Bīskapu vizitācija Priedainē

Atsaucoties uz liturģijas ievaddziesmas vārdiem “Kungs ir mana gaisma un mans glābējs, no kā man bīties? Kungs ir manas dzīvības sargs, par ko man baiļoties?” (Ps 26,1), galvenais celebrants Edvards Pavlovskis savā uzrunā uzsvēra, ka mūsdienu cilvēce atrodas baiļu varā savu grēku dēļ. Taču Baznīca aicina nebaidīties, bet salikt savu cerību Dievā.

Dieva Vārda liturģijā tika skarts dzīvības un nāves jautājums. Komentējot Svēto Rakstu lasījumus, Ekselence sprediķī turpināja ievaduzrunā iesākto tēmu. Viņš atzīmēja, ka ar savu brīnumdarbu, pieceļot atraitnes dēlu no mirušajiem, Kristus parādīja, ka Dievs vienmēr ir savas tautas vidū, Viņš ir līdzjūtīgs mūsu bēdās un nelaimēs. Ne tikai savas zemes dzīves laikā, bet arī šodien Kungs dod augšāmcelšanās cerību katram no mums. Vienīgi Dievs ir dzīvības un nāves Kungs. Kristus žēlsirdīgā mīlestība spēj atgriezt dzīvē pat vislielāko grēcinieku, kurš caur nāvīgu grēku ir miris garīgi un no kura cilvēki izvairās kā no smakojoša miroņa. Pestītājs zemes dzīves laikā augšāmcēla mirušos, fiziski, mūsdienās caur grēku nožēlu Viņš augšāmceļ garīgi mirušos. “Kristus vārdā to dara priesteri. 15 gadus to dara arī priesteris Janušs,” teica E. Pavlovskis. “Es priecājos kopā ar jums, ka jums ir tāds prāvests. Taču neaizmirstiet, ka, nākot šurp, jūs nākat nevis pie priestera, bet gan pie Kristus.”

Ekselence aicināja ticīgos lūgties par saviem priesteriem kopā ar Dievmāti Mariju, kura vienmēr uzklausa savus bērnus. “Vajag lūgties, nevis kritizēt,” uzsvēra bīskaps.

Viens no centrālajiem tās dienas notikumiem bija Iestiprināšanas sakramenta piešķiršana apmēram sešdesmit draudzes bērniem un jauniešiem. Kā zināms, šo sakramentu var piešķirt tikai bīskapi. Prāvests J.Bulašs lūdza bīskapus iestiprināt jauniešus. Sekoja savdabīgs dialogs.

Bīskaps: “Vai šie jaunieši zina, cik lielu dāvanu saņems šajā sakramentā? Vai viņi ir pietiekoši sagatavojušies tā saņemšanai?”
Prāvests: “Esmu pārliecināts, ka viņi ir sagatavojušies iestiprināšanai, jo ir lasījuši Dieva Vārdu, labi lūgušies un pieņēmuši Grēksūdzes sakramentu.”

Bīskaps: “Mīļie bērni! Kādas žēlastības jūs sagaidāt no Dieva šajā sakramentā?”

Bērni: “Mēs ilgojamies, lai Svētais Gars, ko saņemsim, dāvā mums spēku drosmīgi apliecināt Viņu darbos.”

Pēc kopīgā ticības apliecinājuma bīskapi E.Pavlovskis un A.Justs iestiprināja jauniešus. Vispārējā lūgšanā klātesošie uzticēja Dievam Baznīcas kalpu, iestiprināto, viņu ģimeņu, visu ticīgo un Baznīcas vajadzības.

Jāatzīmē, ka dievkalpojumā skaisti dziedāja nelielais draudzes koris. Sv. Mise notika latviešu valodā, bet Svēto Rakstu lasījumi, aizlūgumi, uzrunas un apsveikumi — pārmaiņus gan latviešu, gan krievu valodā.

Noslēdzot dievkalpojumu, diecēzes apustuliskais vadītājs pateicās klātesošajiem par izturību. Ar humoru viņš atzīmēja, ka ne jau visur ir tik pacietīgi karstuma un citu neērtību pārvarētāji. E. Pavlovskis aicināja ticīgos lūgties par paaicinājumiem uz priesterību, lai mūsu draudzēs netrūktu Dieva kalpu; par jau paaicinātajiem, lai viņi izturētu līdz galam šo grūto kalpojumu. Viņš mudināja arī cīnīties par labām ģimenēm, lai tajās izzustu egoisms. Ja būs kopīgas lūgšanas, ģimenēs valdīs mīlestība un saticība. “Jums nedraudēs ne inflācija, ne krīzes, ja paļausieties uz Dievu,” sacīja E.Pavlovskis. Klātesošie saņēma abu bīskapu apustulisko svētību.

Pēc tās uzrunu teica bīskaps A. Justs. Apsveicis iestiprinātos, Ekselence pakavējās atmiņās par to, kā pirms 15 gadiem, 1998. gada 7. jūnijā, tagadējais Priedaines draudzes prāvests Janušs Bulašs saņēma priestera svētību. “Viņš turēja savas rokas manās rokās un apsolīja, ka būs paklausīgs gan man, gan maniem pēcnācējiem,” at- cerējās A. Justs. “Kad nozīmēju viņu uz Elerni, kur bija jāapkalpo astoņas draudzes, viņš nenobijās, neteica “nē!”, bet pildīja savu paklausības solījumu. Un, paskatieties, šeit viņš kinoteātri pārveidoja par baznīcu; Elernē noņēma ārējo apmetumu un uzlika jaunu, kas izturēs pat simt gadus; Jaunbornē ielika jaunu grīdu...”

Apsveicis J. Bulašu ordinācijas 15. gadadienā, A. Justs uzdāvināja jubilāram fotogrāfiju no nesenā svētceļojuma uz Vatikānu, kurā redzams vecais un jaunais bīskaps kopā ar pāvestu Francisku. Prāvestu sirsnīgi sveica arī E. Pavlovskis. Krāslavas novada domes vārdā J. Dobkevičs pateicās J. Bulašam par sekmīgu sadarbību. Jubilāru sumināja ļoti daudzi klāt- esošie — draudzes pārstāvji, delegācijas no Kurmenes, Skaistkalnes, Bauskas, Varakļāniem, kur viņš savulaik bija kalpojis. Pr. J. Bulašs pateicās visiem par apsveikumiem un apliecināja, ka šajos 15 gados viņš iemīlējis altāri, iemīlējis lūgšanu un ir priecīgs būt kopā ar saviem ticīgajiem. Prāvests pastāstīja, ka viņa dzimtā esot bijis priesteris — moceklis Jans Matijevskis un, viņaprāt, visus 15 priesterības gadus esot savam radiniekam garīgi palīdzējis. Jubilārs izteica pārliecību, ka bīskaps E. Pavlovskis sekos sava priekšteča piemēram un apmeklēs Priedaines draudzi katru gadu.

Šajā dienā par ilggadēju kalpošanu baznīcā Svētā tēva Franciska apustulisko svētības rakstu skaistā noformējumā angļu valodā saņēma Elvīra Škutāne, Helēna Karņicka un Jevģēnijs Beinarovičs. Savukārt priedainieši pateicās Ekselencēm E. Pavlovskim un A. Justam par kopīgajām lūgšanām, pasniedza viņiem krāšņus ziedu pušķus un citas mīļas dāvaniņas.
Šī sirsnīgā tikšanās noslēdzās baznīcas priekšā ar kopēju fotografēšanos un neformālām sarunām.

Genovefa KALVIŠA