Populārās tabletes jubileja

Kauja bija nežēlīga… Angļi uzbruka, indiāņi bija spiesti pamest kaujas lauku, atstājot baltādainajiem savas teritorijas lielāko daļu. Puse kareivju nogalināti, dzīvi palikušie cieš no sāpošām brūcēm… Cilts sievietes, kā ierasts, devās pie brīnumainā koka ueshotla. Ueshotla — dieva Asgaija Gigageja (galvenais “dziednieks” dievu vidū) dāvinājums mirstīgajiem.

Šī koka ārstnieciskās un maģiskās īpašības indiāņiem bija pazīstamas jau kopš neatminamiem laikiem. No ueshotla resnajiem stumbriem būvēja mājokļus, no zariem pina traukus, grozus, bet lapu tinktūru šamaņi izmantoja garu izsaukšanai… Katrs indiānis zināja, ja ir sāpes, drudzis, augsta temperatūra — nedaudz jāpavāra sasmalcinātas brīnumainā koka lapas un kātiņus, jāizdzer smaržīgi rūgtais novārījums, un ueshotla noteikti palīdzēs… Ueshotla… Mās zinām, ka šī koka nosaukums ir — vītols.

Par vītola ārstnieciskajām īpašībām rakstīja Hipokrāts un Paracelzs, bet kopš tā laika, kad par savu saaukstēšanās ārstēšanas recepti pa- stāstīja angļu priesteris Edvards Stouns, gudrs un izglītots cilvēks (ārstēšanai Stouns izmantoja baltā vītola mizu), šis koks ieinteresēja ķīmiķus. Noderīgu vielu iegūšanas process no vītola mizas bija ilglaicīgs un sarežģīts. 19. gad-simta beigās iegūto vielu — salicilskābi, ļoti spēcīgas, bet dārgas zāles — sāka izmantot cilvēku ārstēšanai… Jāsaka, ka tobrīd zāles sagādāja vairāk problēmu, nekā ieguvumu.

Pārlieku spēcīgas, pārlieku kaitīgas kuņģim …

Jauns vācu ķīmiķis bija norūpējies par tēva veselību. Vecais vīrs cieta no artrīta. Vecais vīrs gulēja nekustīgi, klusēja… Bāls, tukšu skatienu. Skatīties vecā vīra ciešanās bija neiespējami. Mājas laboratorijā dēls, firmas “Bauer” darbinieks, jau tūkstošo reizi mēģināja sasniegt nepieciešamo rezultātu, eksperimentējot ar salicīnu, salicilskābi… Lietot zāles tajā laikā pieņemtā formā ķīmiķa tēvs nevarēja — zarnu trakta darbības traucējumu sāpes nomainīja ciešanas no sāpēm… Kārtējā bezmiega nakts gāja uz beigām. Darba rezultāts — kārtējais baltais pulverītis… Baidoties, un tomēr riskējot dēls nolemj dot kārtējo iegūto ārstniecisko pulverīti… Tēvs paklausīgi paņēma to. Jo ticēja savam dēlam…

Kā pagāja darba diena firmā, jaunais cilvēks nepamanīja. Visas domas bija mājās pie tēva… Kad dēls atskrēja mājās, ieraudzīja… tēvs saldi guļ. Pirmo reizi pa visu nedēļu! Tā 29 gadus vecais Fēliks Hofmans atklāja zāles, ko mēs dēvējam par aspirīnu (izgatavots no spirejas, lat. spirea. Bet spireja — krūmājs, kas tiek dēvēts arī par Spirea ulmaria. Ueshotla? )
Jaunais līdzeklis ātri guva atzinību visā Eiropā un Amerikā. Jau 1915. gadā recepte aspirīna iegādei netika pieprasīta… Neiztika arī bez problēmām. Krievijas troņa mantinieks princis Aleksejs slimoja ar hemofiliju. Jebkāds zilums, jebkāda skramba nelaimīgajam bērnam bija sāpīga problēma. Ārsti cara dēlam deva aspirīnu, lai mazinātu sāpes. Bet efekts bija pilnīgi pretējs…
Nelietis un piedzīvojumu meklētājs (bet citi saka, ka — dziednieks un ekstrasenss) Griška Rasputins aizliedza dot mantiniekam “nešpetno vācu dziru”. Slimnieka stāvoklis uzlabojās. Rasputins kļuva cara ģimenes “gaismas stars logā”. Zināja taču, viltnieks, par vītola visām īpašībām.

Ne velti no dziedniekiem… Aspirīns šķidrina asinis… Bet šī tabletes īpašība vēl nebija izpētīta.

Aspirīns kļuva par firmas “Bauer” galvenajām zālēm. Nācās cīnīties par savām tiesībām uz jaunām tabletēm. Tādu, kas vēlējās gūt sev labumu uz vācu uzņēmuma rēķina, bija diezgan. Sākumā uzbrukumus izdevās veiksmīgi atvairīt, bet pēc pirmā pasaules kara… Tiesības uz aspirīna nosaukumu un izgatavošanu bija ieskaitītas kā reparācijas (atlīdzība) ar karu zaudējušo Vāciju. Amerikāņi, franči, itālieši… Visi sāka izgatavot tik pieprasītās zāles. Kas atllika “Baueram”? Palika saspringts zinātniskais un pētnieciskais darbs. Lai varētu konkurēt ar visu pasauli, jābūt labākiem! Izdevās… Aspirīna izpētē (1982. gadā par preparāta darbības zinātnisko izskaidrojumu Džons Veins saņēma Nobela prēmiju medicīnas jomā) tika atklāta tā svarīgākā īpašība — asins šķidrināšana. Šī īpašība palīdz samazināt trombu veidošanās risku asinsvados, pazemina infarkta, insulta risku utt. Aspirīna jaunās īpašības vēl vairāk palielināja tā popularitāti. Radās arī jauns nosaukums — Aspirīns Kardio…

115 gadu pastāvēšanas laikā bija pārdots vairāk nekā triljons tablešu! 20.gadsimts bija nodēvēts par “aspirīna gadsimtu”… Tas tika ražots pasaules visās valstīs un dēvēts visdažādākajos nosaukumos. Bet, lūk, “Bauers” jau vairāk nekā simts gadus ražo šīs tabletes ar sākotnējo nosaukumu — aspirīns… Dievu dāvana, ueshotla koks…

Jāpiebilst, kā arī jebkuras citas zāles, ko lieto “visādam gadījumam”, arī aspirīns var nodarīt ļaunumu. Vai, citiem vārdiem sakot, jebkuras zāles ir inde. Un tikai ārsts var noteikt to “indes” daudzumu, kas konkrētajam slimniekam dāvās dziedināšanu. Bet salicīns (pazīstamo tablešu pamats) ir daudzās garšīgās ogās: avenēs, kazenēs, dārza zemenēs, plūmēs… Un sarkanvīnā arī. Bet… Neviens taču neēdīs kilogramus plūmju vai spaiņus aveņu, vai ne? Tāpat arī ar vīnu… Cilvēka galvenās zāles — mērenība visās lietās. Esiet veseli, lai jums nekad nevajadzētu piesaukt indiāņu stingro dievu Čeroki… Bet burvīgo ueshotla koku daudz patīkamāk ir aplūkot.

Andrejs JAKUBOVSKIS