Daudzu gadsimtu, arī tūkstošgades gaitā cilvēku dzīvi pavada un rotā dziesma, tāpēc katras melodijas vērtība tiek pārbaudīta ar laiku. Simtiem vienas dienas dziesmu rodas steigā, tikpat ātri arī mirst, pat nesajūsminot cilvēku sirdis. Turpretī talantīgo autoru un komponistu patiesajiem šedevriem ir lemts ilgs mūžs. Vēl jo vairāk ar katru iemīlēto melodiju, kas kļuvusi par šlāgeri, daudziem no mums saistās atmiņas par konkrēto laiku, kas ir kļuvis par mūsu dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Tāpēc arī Indrā izskanēja piektais četru pagastu festivāls “Spēlē, muzikant!”, kas notika patiesas labestības gaisotnē.
Par pamatīgu gatavošanos liecināja daudz kas: gan zāle, retro stilā pušķota, gan jaunie katūna tērpi vietējam ansamblim “Rēvija”, kā arī līdz sīkumiem pārdomātais scenārijs, kad dziesmas mijās ar akordeonistu muzikālajiem numuriem. Pats par sevi saprotams, ka pagasta festivālā radās tautas muzikantu himna, ko pārpildītā zāle uztvēra ar “Urrā!” saucieniem. Jau pirmā rindiņa no dziesmas “No cilvēkiem laukos nenoslēpsies” klausītājus noskaņoja liriski. Man pat radās iespaids, ka sieviešu vokālais ansamblis un muzikanti — tīrradņi savā starpā sacentās: kuru izpildījuma laikā uz improvizētās skatuves būs visvairāk deju pāru. Un vispatīkamākais bija: valsi dejoja un droši piesita kājas fokstrota stila dejās visi — gan bērni, gan cienījama vecuma ļaudis. Vieni demonstrēja draiskulību, citi — mērenību, kopumā skats bija vienkārši valdzinošs. Sacenšoties ar muzikantiem, dāmas no “Rēvijas” — Ruta Andrukoviča, Ērika Zarovska, Nadežda Gardukeviča, Ļubova Daņilova un Anžela Kuzminska — dziedāja gan kvintetā, gan solo. Dziesmas, kopš bērnības pazīstamas, radīja atspulgu skatītāju sejās — “Kad pienāks pavasaris, nezinu”, “Vientuļā harmonika”, “Stāv meitenes”, “Divi krasti”, bet “Baltajā dejā” pietrūka pat kavalieru…
Šādā apbrīnas emocionālajā fonā muzikanti, aktiermākslas cieņas pārpildīti, tik jutekliski spēlēja, ka pat visenerģiskākajiem dejotājiem nepietika spēka.
Brīnišķīgās vakarēšanas draiskulīgo toni piedeva Svariņu duets — Donāts Mileika un Bronislavs Bobovičs. Turpināja ģimenes ansamblis no Asūnes — Mihails Šukelis ar dēlu Raiti. Žēl, vairs nav brīnišķīgā muzikanta Vasilija Plakoša, tāpēc par diviem dziedāja viņa brālis Jurijs. Kā vienmēr vislielākie aplausi bija jautrajam Robežnieku muzikantam Pēterim Pleikam — Ižikam, bet kad uz skatuves kāpa vienīgā akordeoniste Lidija Oļehnoviča, vīrieši zālē piecēlās.
Indru, mūzikas festivāla dzimteni, pārstāvēja pieci izpildītāji. Vecākajai muzikālajai gvardei — Pēterim Namoviram — jau 85 gadi, bet jauno debitantu Andžeju Petkeviču atsaucīgie skatītāji sveica ar ziediem un aplausiem. Savējiem nelika vilties arī Oļģetrs Sivko, Leonīds Skumbins un Romāns Bukejs, demonstrējot arī dziedātāju talantu.
Svētku vadītāja Anžela Kuzminska pasapņoja: “Nebūtu slikti paplašināt festivāla ģeogrāfiskās robežas.” Kā ūdenī lūkojās: uz skatuves kāpa brīnišķīgais ģimenes duets — Terēze un Pēteris Šakeļi, bet viņu producente Zita Lukša paziņoja: “Piedruja apdomās Indras priekšlikumu.”
Un tagad par pašu galveno: gan amatnieku radošo darbu izstāde, gan svētki “Spēlē, muzikant!” Indrā notika ar devīzi “Padespaņs”. Un ir pienācis tas brīdis, kad mūsu vecmāmiņu un vectētiņu jaunības laika gandrīz aizmirstās melodijas deju laukumā aicināja dejotāju pārus un lika mums atgriezties tajā romantiskajā laikā. To nav iespējams izteikt vārdos, ja nu tikai fotogrāfijās… Zāle ilgi aplaudēja gan dejotājiem, kas četru mēģinājumu laikā iemācījās retrodeju, gan horeogrāfei Ilonai Kangizerei.
Svētki ne tikai izdevās, tie bija vienkārši fantastiski. Un romantiski…
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
04.07.2025.JPG)
