Jautājums — atbilde

Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks: “Pirmām kārtām atgādināšu, ka Krāslavā dzīvokļi nav pašvaldības lielākā problēma. Otrkārt, jau agrāk runājām ar uzņēmējiem, un tās mājas savešanai kārtībā būtu vajadzīga ļoti liela summa. Citreiz lētāk uzbūvēt jaunu un jābūvē savādāk. No pieredzes mēs redzam, kādas lielas summas tagad ir nepieciešamas ēku siltināšanai. Bet atkārtošu, tā nav lielākā pilsētas problēma, dod Dievs, lai nebūtu jānojauc kāda pilsētas skola tamdēļ, ka katastrofāli trūkst bērnu.

Tās mājas nojaukšanai pašvaldība iztērēja 10000 latu, klāt jāskaita PVN. Būvgružus nevar aprakt uz vietas, tālab tie ir jāizved un tas būs dārgāk nekā nojaukšana. Šiem darbiem tika izsludināts atsevišķs iepirkums. Labi, ka būvgružiem atradām vietu, kas nav tālu no šī objekta. Nākamais solis, kopā ar iedzīvotājiem un SIA “Krāslavas nami” jāizdomā, ko tur darīt tālāk - ierīkot zaļo zonu, autostāvvietu vai izvietot abas, jo zeme tur pieder pašvaldībai. Šajā ziņā šeit ir labāka situācija, nekā Rancāna ielā, kur arī tika nojauktas divas nepabeigtas daudzdzīvokļu mājas. Tur diemžēl zeme pieder privātīpašniekiem un pašvaldībai zemes ir ļoti maz, bet tur ļoti nepieciešama autostāvvieta, jo šobrīd mašīnas tiek novietotas uz privātzemes. Kādreiz īpašnieks palūgs atbrīvot viņa teritoriju. Kad siltumtrašu nomaiņas vajadzībām savestās smiltis aizvāksim, skatīsimies, ko tur var darīt lietas labā. Mums tur praktiski ir minimāls laukums starp divām mājām.

Starp citu, māju Artilērijas ielā 3 bija jānojauc arī tāpēc, ka tajā iemitinājās personas, kuras sagādāja galvassāpes apkārtējiem iedzīvotājiem. Un pārvācās viņi šurp no tām divām mājām, kas tika nojauktas Rancāna ielā.

Tomēr man ir jāatzīst, ka māja Artilērijas ielā 3 bija labi uzbūvēta, un savulaik pašvaldība ar apsaimniekotāju varēja izvēlēties citu ēku, kuru atbrīvot dēļ lielajiem parādiem. Pilsētā ir mājas, kas bija sliktākā stāvoklī un ir mazāk izdevīgas ekspluatācijā. Šī māja bija liela un tālab arī būtu lētāk to uzturēt. Diemžēl tagad tās savešana kārtībā vairs nebija ekonomiski izdevīgs pasākums.”

Juris ROGA