Apmeklējot Asūni, pagasta pārvaldes gaitenī uzmanību piesaistīja paziņojums suņu īpašniekiem. Ministru kabineta noteikumi Nr. 266 nosaka, ka pilsētās un ciemos jāievēro īpašas prasības suņa turēšanai, proti, ja suns atrodas ārpus telpām, suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas, novēršot iespēju sunim izkļūt no tās.
Ar savu paziņojumu Dagdas novada pašvaldības Asūnes pagasta pārvalde brīdina suņu īpašniekus, ka šo noteikumu neievērošana ir administratīvi sodāma rīcība (pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106.panta - Dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšana), kā arī informē, ka novada pašvaldība ir noslēgusi sadarbības līgumu ar dzīvnieku patversmi “MEŽAVAIROGI”, līdz ar to novada teritorijā esošajos ciemos regulāri tiks organizēti klaiņojošo suņu izķeršanas pasākumi.
Dzīvnieku patversme “MEŽAVAIROGI” nodrošina suņu, kaķu un savainotu savvaļas dzīvnieku izķeršanu un bezsaimnieka dzīvnieku (t.sk. savvaļas dzīvnieku) līķu savākšanu. Krīzes situācijās, kad uzbrūk agresīvi dzīvnieki, patversmes darbinieki ierodas maksimāli īsā laika sprīdī — ne vēlāk kā divu stundu laikā.
“Joprojām visā pašvaldības teritorijā ir neapzinīgi saimnieki, kuri tur suņus brīvībā, nepiesien un tie brīvi klīst pa ciematu,” savu komentāru sniedz Asūnes pagasta pārvaldes vadītāja Inese Plesņa. ”Dzīvnieks ir dzīvnieks, tostarp ir ļoti nikni suņi un mums jau vienu brīdi bija tā, ka bērni baidījās iet uz skolu. Klaiņojošu suņu problēma bija aktualizējusies visā novadā, tālab tika noslēgts līgums ar dzīvnieku patversmi “MEŽAVAIROGI” un patversmes darbinieki izbrauc izķert dzīvniekus pēc pārvaldes pieteikuma. Mūsu pārvaldes teritorijā bija divi reidi. Pirmajā reizē dzīvnieku ķērāji strādāja tikai Asūnē un noķēra vienu suni. Otrā reizē strādāja gan Asūnē, gan Račevā, izķēra trīs klaiņojošus dzīvniekus. Situācija uzreiz uzlabojās — suņu saimnieki savus četrkājainos draugus sāka siet saitē, jo cilvēki redz šo risku, ka suni var aizvest uz patversmi. Kad pirmo suni aizveda, īpašnieki iesniedza iesniegumu policijā, bet viss bija likumīgi un šis darbs tiks turpināts. Ministru kabineta noteikumos skaidri norādīts, ka dzīvnieku nedrīkst laist brīvībā ciema un pilsētu teritorijā, viensētās tāda ierobežojuma nav, bet arī tur brīvā vaļā palaisti dzīvnieki vienalga kādam traucē, piemēram, pastniekam. Tur mums gan atliek paļauties uz cilvēku godaprātu.”
Dagdas novadā ir rasts ļoti pareizs risinājums — klaiņojošo dzīvnieku problēmu nekādā gadījumā nevar atstāt pašplūsmā un cilvēkiem jāsaprot, ka suns nav spēļmantiņa un par to jāuzņemas gan atbildība, gan papildus pienākumi. Televīzijas ziņās vairākkārt rādīts un stāstīts par to, kas notiek citviet Latvijā, kur pret šo problēmu izturas vienaldzīgi — suņi kož un plosa bērnus un pieaugušos. Nez kāpēc daudzi suņu saimnieki iedomājas, ka tieši viņa sunītis ir tik mīļš un labs, ka nevienu neaiztiks. Kļūda.
Starp citu, izķertos suņus saimnieki varēja izņemt no patversmes, taču uzzinājuši, ka par to jāmaksā 35 lati un vēl pašam jābrauc pēc dzīvnieka, no šī nodoma atteicās. Kaut kā ļoti viegli un ātri izplēnēja lielā mīlestība pret savu četrkājaino draugu. Tas ir zīmīgs fakts, ko silti iesaku likt aiz auss tiem, kuri ļoti aizstāv klaiņojošos dzīvniekus un vēršas pret kārtības ieviesējiem, nevis pret neapzinīgajiem suņu saimniekiem.
Juris ROGA