Mūsu teicamnieki

Ik diena uz riteņiem

Oskars Bluks deviņus gadus līdz savai skolai mēroja tālo ceļu no Aglonas novada Kastuļinas pagasta, kur ir viņa dzīvesvieta. Kāpēc tika izvēlēta tieši šī skola, kurp katru dienu jābrauc ar automašīnu vai autobusu? Pēc Oskara stāstītā, tieši šo skolu vecāki uzskatīja par ļoti labu saviem bērniem. Dagdas vidusskolas 10. klasē mācās arī viņa vecākā māsa Karīna. Jaunietis uzsver, ka skolas gadi bija ļoti labi. Lai gan līdz skolai un mājup jāmēro samērā tāls ceļš, tomēr tas bija tā vērts.
“Viss bija lieliski, liels paldies skolotājiem par zināšanām,” saka Oskars. “Skolā pavadītie deviņi gadi paliks atmiņā ar atsaucīgiem pedagogiem un draudzīgiem skolēniem. Plānoju turpināt mācīties vidusskolā, jo tālākā nākotnē gribas iegūt augstāko izglītību. Par profesiju gan vēl neesmu domājis.”

Tas nebija grūti

Dace Vigule ir vietējā. Arī viņa Dagdas vidusskolā ir gājusi no pirmās klases. Meitene stāsta, ka deviņos gados bijis ļoti daudz labu un sliktu notikumu, bet atcerēties gribas tikai labos. Ir iegūts arī daudz draugu.

“Šobrīd esmu krustcelēs, jo nezinu, vai turpināšu mācīties šajā skolā. Bet katrā ziņā turpināšu izglītoties vidusskolas klasēs, jo savu tālāko nākotni saistu ar augstākās izglītības iegūšanu.”

Dacei patīk aktīva atpūta, savulaik viņa arī dejojusi. Tomēr par svarīgāko skolā viņa uzskatīja mācības. Tā kā Dace ir teicamniece, jaunietei bija iespēja apmeklēt Zinātnisko centru “AHHAA” Igaunijas pilsētā Tartu, viņa braukusi ekskursijās uz Rīgu, Daugavpili un citur. Vai grūti kļūt par teicamnieci un noturēt šādu rezultātu?

Dace: “Man tas nebija grūti. Domāju, ka saņemoties varēju mācīties vēl labāk. Vajadzēja vairāk piestrādāt pie matemātikas. Es neteiktu, ka man nepietika tam laika, reizēm vienkārši nespēju pārvarēt slinkumu.”

Dacei ir brālis un māsa. Arnolds studē Rīgā, Sanda arī studējusi, tagad strādā Rīgā. Līdz ar to Dacei ir plaša izvēle, kur mācīties tālāk — Dagdā, Krāslavā, Rīgā... Izvēle ir pašas rokās.

Juris ROGA