Uguns un bērni

Rotaļāšanos ar uguni nedrīkst izskaidrot tikai ar ziņkārību. To izraisa arī vēlēšanās pablēņoties. Visvairāk ir izplatītas rotaļas, kas saistītas ar ugunskuru dedzināšanu. Tas ir sevišķi bīstami, ja tiek darīts būvju tuvumā, pie labības masīviem, kā arī mežā. Rotaļā aizrāvušies, bērni aizmirst nodzēst ugunskuru, un tas bieži kļūst par ugunsgrēka cēloni.

Bērni bieži savās rotaļās atkārto pieaugušo rīcību. Viņiem gribas pēc iespējas ātrāk uzzināt un izmēģināt visu pašam. Jo vecāks kļūst bērns, jo plašāks jautājumu loks, kas viņu interesē, jo dažādākas rotaļas, jo pašaizliedzīgāks mazulis savā rīcībā. Šī patstāvības tieksme sevišķi izpaužas laikā, kad bērni paliek vieni.

Nedrīkst būt pārliecinātiem, ka palicis viens, bērns neizdomās parotaļāties ar sērkociņu kasti vai šķiltavām, neaizdedzinās papīrus rotaļu “krāsnī”, nepamēģinās, sekodams vecāku piemēram, ieslēgt elektriskajā tīklā elektrisko sadzīves iekārtu. Ņemot vērā iepriekš minēto, sevišķi jāuzsver, ka ir nepieļaujami atstāt bērnus vienus aizslēgtos dzīvokļos vai istabās. Ugunsgrēka gadījumā bērni nevarēs izkļūt no degošās telpas.

Vecāku piemērs vienmēr bijusi labākā audzināšanas metode. Skaidrojot uguns bīstamību, vajag mācīt bērniem stingri pildīt ugunsdrošības noteikumus. Laikus apturēt bērnu, neļaut viņam palaidņoties ar uguni — ne tikai vecāku, bet arī visu pilsoņu pienākums.

Neatstājiet bērnus bez uzraudzības!

VUGD Plānošanas un koordinācijas nodaļas vecākais speciālists A. SMIRNOVS