II Mīļā pilsēta, daudz laimes jubilejā!!!

Pirmā diena Figurālās jāšanas paraugdemonstrējumi

Perspektīva ieraudzīt Latvijas pašus skaistākos zirgus bija vilinoša. Jāpiebilst, ka Latgalē tas notika pirmo reizi. Publika bija pulcējusies laicīgi. Izrāde bija īsa, bet izsmalcināta un skaista. Pļava, kas robežojas ar Dīķu ielu, kā speciāli paredzēta šai izrādei. Astoņas žokeju kostīmos tērptas jātnieces, kas perfekti turējās seglos, demonstrēja figurālās jāšanas sarežģītos elementus. Viss notiekošais bija līdzīgs baletam vai deju uzvedumam. Četri pelēki, četri melni… Mūzikas pavadījumā viņi sanāca kopā un izklīda, satikās un sarindojās vienā līnijā. Krāsu spēle, jātnieču augstā meistarība, apkārtējā ainava — tas viss mūs dažās minūtēs it kā aiznesa tajos tālajos laikos, kad lieliskās Plāteru ģimenes locekļi izbrauca pa-staigā vai medībās. Tajos laikos, kad vienīgais transporta veids bija zirgi… Bet mēs šodien vairs neatceramies, cik tas bija skaisti. Paldies par gandarījumu Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zirgkopības mācību centram, kā arī Latvijas Šķirnes Zirgu Audzētāju asociācijas priekšsēdētājam Guntim Rozītim!

Jauniešu koncerts “Youth sound 2”

Koncertu atklāja solistes. Mīļas dziesmas, zināmas, ne tik zināmas, jaunas… Skatītāji ilgi pulcējās uz šo koncertu, izvērtējot laika apstākļus, piemeklējot attiecīgi siltāku apģērbu, bet tomēr sapulcējās. Grupas “The laika pareģotāji” uzstāšanās iepriecināja ar eksotiku: bija gan Āfrika, gan arī Havaju salas… Neuzkrītoši, izsmalcināti. Etniskie ritmi pilnīgi lūdza dabu būt iecietīgai un … lietus pilnībā beidzās. “Good company” un “No smoking” jau sāka “iesildīt” publiku. Jautrais un dedzīgais rokenrols, pazīstamās un sen zināmās dziesmas lika skatītājiem aizmirst par aukstumu un mitrumu… Visi gaidīja galveno — grupas “Stage Divers” uzstāšanos. Un sagaidīja! Jānis Drēģeris gan visu laiku atvainojās, ka ģitāra nav visai laba un piedāvāja to iegādāties ikvienam, kurš vēlas. .. Bet iespaids bija tāds, ka nepilnības pamanīja tikai pats muzikants. Pārējie bija pilnīgā sajūsmā. Ar katru “Skatuves ūdenslīdēju” dziesmu enerģija skatītājos pieplūda un pieplūda. Pozitīvisms, kas plūda no skatuves, iespaidoja, pie- pildīja, uzlādēja. Svētku pirmā diena beidzās iespaidīgi un talantīgi. Pilsēta sastinga, gaidot galveno jubilejas dienu…

Otrā diena

Jau piecos no rīta sākās Krāslavas Kauss makšķerēšanā. Daugavas krastā pulcējās visi tie, kuri iemīļotās nodarbes dēļ ir gatavi ziedot vissaldāko rīta miegu. Bez šaubām - tie bija labākie, pieredzes bagātākie un veiklākie makšķernieki. Tomēr par šo pasākumu ir nepieciešams atsevišķs stāstījums. Tāpēc speciālists un vispazīstamākais Krāslavas zvejnieks pats pastāstīs par šīm sacensībām tuvākajā laikraksta numurā. Ejam tālāk…

Gadatirgus

Jau kopš paša rīta pie centrālā laukuma izvietojās tirgotāji. Komplekts bija jau ierastais: garšīgā maizīte, Lietuvas žāvējumi, podnieku produkcija, suvenīri, „brīnumainās" bioloģiskās piedevas, kas sola ilgu un veselīgu mūžu, aromātiskās bumbiņas, gaisa baloni un vēl dažādi svētku sīkumi… Vakara koncerta iespaidoti, pilsētnieki pastaigājās, sarunājās. Satikās tie, kuri ilgi nav bijuši mājās. Bieži nācās dzirdēt: kā tur Īrijā? Kas tur Skotijā, Vācijā, Francijā, Norvēģijā?... Ekonomiskās problēmas krāslaviešus izmētāja pa visu pasauli, bet mājas vienalga pievelk… Gadatirgū bija redzēts arī Saeimas deputāts Ivans Ribakovs (SC), kas nolēma iegādāties pirts cepuri. Pats plānoju tikai aplūkot gadatirgu, bet tad nopirkt gurķus. Mājās pārnācu ar maizi, šķiņķi… Gurķus nenopirku, jo baidījos nokavēt koncertu.

Koncerts pilsētas laukumā

Koncerta laikā daba pilnīgi satrakojās. Trīs reizes sāka līt nopietns lietus. Skatoties uz noturīgajiem dejotājiem, kurus arī šie laika apstākļi nenobaidīja, skatītāji, stāvot zem lietussargiem, tos uzmundrināja, kā mācēdami. Vairāk par visiem, manuprāt, tika “Jautraviņai”. Viņus “izpeldināja” gan lietus, gan publikas aplausi.
Bet viss sākās ar Krāslavas vizītkarti. Edmunda Gekiša vadībā pilsētas kultūras biedrību ansambļi izpildīja dziesmas visās piecās krāslaviešu valodās. Koncertā bija iekļauta deju kolektīvu — “Raita”, “Senči”, “Jautraviņa”— uzstāšanās. Visiem pazīstamais dāmu — senjoru kolektīvs “Mežrozīte” kā vienmēr bija elegants un izsmalcināts.

Ar dziesmām iepriecināja “Krāslaviņa”, bet mūsu mūzikas skolas saksofonistu ansamblis, kā ierasts, bija savos augstumos. Koncerts noslēdzās ar trakojoši krāsainu un aizraujošu studiju “Alisa” un “Malika” uzstāšanos. Līdz koncerta beigām saule jau spīdēja tā, kā jūlijā arī pienākas!

Sportiskas kaislības

Kamēr pilsētas laukumā notika Krāslavas kolektīvu koncerts, sporta fani varēja izbaudīt futbola un basketbola spēles kaislības. Tik tiešām kaislības. Pilsētas laukumā futbolisti nežēloja spēkus, lai būtu labākie. Galarezultātā pirmā vieta tika piešķirta Krāslavas sporta skolas komandai, otrā — “Krāslavas veterāniem”, trešie bija futbolisti no Šķeltovas.
Basketbolisti sacentās Baznīcas ielā, kas uz pusi dienas bija pārvērtusies par sporta laukumu. Kaislības virmoja arī šeit!

Satiksmes drošības stends un drifts

Pazīstamo Latvijas sacīkšu braucēju un viņu spēkratu klātbūtne pilsētas svētkos nepārprotami bija visinteresantākais autocienītājiem. Gatis Vecvagars, Jānis Muižnieks, Vents Pečaks — kas no autobraucējiem nezina viņu vārdus? Sportisti labprāt bildējās ar visiem interesentiem, bet brīnumi uz ceļiem un stāvlaukumā pie “Betas” izsauca sajūsmu un aplausus.
Karaoke čempionāts

Visjautrākais pasākums pilsētas laukumā. Iepriecināja daudzus. Sākumā pilsētnieki kautrējās un neuzdrošinājās pieteikties šim konkursam, bet vēlāk interesentu bija diezgan. Ja tik zinātu karaoke izgudrotājs, japāņu bundzinieks Daisuke Inoue, kādu izpriecu viņš dāvinājis pasaulei! Ne velti 2004.gadā viņam tika pasniegta „ Šnobela prēmija" ar apbrīnojamu formulējumu — “Par jauna veida atklāšanu cilvēkiem, kā mācīties toleranci vienam pret otru”. Organizatori solīja divus uzvarētājus sūtīt uz Latvijas karaoke finālu Rīgā. Pirmie dalībnieki priecēja ar meistarību. Vēlāk jau dziedāja vairāk dvēseliski. Vecums bija dažāds, arī dziesmas tika izvēlētas dažādos žanros. Populārākā bija latgaļu “Rūžeņa”, bet tās izpildītāju meistarība vēl jāpieslīpē. Organizatori, kā tik varēja, tā dalībniekiem palīdzēja, dziedāja līdzi arī skatītāji. Katram izpildītājam sirsnīgi pateicās. Kā zvaigznes jutās visi. Rezultāts bija paredzams: par uzvarētājiem kļuva pirmie izpildītāji Viktors Bernāns un Irita Tace. Viņi arī ieguva tiesības pārstāvēt mūsu novadu fināla čempionātā. Bet tur jau līdz pasaules čempionātam, kas notiks šogad Somijā, nav tālu!

Kino

Parkā ciemiņus personīgi sagaidīja “grāfs Plāters ar dāmu”… “Filma tiks rādīta staļļos,” paziņoja visiem “grāfs”. Cilvēki pulcējās… Filma “Krāslava laiku lokos” nav gara. Pamatā — senās pilsētas fotogrāfijas, 60., 70. un 80. gadu kinohronika, intervijas ar pilsētā pazīstamiem cilvēkiem. Patiesībā arī viss… Bet rodas iespaids, ka esi redzējis visu Krāslavas pilsētas vēsturi 90 gadu garumā. Skatītāji, hronikas kadru apburti, uzmanīgi tvēra katru jaunu kadru, katru sekundi. Esmu pārliecināts, ka visi atcerējās savu bērnību. Grāmatu veikals pretī autoostai, prāmis, saldējums kinoteātrī. Atcerējās tūjas parkā, pieminekļus — dīvainus, nesaprotamus, bet tik pazīstamus… Atcerējās, kā smaržoja smalkmaizītes viesnīcas “Krāslava” kafejnīcā, mūziku 1.maija demonstrācijā. Tas viss bija acu priekšā, tas viss bija tavā priekšā. Kāds atpazina draugus — jaunus, priecīgus. Skatītāji smējās, skuma, priecājās, bēdājās. Filma — viens no spilgtākajiem svētku iespaidiem. Paldies autoriem par brīnišķīgo ceļojumu pagātnē!

Fināls

Svētku noslēguma pasākums pulcēja pilsētas estrādē divas trešdaļas pilsētnieku, kā arī ciemiņus, tūristus. Svētkus atklāja Gunārs Upenieks. Tad ar apsveikuma runu uzstājās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, kurš savas vizītes laikā pa Latgali mūsu pilsētā uzturējās (!) trīs dienas. Viņiem pievienojās Krāslavas novada partnerpašvaldību vadītāji: Sandra Viškure (Dagda), Vasilijs Šuļepovs (Volokolamska, Krievija), Januš Kosmaļskis (Unijeva, Polija), Nataļja Kornejeva (Gorki, Baltkrievija). Braslavas mērs Sergejs Šmatovs personīgi ierasties nevarēja, bet atsūtīja krāsainu un komplimentiem pilnu apsveikumu. Nataļja Kornejeva uzdāvināja Gunāram Upeniekam svētbildi ar Georgija Uzvarētāja attēlu - kā novēlējumu vienmēr palikt “zirgā”, tas arī deva iespēju koncerta vadītājam Mārim Susejam piebilst: tagad mums būs savs Gunārs Uzvarētājs. Oficiālās runas ilgi laiku neaizkavēja. Vēl bija gaidāms koncerts.

Reklāma solīja “Raimonda Paula zelta dziesmas” Latvijas slavenību izpildījumā. Reklāma teica patiesību! Ilona Bagele, Dainis Skutelis, Ingus Pētersons, Liene Šomase, Jānis Paukštello, orķestris Kristapa Krievkalna vadībā, kā arī koris “Ave Sol” ar savu diriģentu Uldi Kokaru… Zvaigznājs iespaido, vai ne? Reta parādība Krāslavā. Bet neaizmirsīsim par Aigu Kruti, kuri ne tikai iekļuva starp zvaigznēm un slavenībām, bet ļoti organiski iekļāvās koncerta programmā un, manuprāt, brīnišķīgi izpildīja divas

Maestro dziesmas.

Koncerta atmosfēra bija prieka, lepnuma par savu dzimto pilsētu un pašlepnuma pārpildīta.. Visi gaidīja finālu…
Muzikālo strūklaku šovs bija pilsētas jubilejas kulminācija. Publika sagaidīja šo ūdens un krāsu brīnumu sajūsmināti. Mainījās mūzika, mainījās ūdens un krāsu aina… No sajūsmas elpu rāva ciet!
Un kad uz ūdens fona parādījās lieli attēli, publika no sajūsmas apklusa. Strūklaku izrādē pēdējo dziesmu “Mana dziesma” no grupas “Prāta Vētra” repertuāra dziedāja visi… Skatītāju acu priekšā parādījās pilsētas ģerbonis, Krāslavas pazīstamo objektu atainojums, dažādu pasākumu fotogrāfijas. Izrādes beigas noslīka skaļos aplausos un sajūsmas saucienos.

Nobeigumā

Šīs divas dienas, kas satricināja pilsētu, man bija laimes pārpilnas. Protams, gan jau atradīsies cilvēki, kas teiks, ka šie elegantie svētki — tās ir dzīres mēra laikā utt. Tas notiek vienmēr. Vēl ļoti daudzi nemāk priecāties par labo, bet ar lielāku prieku turpina “slavināt tumsu”. Neviens arī neapgalvo, ka mēs dzīvojam paradīze. Bet piekrītiet, ka līdz “mērim” mums vēl tālu. Pilsētas jubileja atnesa prieku un pozitīvismu. Daudziem tas ir kļuvis par atelpu un jaunas enerģijas avotu. Šajās dienās mēs varējām savu pilsētu novērtēt no jauna skatu punkta. Vēlreiz pārliecināties, cik mums ir talantu, cik skaista ir Krāslava. Mēs satikām tos, kurus jau sen nebijām redzējuši. Mēs smaidījām un priecājāmies. Tā ir bagātība!
Bet lietus?.. Uzskatīsim tos par dabas aplausiem. Mūsu pilsēta, to, protams, ir pelnījusi.
Liels paldies pilsētas svētku organizētājiem! Jums viss ir izdevies!

Andrejs JAKUBOVSKIS