Kungi vēlētāji,ledus sācis kustēties!

Notika tas, kam arī bija jānotiek: pēc mājās audzētās birokrātijas treknajiem gadiem, mēs pēkšņi atmodāmies smagās paģirās, kad parāds pārsniedza 5,7 miljardus latu, bet desmitiem tūkstošu ģimeņu kļuva par banku ķīlniekiem. Mūsu premjera Valda Dombrovska cukurotajām pasakām par veiksmīgo iziešanu no krīzes noticēja vien paši lētticīgākie valsts iedzīvotāji, kas nokļuva Eiropas Savienības līderos nabadzības, bezdarba un morālās iztukšošanās dēļ. Pēkšņi kļuva skaidrs, ka taisnība bija vēlētājiem, kas savas balsis atdeva saeimas opozīcijai, tādējādi vismaz kaut kādā veidā mēģinot pretoties apzinātai republikas, kas tik smagi bija izcīnījusi neatkarību, iznīcināšanas politikai. Nesamierināmā cīņā ar krievu valodu un naidpilno Krieviju valdošā elite sasniedz tādus “augstumus” , kad gandrīz piektā daļa Latvijas spēcīgāko iedzīvotāju tika “izmesti” svešās valstīs, atstājot dzimteni bez cerībām uz nākotni un piespriežot simtiem tūkstošiem pensionāru nožēlojamu eksistenci.

Pašiznīcinošās rūpniecības atdzimšana joprojām paliek kā labi vēlējumi, no kuriem tiek bruģēts ceļš uz elli. Iedomīgajiem saeimas radikāļiem, slepkavnieciskā lozunga “Latvija latviešiem!” ideologiem, spītīgajiem etniskā naida cēlājiem un mazākumtautību diskomforta radītājiem īstais laiks pieņemt izpratnes auksto dušu, ka mākslīgi radītais cilvēkresursu trūkums pēc 5-10 gadiem liks samierināties ar kaimiņiem, kam dzimtā valoda ir arābu vai ķīniešu. Bez cilvēkiem palikušajai Latvijai ir radusies vēl viena “spīdoša” perspektīva — saņemt kvotas nemierīgo Eiropas Savienības pilsoņu izmitināšanai, kas traucē normāli dzīvot Anglijā, Francijā, Skandināvu valstīs. Sašķeltajai sabiedrībai tieši tā nepietiek… Lūk, šādā skumjā vispārējā politiskajā noskaņojumā norisinājās nesenās pašvaldību vēlēšanas. Kā zibens no skaidrām debesīm nāca ziņa no galvaspilsētas: “Saskaņas Centrs” un “Gods kalpot Rīgai!” ieguva kontrolpaketi — 39 mandāti no 60! Visu Latvijas neatkarības atjaunošanas gadu sensācija! Veselais saprāts beidzot ir ņēmis virsroku pār galvaspilsētas vēlētāju prātiem, nelīdzēja pat dažu radošās inteliģences pārstāvju histērija. Galarezultātā starpetniskā karte ir lauzta un ir iestājusies jauna ēra, kad ikdienas rūpju nomāktie ļaudis sāk dot priekšroku savu vēlētāju darbiem, ne vārdiem. Vienā brīdī Nils Ušakovs no “Maskavas rokas” ir pārvērties par vairāku rīdzinieku, tajā skaitā latviešu, mīluli. Kurš to būtu domājis?! Līdzīga vēlēšanu situācija izveidojās Ventspilī, Rēzeknē, Krāslavā, kur vēlētāji draudzīgi atbalstīja savu pilsētas priekšnieku ne politisko, bet sociāli — ekonomisko stratēģiju. Aglonā, kur atsevišķi reformatori sajauca pašvaldības ūdeni privāto interešu labā, tagad tiek novērots sarežģīts spēku sadalījums. Ir bažas, ka bijušie Krāslavas rajona pagasti nepaliks ieguvēji. Sarežģītā situācija pārdalīja “valdonīgo pīrāgu” arī Dagdā. Gribas ticēt, ka arī tur ņems virsroku jauno reformu atbalstītāji, bet stagnācijas periods izbeigsies. Nobeigumā — par galveno. Spraigajās 31. maija debatēs LTV-1 kanālā atbalstīt studijā Sarmīti Ēlerti ieradās premjers Valdis Dombrovskis, saeimas spīkere Solvita Āboltiņa un parlamenta frakcija “Vienotība” gandrīz pilnā sastāvā. Neizdevušais galvaspilsētas mērs ar rekordlielu svītrojumu skaitu biļetenos, stipri sašķobīja savu “Vienotības” partijas biedru augsto reputāciju. Vai arī tagad nacionāli noskaņotie, mākoņos dzīvojošie nesapratīs, ka pastāvīgi sēt ienaidu, krāpt nabadzīgos pensionārus nav ētiski, bet palielināt jau tā augstās algas vadītājiem — ciniski?

…Tajā pašā laikā Jelgavā Krievijas biznesa pārstāvji lika pirmo akmeni filiāles “Ural-vagonrūpnīca” būvniecības pamatos, bijušās cukurfabrikas, ko iznīcināja Latvijas jaunā valdība, vietā. Šādas lielas ārvalstu investīcijas atbalsta prezidents Andris Bērziņš. Ledus sācis kustēties…

Aleksejs GONČAROVS