Donoru diena: mazs varoņdarbs

Donoru vidū bija ne vien 18-19-gadīgi jaunieši un jaunietes, bet arī cilvēki, kuriem jau krietni pāri 50. Daudzi no šiem cilvēkiem asinis nodod teju 10 gadus. Krāslavas donoru kustība darbojas jau vairāk kā 40 gadus. Bijušajā Krāslavas rajona teritorijā ir aptuveni 130 donori.

Pirms asins nodošanas katram donoram obligāti bija jāizdzer karstas tējas krūze, bet pēc šīs procedūras katram tika iedots dzeramais ūdens un Ls 3 pusdienām. Visiem brīvprātīgajiem pēc asins nodošanas tika pārbaudīts vispārējais veselības stāvoklis, arteriālais asinsspiediens un pulss. Man izdevās parunāt ar dažiem donoriem, viņi visi izrādījās atsaucīgi un labestīgi cilvēki.

Jeļena: “Lēmums nodot asinis — tas ir ne vien jūtu uzplūdums, bet arī izdevīgums, jo tiem, kas nodod asinis pienākas brīvdiena, tas ir ļoti patīkami. Palīdzēšu sabiedrībai un pati atpūtīšos!”

D. Savenkovs: “Es esmu vesels cilvēks. Es varu palīdzēt sabiedrībai un, manuprāt, tas ir mans pienākums. Nekad pēc asins nodošanas neesmu izjutis neērtības, tas vēl vairāk stimulē.”

Donors: “ Nemeklēju savu labumu, vienkārši palīdzu tuviniekiem. Ja nu pēkšņi kādam būs nepieciešama asins pārliešana un tieši manas asinis glābs cilvēka dzīvību?”

K. Žoida: “Es nolēmu, ja nodošu asinis, tad vismaz kaut nedaudz mainīšu pasauli. Tas bija jūtu uzplūdums bez jebkādām domām par pašlabumu. Donoram ir jādomā tikai par citiem!”

Vera: “Asinis nododu pirmo reizi. Manuprāt, tas ir liels solis ceļā uz labestību, jo es taču varu glābt kāda dzīvību. ”

Oļegs: “Nolēmu sekot savu vecāku piemēram. Arī viņi nodeva asinis. Nolēmu to pārvērst par tradīciju.”

Lūk, ar kādu noskaņojumu donori iet uz asins nodošanu. Manuprāt, tas ir ne tikai vienkārši labs darbs, bet tas ir mazs varoņdarbs, kas iespējams glābs kāda cilvēka dzīvību. Lai neizzūd šī krāslaviešu labā tradīcija!

Iļja GAVRIKOVS