Anna ZEMBLICKA
“Man piezvanīja no policijas, sakot, ka dēls izraisījis autoavāriju, un, lai viņu neapcietinātu, man dažu stundu laikā jāatrod un jāiemaksā drošības nauda 3000 latu apmērā. Policijas darbinieki iedeva dēlam klausuli, taču, tā kā jau aptuveni divdesmit gadus nekomunicējam, viņa balsi atpazīt nevarēju. Uz jautājumu: “Eduard (vārds mainīts), vai tas esi tu?” viņš atbildēja apstiprinoši. Zvanīju meitai, jo nezināju, kā rīkoties. Meita sazinājās ar krustmeitu un lika nekavējoties meklēt tēvu, lai noskaidrotu, kas par lietu. Kā izrādījās — dēls bija sveiks un vesels,” stāsta H. no Krāslavas novada, kas pirms dažiem gadiem gandrīz kļuva par upuri pierobežā darbojošos Lietuvas telefonkrāpnieku grupai un šī gada sākumā atkal piedzīvoja viltvāržu uzdarbošanos.
Kā uzsver Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas nodaļas inspektore Anastasija Laizāne, “viltus policijas” zvani ir izplatītākais krāpšanas veids reģionā. “Viltvārži darbojas pēc shēmas — piezvana sirmgalvjiem un informē viņus par it kā notikušu nelaimes gadījumu ar kādu no tuviniekiem, visbiežāk — dēlu vai mazdēlu. Lai palīdzētu nelaimē nonākušajam, tiek lūgta nauda. Tiesībsargājošo institūciju pārstāvji min, ka lielākoties šie gadījumi notiek grupās, proti, kamēr “kūmiņš” pensionāru psiholoģiski apstrādā pa telefonu, viņa biedri jau dodas pie “medījuma”.
Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava skaidro: “Telefonkrāpnieki aktivizējas uz noteiktu laiku, parasti — dažām nedēļām, jo, kad ziņa par krāpnieku uzdarbošanos sasniegusi iedzīvotājus, viņi vairs tik viegli neuzķeras. Līdz ar to rezultatīvi izrādās tikai pirmie mēģinājumi”.
Izplatīts krāpšanas mēģinājums ir arī uzdošanās par sociālajiem darbiniekiem. Vairumā gadījumu tās ir divas sievietes, kas ierodas pie sirmgalvja un, stādoties priekšā kā sociālās darbinieces, ar viltu izkrāpj naudu. Jolanta Knīse, Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze, raksturo uzmanības novēršanas stratēģiju: “Krāpnieces aprunājas ar pensionāru, izrāda interesi par viņa problēmām, jo zina, ka vecāka gadagājuma cilvēki bieži vien mēdz būt vientuļi un meklē sarunu biedru pat pilnīgā svešiniekā, nepieļaujot, ka viņa nodomi varētu būt ļauni”.
“Turklāt uzdošanās par sociālajiem darbiniekiem veiksmīgi darbojas, jo “lielāka iespēja iekļūt dzīvoklī, ir tad, ja piedāvā kaut ko labu un par brīvu”, tā Toms Sadovskis, Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītājs. “Retāk krāpnieki stā- dās priekšā kā TV meistari, santehniķi, mārketinga pārstāvji. Pēdējie atgrūž jo īpaši”. Tā kā pensionāri bieži veic uzkrājumus mājās — zeķē vai grāmatplauktā, summas, ko izkrāpj vientuļajiem pensionāriem, svārstās no dažiem simtiem līdz pat tūkstošiem latu.
Gadās, ka pensionāri kļūst par moderno tehnoloģiju upuriem. T.Sadovskis atminas nesenu gadījumu pagājušā gada nogalē, kad kādam pensionāram apsolīts kupons, ar kuru viņš var doties uz banku saņemt vienreizēju pabalstu. Tika teikts, ka arī pēc tam katru mēnesi banka pārskaitīs noteiktu naudas summu.
Jāatzīst, ne vienmēr pensionāri ir pliku roku ņemami. Valentīna no Daugavpils novada, pie kuras reiz ieradušies krāpnieki, solot naudas balvu apmaiņā pret viņas bankas datiem, sacēlusi kājās visu pagastu. “Divi jauni puiši mēģināja mani apvārdot, apgalvojot, ka pārstāv nupat izveidojušos biznesa kompāniju, kas visiem potenciālajiem klientiem piedāvā naudas balvas. Es neesmu šodien dzimusi, lai neaptvertu viņu patiesos nolūkus. Teicu, lai ņem kājas pār pleciem, citādi ņemšu slotaskātu un dzīšu prom”.
Tajā pašā laikā S. Pildava uzsver, ka šādu gadījumu, kad pensionārs neuzķeras, ir salīdzinoši maz. “Pensionāru sociālā dzīve ir ļoti lokāla, un viņus ir grūti sasniegt ar brīdinošo informāciju. Esam rīkojuši dažādas kampaņas, aicinām jaunāko paaudzi runāt ar saviem vecākiem un vecvecākiem. Tomēr šādi gadījumi notiek atkal un atkal”. Vija Bārtule, Krāslavas novada Sociālā dienesta vadītāja to skaidro šādi: “Veci cilvēki ir tie, kas gluži vienkārši neprot neticēt. Nav konkrētas receptes, kā cīnīties pret apkrāpšanas mēģinājumiem. Jābūt komandas darbam pašvaldības teritorijā — plecu pie pleca jāstrādā sociālajiem dienestiem, policijai un iedzīvotājiem”.
Valsts policijas ieteikumi
- Piesardzīgi izturieties pret dažādiem tirdzniecības aģentiem un īpaši sociālajiem darbiniekiem, kuri bez brīdinājuma apmeklē Jūs dzīvesvietā.
- Ja nepazīstamais viesis stādās priekšā kā sociālais darbinieks vai komunālo dienestu darbinieks, pieprasiet apliecinošu dokumentu un iegaumējiet personas uzvārdu. Pilnīgai drošībai var sazvanīt attiecīgo iestādi, pārliecinoties, vai tiešām tāda persona tur strādā.
- Atcerieties, ka sociālā dienesta darbinieki nekad neierodas dzīvesvietā, par to iepriekš nebrīdinot.
- Nodrošiniet savu mājokli pret nelūgtiem viesiem; turiet durvis aizslēgtas, pat atrodoties mājās.
- Atcerieties, ka policija nekad neprasīs naudu, lai netiktu uzsākts kriminālprocess. Drošībai sameklējiet tuvinieka tālruņa numuru un pārliecinieties, ka ar viņu viss kārtībā.
- Ja saņemat zvanu, kur tiek pieprasīta nauda, nekavējoties par notikušo informējiet policiju.
- Neuzticiet savus datus un maksāšanas līdzekļus mazpazīstamām personām. Personīgie dati nav jāzina pat tuvākajiem ģimenes locekļiem.
- Esiet sazvanāmi jebkurā diennakts laikā un vietā, nodrošinieties ar uzlādētu mobilo tālruni, dodoties, piemēram, pēc meža veltēm.
- Atcerieties tālruņa numuru 110, uz kuru zvanot, tiksiet savienoti ar tuvāko policijas iecirkni.
- Pieskatiet savas mantas, braucot sabiedriskajā transportā, kur mēdz uzdarboties kabatzagļi;
- Palūdziet uzticamiem kaimiņiem pieskatīt Jūsu īpašumu ilgākas prombūtnes laikā.