Jaunas ieceres

- Skaidri zināms, ka pēc šīm pašvaldību vēlēšanām novada vadība palikusi iepriekšējā sastāvā. Arī jūs turpināsiet strādāt trijos pagastos.

-Varbūt arī, bet to rādīs laiks.

- Kādi jums ir plāni nākamajam darba cēlienam? Ko noteikti gribētos vēl izdarīt?

- Nākošajā darba cēlienā būtu jāpabeidz iesāktais, ir arī daudz objektu, kuri būtu jāsakārto: Piedrujā gribas nosiltināt Saieta namu un pabeigt remontēt šīs ēkas otro stāvu. Mums tajā pagastā nav daudz iedzīvotāju, bet ir daudz kolektīvu, kuros dzied visu vecumu ļaudis un strādā arī rokdarbnieces. Viņiem vajadzīgas normālas telpas, tālab otro stāvu apdzīvosim bez problēmām.

Robežniekos ir jāizveido veselības — eko taka. Tā būs dabā, dažāda seguma un varēs iziet basām kājām. Taka iecerēta kā viens veselums kopējā eko kompleksā. Atceraties, Robežnieku pamatskola jau ne pirmo gadu lepojas ar Zaļo karogu un ekoskolas statusu.

Ceram, ka Robežniekos, ja dome palīdzēs ar finansējumu, mums būs iespēja iegādāties nekustamo īpašumu “Pastnieki” jeb bijušo pasta ēku, kas šobrīd ir tukša. Vēl jau nekas nav izziņots, bet ceram, ka būs. Robežniekos ļoti maz vietas bibliotēkai un arī jauniešiem nav kur izvērsties un viņu vajadzībām šī ēka būtu ļoti laba. Mums ļoti laba bibliotekāre, šī iestāde strādā ļoti labi.
Darbi laukumā pie daudzdzīvokļu mājas tiks pabeigti. Ir pieteikti basketbola grozi, futbola vārti un volejbola stieņi. Nāks ziema, ja būs projekts, tad uztaisīsim arī slidotavu. Robežniekos plānojam ziemas laikā izgaismot ciematu. Šobrīd nav ielu apgaismojuma, tikai vecie elektrības stabi.

— Kas jauns Skukos?

— Skuku sociālās aprūpes centrs piepildīts pilns ar klientiem — 53 cilvēki, no tiem 21 gulošs. Novada dome piešķīra līdzekļus, lai iegādātos daudzfunkcionālu gultu, lai būtu vieglāk klientus aprūpēt. Gulta šobrīd tiek pielāgota. Paredzēts arī norobežot pieeju siltā ūdens rezervuāriem. Savulaik ierīkojām saules baterijas, bet tikai tagad varam izbaudīt to efektu. Tā bija jauna lieta un nebija vienkārši visu pielāgot. Šobrīd neplānojam kārtējo remontu, jo viss taču ar laiku noveco, bet līdzekļi ir ierobežoti. Ūdenssaimniecība ir daļēji sakārtota, kā arī bibliotēkas, feldšerpunkti, bērnu spēļu laukums. Beidzot arī ceļinieki nomainījuši ciematā caurtekas, kas bija bojātas. Paldies, ka viņi atsaucās un operatīvi to izdarīja.

- Indrā arvien nav pabeigti darbi ūdenssaimniecības sakārtošanā. Kas vēl darāms?

- Ir daudz darba, arī Indrā daudz ieguldām un vēl daudz jāizdara. Turpinās sociālās mājas izveides darbi — jumts uzlikts, kanalizācija pieslēgta, apkures sistēma un ūdensapgāde būs pieslēgta, paliks tikai remonts — iekšējais un ārējais. Ja būs projekts, mēģināsim startēt, ja nē, tad vienu ģimeni ar četriem bērniem ziemā tur vienalga būs jāizmitina, jo pašreizējie dzīves apstākļi šai ģimenei ir vienkārši traģiski. Šeit varbūt nebūs glītas sienas, bet apstākļi būs normāli. Kopumā varēs izmitināt trīs ģimenes. Blakus top sociālo pakalpojumu māja, kurā cilvēki varēs saņemt dažādus pakalpojumus — paēst, nomazgāties, izmazgāt veļu utt. Mazais projektiņš estrādei krustojumā pie akas pabeigts un tur jau svinējām Līgo. Visi ciemati tika sakopti pirms svētkiem un appļauta zāle. Bet šogad nevaram visus darbus paveikt, jo darbaspēka mazāk — algotos pagaidu sabiedriskos darbus pilda trešdaļa bezdarbnieku no pagājušajā gadā šajā pasākumā iesaistītajiem.

Pēc ugunsdzēsēju pieprasījuma ierīkojām kāpnes Indras vidusskolā lejup no trešā stāva gar ārsienu. Skola būvēta Kārļa Ulmaņa laikā, tad neko nevajadzēja, tagad — prasības ir citas,bet bērnu ir mazāk. Kāpnes ir platas, 2 izejas no telpām…. Skolas izskatu tas bojās, bet jēgu lielu nesaskata neviens.

Iespēju robežās palīdzam arī baznīcai, daudzi darbi tiek veikti arī citos objektos. Iecerēts paveikt daudz ko, bet ne visam pietiek finansējuma. Plānojam veikt Mākslas skolas siltināšanu, iesaistāmies projektā Brāļu kapu restaurācijā, kā arī doktorāta renovācijā Indrā.

- Kāpēc citos jūsu vadītajos pagastos nav sociālās mājas, tikai Indrā?

- Indra liela, vecs iedzīvotāju kontingents, tālab te tā vitāli nepieciešama. Robežnieku pagastā ir pansionāts, Piedrujā pēc tādas nav vajadzības, bet krīzes situācijā mums tur ir viesnīca. Bet sociālos pakalpojumus Piedrujā var saņemt.
Patreiz visos trijos pagastos notiek intensīvs darbs un cīņa ar mūsu novada lielāko ienaidnieku LATVĀŅIEM…

— Cik zinu, no jūsu pagasta nāk kāds daudzsološs sportists …

— Raimonds Pacevičs nesen atbrauca no Eiropas sacensībām ar divām medaļām. Pašvaldība viņu atbalstīja ar 320 latiem biļetei. Raimonds mācās vienā no Daugavpils tehnikumiem, jaunieti bijām uzaicinājuši uz “Cildens mans novadiņš” noslēguma posmu. Viņš tiešām ir Robežnieku jaunietis, par kuru vērts rakstīt. Ģimenē viņi ir četri brāļi, kurus mamma uzaudzināja viena. 90. gados Paceviču daudzbērmu ģimene apstākļu spiesta pārcēlās no Skaistas pagasta ar 4 maziem bērniem pie tēva un mātes. Tobrīd Robežnieku pamatskola nomainīja mācību valodu no krievu uz latviešu, bijām spiesti meklēt speciālistus, kuri spētu strādāt ar bērniem latviešu valodā, meklējām latviešu valodas skolotāju, bet likvidējoties kolhoziem atbrīvojās lauksaimniecības speciālisti, kurus sūtījām uz augstskolām mācīties un līdz ar to arī tika nokompleltēta skola ar kadriem-latviešiem. Mudinājām Liliju pieņemt skolotājas darbu. Negribēja, bet arī vecāki sacīja: “Ej, gan jau palīdzēsim bērnus audzināt!” Patiesi, vecaistēvs iemācīja bērniem visus laukus darbus. Visi puiši ir kārtīgi, riņķī apkārt nevalkājas. Starp citu, no bijušajiem lauksaimniecības speciālistiem izauga ne viena vien laba skolotāja.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA