Saldummīļu svētki Aglonā

Konfektes - baranciņas te neminēšu: slavenā vietējā sabiedriskā ēdināšana, kas izaudzināja kulināru un konditoru plejādes, demonstrēja augsto profesionālo klasi ne tikai republikas, bet arī vissavienības līmenī. Bet “garšīgie” semināri un konkursi bija tikpat ikdienišķi kā šodienas rindas pēc humānās palīdzības precēm maz apdzīvotajā zilo ezeru zemē. Un vēl, kā par nelaimi, vadība no Briseles ar rādāmkociņu norādīja uz Latvijas cukurafabrikām, kuras slēdza. Un vai Dānijas saldais produkts kļuva garšīgāks, noderīgāks un lētāks? Tomēr ne viss ir tik slikti. Vasaras vidū pēkšņi Aglona izziņo latgaliešu toršu konkursu. Tik ilgi gaidītajam pasākumam piepalīdzēja pati māte-daba: nogurdinošais karstums mitējās, un jūnija pēdējā sestdienā laiks bija vienkārši ideāls. Noteiktajā stundā lauku sētas “Upenīte” pagalms bija cilvēkiem pārpildīts.

Ciemiņus viesmīlīgi sagaidīja saimniece un mana sena paziņa Inese Survilo. Lūk, par ko mīlu un cienu uzņēmīgus cilvēkus: pēc dabas neizsīkstošie optimisti nekad nav pakļauti vaimanām. Viņi vienmēr ir sagatavoti tirgus ekonomikas kaprīzēm, bet idejas un plāni — kā no pārpilnības raga. Dzīvespriecīgā un viesmīlīgā saimniecīte, cienājot katru viesi ar kafiju un sviestmaizēm, stāstīja: ”Viesu māja pilnībā attaisno savu nosaukumu. Šeit ciemiņi noteikti būs pacienāti ar firmas ēdieniem — upeņu želeju ar saldo krējumu, ārstniecisko morsu, degustācijai tiek piedāvāts mājās ražots upeņu vīns. Hektāru lielā plantācija ar trim tūkstošiem upeņu krūmu vairs nespēj apmierināt vajadzības, vajag paplašināties. Latvijā populārā lauku sēta sezonas darbu nepazīst: tūristi — no Latvijas, Krievijas, Eiropas Savienības valstīm, bet vēl — kāzas, banketi, ārstnieciskā “melnā” pirts… Tik spēj darboties.... Saldā konkursa ideja pieder meitai Ērikai, pagājušā gada Latvijas konkursa ”Lauku torte” dalībniecei. Un ar ko sliktāka Latgale? Aicinājām dalībniekus, pirmais atsaucās vīrietis — Sergejs Germans no Daugavpils, tad sarosījās arī lauku pārstāvji. Vienpadsmit dalībnieki — pilnīgi pietiekami pir- majai reizei, visiem sagatavotas balvas. Kad iepazinos ar pretendentu pieteikumiem, biju pārsteigts, jo pamanīju tikai vienu pazīstamu Krāslavas uzvārdu. Visjaunākais, sešus gadus vecais konditors Dāvids Stremjanovs kopā ar savu vecmāmiņu Ģertrūdi prasīgās žūrijas vērtēšanai piedāvāja visoriģinālāko šokolādes torti “Pļava”, kas bija izrotāta… ar dzīvām pīpenēm. Puisēnam ar tik izteiksmīgām acīm arī bija visietekmīgākā radu atbalstītāju komanda, pat vecvecmāmiņa piedalījās. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu, teikšu: devīgie saldo svētku organizatori pasniedza Dāvidam pirmo viņa dzīvē vērtīgo balvu — kā visjaunākajam dalībniekam. Saņemot dāvanā arbūzu, mazulis uzreiz ķērās pie karotes — apnika tās tortes!

Četrdesmit gadu avīžnieka darba stāža laikā dažādos konkursos esmu pieradis eksaminēt savu intuīciju. Uzmanīgi aplūkojot konkursam veidotos mājas ražojumu šedevrus un īsumā iepazinies ar autoriem, apzinoties žurnālistikas objektivitāti, es tomēr paslepus sāku biežāk domāt par dalībnieci ar septīto numuru — Svetlanu Vidžupi no Dagdas. Profesionālā intuīcija nepievīla. Kopīgajā degustācijā, pieņemot Svetlanas cienastu, pārliecinājos: mani uzskati par uzvarētāju ir tuvi patiesībai. Kļūdījos pavisam nedaudz: Svetlana saņēma apsveikumus par otro vietu! Bet kā absolūto konkursa uzvarētāju stingrā žūrija nosauca dalībnieci no Preiļiem. Un kā izrādījās — Ilze Atvara — Briška ir mana kolēģe — “Vietējās Latgales Avīzes” korespondente. Viņa man uzdāvināja nozīmīgu frāzi: ”Saldumi — mans vaļasprieks. Noriskēju savu torti piedāvāt ne uzvarai, bet jaunā konkursa atbalstīšanai. Bet notika brīnums, kam joprojām nevaru noticēt, un izjūtu patiesu prieku. Liels paldies organizatoriem!”

Trešā saldummīļu svētku varone un vistālākā viešņa — Ilze Kupča no Baldones. Nominācijas “Profesionālā meistarība” ieguvējs bija paredzams: uzvarētāja lauri tika konditorijas fabrikas ”Mora” vecākajam meistaram ar septiņpadsmit gadu darba stāžu Sergejam Germanam. Kopā ar viņu priecājās dzīvesbiedre Ludmila un meita Anastasija. Bet skatītāju simpātijas balvu Aina Barsukova aizveda uz Mālnavu. Ja runā par konkursa ģeogrāfiju, tad bija arī dalībnieki no Vārkavas, Riebiņiem, Priežmales un, protams, no Aglonas.

Visi pirmā latgaliešu konkursa dalībnieki, saņemot dāvanas, neslēpa prieku. Bet galvenie uzvarētāji bija daudzie līdzjutēji. Jo tieši viņi tika aicināti uz desertu delikatešu degustāciju. Piedāvāja kafiju, sviestmaizes, ogas un gurķus, lai pareizāk varētu izvērtēt katru saldo ēdienu. Bija arī pārsteigumi. Pazīstamais režisors, klejojošais muzikants Dainis tā iejutās jaunajā degustētāja lomā, ka, smagi elpojot, man atzinās: “Žēl, nepietika spēka, dažas tortes tā arī nenogaršoju…”. Arī es ievēroju, ka brīnišķīgā pasākuma beigās kolorītā muzikanta balss skanēja vājāk nekā parasti. Kopumā folkloras ansamblis ”Sovvaļnīki” visa pasākuma garumā veidoja brīnišķīga un neaizmirstama lauku pasākuma atmosfēru, kur viss tika organizēts augstākajā līmenī. Vārdu sakot — Eiropas līmenis. No ēšanas brīvajā laikā saldummīļi dziedāja, dejoja, piedalījās rotaļās. Neslēpa gandarījuma sajūtu arī Latgales toršu svētku galvenās režisores Inese Survilo un viņas meita Ērika Križanovska. Komplimentus pa labi, pa kreisi bārstīja konkursa žūrijas autoritātes — Latvijas sieru kluba prezidente Vanda Davidanova un Jaunaglonas profesionālās skolas pārstāve Anita Baškatova. Visi trīsdesmit trīs pārsteigumi — milzīga pateicība sponsoriem: biedrībām “Preiļu lauksaimnieku apvienība”, ”Preiļu rajona partnerība”, “Godu saimnieču” biedrība, kā arī SIA ”Preiļu siers”, SIA “Rīgas dzirnavnieks”, SIA ”Pie torņa”, Aglonas “Saules” veikals.

Aleksejs GONČAROVS