“Nāc līdzi uz Aglonu!”

“Svētceļojumi atgādina mums par mūsu šīszemes gaitu uz debesīm,” teikts Katoliskās Baznīcas Katehismā (nr. 2691). Lasot Veco Derību, redzam, ka svētceļojumi ir bijuši būtiska Izraēļa tautas ticības dzīves sastāvdaļa. Jaunajā Derībā aprakstīts, ka Jēzus vecāki, uzticīgi jūdu tradīcijām, ik gadus mēroja ceļu uz Jeruzalemes svētnīcu. Jau pirmie kristieši ceļoja uz tām vietām, kur bija dzīvojis, cietis un miris Kristus.

Svētceļojumu intensitāte īpaši attīstījās viduslaikos, sevišķi kuplā skaitā tika apmeklētas svētajiem mocekļiem un Jaunavai Marijai veltītās svētvietas.

Aglonā svētceļnieki parādījās drīz vien pēc baznīcas uzcelšanas, un jau 18. gs. sākumā to skaits sāka pieaugt. Aglonas popularitāte turpināja nostiprināties visu 19. gs. Pagājušā gadsimta 20. un 30. gados par tradīciju kļuva svētceļnieku grupu organizēšana ne tikai Latgales draudzēs, bet arī citviet Latvijā.

Šajā laikā 15. augusta svinībās Aglonā ik gadu piedalījās vairāk kā simts priesteri, bet svētceļnieku skaits sasniedza 100 tūkstošus cilvēku. Vēsturnieks A. Novickis grāmatā “Aglyuna” rakstīja par svētceļojumiem 20. gs. 20. un 30. gados. “Vairākas dienas pirms Aglonas svētkiem svētceļnieki no tālākām vietām sanāca kopā savā baznīcā. Pēc Svētās Mises īpašā ceremonijā tika uzsākts svētceļojums uz Aglonu. Grupas priekšgalā gāja cilvēks, kurš nesa krucifiksu, tam sekoja baznīckungs, aiz viņiem tālāk gāja svētceļnieki, kuri nesa karogus, svētbildes, lukturus, dziedot Baznīcas dziesmas un skaitot rožukroni. Pa ceļam viņi apstājās pie ceļmalas krustiem, kas bija redzami visā Latgalē. Pie šiem krustiem, kur parasti bija sapulcējušies vietējie ļaudis, svētceļnieki skaitīja piemērotas lūgšanas un dziedāja himnas. Vietējie ciema ļaudis, svētceļniekiem ierodoties, sveicināja ciemiņus pie “goda vārtiem”. Kad svētceļnieki ienāca kādā ciemā, tā iedzīvotāji pasniedza dzērienu atspirdzinājumam un arī ēdienu.

Tāda paša veida cieņas izrādīšana bija arī tajos ciemos, kur dzīvoja vecticībnieki un pareizticīgie. Ebreji arī pacienāja svētceļniekus ar savu tradicionālo cienastu — maizi un sāli”.

Svētceļnieku grupām pa ceļam individuāli pievienojās gan kājām gājēji, gan braucēji ratos, bet kopš 30. gadiem — arī pārvietojoties ar divriteņiem.

Daudziem ticīgajiem bija paraža svētceļojumu pabeigt dievbijīgi uz ceļiem. Parasti viņi sāka rāpot jau pie baznīcas vārtiem, pie ieejas baznīcā, vai arī pie paša altāra. Parasta parādība bija ubagi pie baznīcas, pret kuriem dievlūdzēji bija dāsni, lūdzēju somas piepildot ar produktiem.

Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos ticīgā tauta turpināja godināt Māras zemes Karalieni arī juku pilnajos vācu un padomju okupācijas gados, neskatoties uz to, ka reliģijas vajāšanas pieņēmās spēkā, ka svētceļnieku grupu organizēšana bija stingri aizliegta. Cerību stariņš svētceļniekiem apmeklēt Aglonu parādījās vēl pirms komunistiskā režīma oficiālas sabrukšanas: jau 1989. gadā tik atklāti izveidotas vairākas svētceļnieku grupas no dažādām Latvijas malām. Pēc neatkarības atjaunošanas svētceļnieku skaits 15. augustā uz Aglonu gan individuāli, gan grupās, gan kājām, gan braukšus pieauga ļoti strauji.
Neskatoties uz spaidiem, Aglonas baznīca un tās cilvēki pārcieta visas grūtības, ne tikai izdzīvoja, bet ieguva starptautiski ievērojama reliģiskā simbola nozīmi. Šī svētvieta ir izdzīvojusi! Kā garīgais spēks tā 310 gadu pastāvēšanas gaitā stiprināja tautas apziņu. Savu misiju Aglona turpina arī šodien.

“Aglona, Aglona, Latgales ilgas, brīnumu Jaunava svētceļniekiem!”

Atkal klāt augusts. Un atkal pa Latvijas ceļiem virzienā uz mūsu zemes garīgo centru Aglonu sāk plūst svētceļnieki. Liepājnieki un ventspilnieki devušies ceļā jau 27. jūlijā, bet jelgavnieki, rīdzinieki, valmierieši — 31. jūlijā un 1. augustā.

Ieplāno Aglonas ceļu arī Tu!

Organizē svētceļnieku grupu savā draudzē vai arī, sekojot iepriekšējo paaudžu paraugam, pievienojies kādai garāmejošajai grupai, protams, ja saņemsi tās vadītāja atļauju.

Nebīsties, ļaujies, soļo! Arī Tev svētceļojums var kļūt par mīlestības skolu. Tikai iegaumē, ka skaļajā sirdī klausoties, ar skaļu prātu tirgojoties, Tu nespēsi sastapt Dievu. Nav tik svarīgi, vai Tu būsi ceļā divas nedēļas vai vienu dienu, izvēlēsies taisnākos ceļus un taciņas vai izmetīsi lokus, vai Tu iesi kājām, brauksi ar velosipēdu, automašīnu vai autobusu. Galvenais, lai šis tavs ceļš būtu svēts ceļš. Lai Tu ticētu, ka Debesīs pagodinātā Jaunava jau uzklausījusi tavus ceļā no sirds pazemīgi izteiktos lūgumus un ka Viņa tos noliks pie sava Dēla kājām, tieši pie Kristus troņa.

* Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas katoļu draudze aicina vecus un jaunus draugus pievienoties svētceļojumā pie Dievmātes Aglonā. Iziešana no Daugavpils 9. augustā pēc Sv. Mises plkst. 7.00 Pieteikšanās pie Marinas, tālr. 28251406 vai elektroniski stophi@inbox.lv

Svētceļojuma maršruts:

Daugavpils - Naujene - Sprukti - Krāslava - Grāveri - Aglona.

Krāslavā grupa ieradīsies 11. augusta vakarā, bet 12. augustā pēc rīta Sv. Mises plkst. 7.00 dosies ceļā uz Grāveriem.
Tiem, kas vēlas pievienoties daugavpiliešiem Krāslavā, jāpiesakās pie pr. E. Voroņecka sakristejā. Tālr. 29816995.

Genovefa KALVIŠA