Un kā ir jūsuprāt?..

Valdemārs Gekišs, Krāslavas novadpētniecības un mākslas muzeja direktors:
Esmu eiro pretinieku sarakstā, jo uzskatu, ka mums piedāvātā sistēma nav tik labi izprotama, kā šķiet pirmajā brīdī. To valstu, kas jau ir iestājušās eirozonā, pieredze liecina, ka tiek zaudēta savas valsts suverenitāte, bet par jaunās valūtas ķīlniekiem kļūst iedzīvotāju zemākie slāņi. Un lai arī kā mūs valdība mierinātu, prakse rāda, ka pāreja uz eiro automātiski sev līdzi nes preču un pakalpojumu cenu paaugstināšanos.

Šodien spriest par eirozonas plusiem un mīnusiem ir sarežģīti, jo īstenībā neviens vēl nezina, ko nākotnē sagaida pati ES. Bet cerēsim uz labāko, jo nekas jau cits neatliek.

Nataļja Jacina, pārdevēja:

Mūsu ģimeni šīs pārmaiņas nebaida. Iekrājumu mums nav, jo ir paņemts kredīts bankā. Protams, ja tas būtu ņemts latos, varētu cerēt, ka līdz ar pāreju mūsu parāds samazināsies. Bet mēs ņēmām kredītu eiro, tāpēc, kā saka, nekādu iespēju. Personīgi mani pāreja uz eirozonu neiepriecināja. Lats vienmēr bija diezgan stabila naudas vienība un arī dārgāka par eiro. Man nav skaidrs, kāpēc mums jāatsakās no mūsu nacionālās valūtas? Kāpēc to, piemēram, nav izdarījuši poļi un, kā var noprast, to darīt arī neplāno.

Jadviga Vasiļjevna, pensionāre:

Visas savas garās dzīves laikā neatceros nevienu gadījumu, kad naudas reforma notiktu cilvēkiem par labu. Bet mums, pensionāriem, baidīties nav no kā. Kādi mums var būt iekrājumi? Labākajā gadījumā tikai zālēm…
Aleksandrs, Krāslavas novada iedzīvotājs (fotografēties atteicās):

Uzskatu — kam jānotiek, tam jānotiek. Vai tad mums kāds ir jautājis — gribam mēs eirozonā vai nē? Un vai mēs ar jums varam ietekmēt tādu lietu kā inflācija?

Kas attiecas uz maniem personīgajiem iekrājumiem, tad par to esmu mierīgs. Mana nauda “strādā”. Bet cilvēkiem, kam ir iekrājumi latos, iespējams, vajadzēs uztraukties. Es kaut kā neticu, ka naudas zīmju maiņa mūsu valstī notiks mierīgi. Iespējams, ka sāksies nesaskaņas. Bankās būs milzīgas rindas, un kādam nepietiks eirovalūtas.

Uzskatu, ka šajā brīdī ļoti svarīga ir informēšana. Cilvēkiem ir jābūt pieejamai visai nepieciešamajai informācijai, kas saistīta ar naudas maiņu, un nav svarīgi, vai viņiem ir vai nav pieejams internets.

Sagatavoja Valentīna SIRICA