šķiroties, Dmitrijs dalījās iespaidos par Krāslavu.

”Es neteikšu to, ko saka visi tūristi, kas apciemo jūsu pilsētu. Visu to jūs dzirdējāt jau simtu reižu, un nav nekādas jēgas to atkārtot. Galvenais ir pavisam kur citur: pilsētā ir jūtama dzīvība, jūtams radošais potenciāls. Ir jūtama perspektīva. Nav svarīgi, kas ir šodien, svarīgi ir tas, kas būs rīt. Tas pats “rīt” ir redzams jūsu “šodienā”. Bet katrai pilsētai tas ir ļoti svarīgi. Esmu apceļojis Krievijas laukus. Un es redzēju, ka nekāda “rīt” tur nav, ir tikai “vakar”. Ir jūtams, ka jūsu pilsētā ir saimnieki. Lai arī cik banāli tas neskanētu. Protams, arī bez problēmām neiztikt, bet tas pat ir labi. Mēs redzējām Eiropu, labi paēdušu, apmierinātu un … mirušu. Arī tur viss ir “vakar”… Tikai no otras puses. Es tagad domāju, ka ir jāatrod nauda un jāveido filma par jūsu pilsētu. Krievijai. Lai viņi ierauga, kādiem jābūt laukiem, kā jāattiecas pret savu vēsturi, kā vajag cerēt… Es to piedāvāšu dažiem sponsoriem. Krievijā taču pilns šādu pilsētiņu, kas līdzīgas jūsu Krāslavai. Kas izvietotas tālu no kultūras centriem, ar minimālu rūpniecību, ar bezdarbu. Ar tikpat bagātu vēsturi, varbūt pat vēl bagātāku. Jo tur jūsu Plāteru vietā bija Gagarini, Šeremetjevi, Golicini. Bet tur nav pat simtās daļas no tā, ko jums šeit izdevās saglabāt un turpināt. Nu bet tas, ka pilsētas galvenajā laukumā ir brīva pieeja internetam, tas vienkārši ir brīnums. Ne tikai Krievijā, bet arī Eiropā mēs ar tādu parādību ļoti reti kur sastapāmies. Vārdu sakot, ardievas nesakām…”

Mani ciemiņi, nopērkot maizi, sieru, Krāslavas alu, apsēdās uz motocikla un devās tālāk. Viņiem priekšā - Rēzekne, Madona, Cēsis, Valmiera, Valka… Arī Igaunija. Mājās viņi ieradīsies tikai pēc piecām dienām.

Es mājās atgriezos noguris, bet apmierināts. Apmierināts ar to, ka mana pilsēta ir tik skaista un interesanta. Es gaidu Kazakovus vēl pēc gada.

Ceru, ka iecerēto filmu par Krāslavu Dima uzņems. Es to ļoti vēlos!

Andrejs JAKUBOVSKIS