Zems atalgojums nerosina iekārtoties darbā...

— Kā zināms, Nodarbinātības valsts dienests tika izveidots 1991. gada 17. aprīlī, līdz ar to tika izveidota arī Krāslavas nodaļa. 1993. gada maijā tika atvērts NVD Dagdas birojs, kas laika gaitā mainīja nosaukumu un 2004. gadā savu darbību izbeidza jau kā Dagdas sektors. Pagājis gana ilgs laiks, lai varētu secināt, vai šo pārmaiņu rezultātā nav pasliktinājusies pakalpojuma sasniedzamība lauku ļaudīm? Kāds šodien ir bezdarbnieka uzskaites mehānisms: var piereģistrēties elektroniski vai personiski ir jāierodas filiālē un cik bieži tas jādara?

— Jā, kopš 2004. gada nepastāv Dagdas sektors, bet šo pārmaiņu rezultātā pakalpojumu sasniedzamība lauku teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem nav pasliktinājusies. Ir mainījies tikai iestādes nosaukums — Nodarbinātības valsts aģentūras Krāslavas filiāle, kurā ir izveidotas divas nodarbinātības aģenta darba vietas. Dagdā klientiem ir pieejami visi aktīvie nodarbinātības pasākumi, kurus NVA realizē.

NVA piešķir bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu personai, kura pati iesniedz iesniegumu statusa piešķiršanai (tajā ar pašrocīgu parakstu apliecinot sniegto ziņu patiesumu un atbilstību statusa iegūšanas kritērijiem) un uzrāda 18.12.2007. Ministru kabineta noteikumu Nr. 891 “Bezdarbnieka un darba meklētāja statusa piešķiršanas kārtība un statusa piešķiršanai nepieciešamie dokumenti” 3. punktā noteiktos dokumentus.

Nav pieļaujama citas personas pilnvarošana dokumentu iesniegšanai statusa piešķiršanai vai dokumentu nosūtīšana pa pastu/e-pastu (elektroniskā reģistrēšanās), jo, pirmkārt, personu apliecinošu dokumentu likuma 2. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka personu apliecinošs dokuments ir tiesību aktos pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu (turklāt, iepriekš minētais likums uzliek par pienākumu personai glabāt personu apliecinošu dokumentu, lai tas nenonāktu citas personas rīcībā, kā arī aizliedz personu apliecinošu dokumentu nodot lietošanā citai personai vai to izsniegt citai personai). Otrkārt, reģistrēšanās dienā persona izsaka gatavību sadarboties ar NVA, proti, pildīt bezdarbnieka vai darba meklētāja pienākumus (piedalīties pasākumos, aktīvi meklēt darbu u.c.), lai veicinātu konkurētspēju darba tirgū.

Maksimāli pieļaujamais intervāls starp apmeklējumiem ir divi mēneši, ja bezdarbnieks nav iesaistīts kādā no pasākumiem vai nav paziņojis, ka devies darba meklējumos uz citu Eiropas Savienības valsti. Savukārt, apmeklējuma intensitāti nosaka mūsu darbinieks, tā var būt arī biežāka. Ja bezdarbnieks ir iesaistīts kādā no pasākumiem, nākamo apmeklējuma datumu nosaka nākamā mēneša laikā pēc dalības pasākumā. Ja bezdarbnieks ir Eiropas Savienības zilās kartes turētājs — no- sakot nākamo apmeklējuma datumu, ievēro Eiropas Savienības zilās kartes turētājam paredzēto bezdarba reģistrācijas periodu un Eiropas Savienības zilās kartes derīguma termiņu.

— Kāds ir reģistrētā bezdarba līmenis Krāslavas filiāles apkalpotajā teritorijā un kāda tendence vērojama (bezdarbs pieaug, samazinās, nemainīgs līmenis)? Vai reģistrētā bezdarba līmenis mūspusē ir lielāks par valstī reģistrēto?

— 2013. gada 1. maijā Nodarbinātības valsts aģentūras Krāslavas filiālē bija reģistrēti 3222 bezdarbnieki, no kuriem 66% bez darba bija ilgāk par gadu. No kopējā bezdarbnieku skaita 51% reģistrētas sievietes. 2013. gada 1. maijā bezdarba līmenis Krāslavas novadā bija 17,5% no iedzīvotāju skaita darbspējas vecumā un Dagdas novadā — 21,8%. Uz doto brīdi bezdarbnieku skaits filiālē samazinās. Samazinājums ir saistīts ar sezonas darbu uzsākšanu. Diemžēl bezdarbnieku kvalitatīvais sastāvs ir pasliktinājies, jo liela daļa iedzīvotāju filiālē griežas, lai iegūtu bezdarbnieka statusu un varētu pretendēt uz sociālo palīdzību pašvaldībā. Novados vissāpīgākā problēma ir vāji attīstītais darba tirgus, kas nestimulē bezdarbniekus aktivizēties savas konkurētspējas paaugstināšanai. Lauku teritorijās algotie pagaidu darbi lielākai daļai iedzīvotāju ir vienīgā iespēja, vismaz īslaicīgi integrēties darba tirgū un gūt kaut nelielus iztikas līdzekļus.

Iedzīvotāju mobilitātes jomā Krāslavas un Dagdas novadu teritoriālajās vienībās ir ievērojamas atšķirības. Jo tuvāk pagasts atrodas Krāslavai un Dagdai, kā arī galvenajām transporta maģistrālēm, jo mobilitāte ir augstāka, jo augstāka ir iedzīvotāju sociālā, profesionālā un teritoriālā mobilitāte un attiecīgi augstāki uzņēmējdarbības ekonomiskie rādītāji.

— Mūspusē vairāk aktuāla ir sieviešu vai vīriešu nodarbinātības problēma?

— No kopējā bezdarbnieku skaita 1604 ir reģistrētas sievietes jeb 51%. Mēs redzam, ka sieviešu un vīriešu nodarbinātības problēma ir vienādā līmenī.

— Cik liels ir jauniešu bezdarbs?

— NVA Krāslavas filiāles statistikas dati liecina, ka jauniešu vidū (vecumā no 15 - 24 gadiem) 2013.gada aprīļa beigās bezdarba līmenis ir 7% jeb 220 bezdarbnieki no kopējā skaita. Šogad šajā vecuma grupā bez darba ir 39% vīriešu un 61% sieviešu. Liels skaits jauniešu ir bez vidējās vispārējās vai profesionālās izglītības. Galvenie iemesli jauniešu bezdarbam ir darba tirgus prasībām neatbilstoša vai nepietiekama izglītība un praktiskās darba pieredzes trūkums.

Gribētu atgādināt jauniešiem, ka filiālē ir pieejami karjeras speciālista pakalpojumi. Karjeras konsultants jauniešus klātienē var konsultēt karjeras izvēles, plānošanas un profesionālās piemērotības jautājumos. Karjeras konsultants palīdzēs apzināties un risināt tās problēmas, kas jaunietim var traucēt pareizai profesionālās nākotnes izvēlei, tālākai izglītībai vai darba meklējumiem, kā arī motivēs un iedrošinās jauniešus, veidojot karjeru, būt aktīviem un mobiliem.

— Kādu profesiju darbiniekus darba devēji ir meklējuši visvairāk ar NVA Krāslavas filiāles starpniecību?

— Darba devēji Krāslavas filiālē visvairāk reģistrē vakances mazumtirdzniecības veikala pārdevēja profesijā. 2013. gada 4 mēnešos reģistrētas 17 šīs profesijas vakances. Šāds pieprasījums no darba devējiem ir izskaidrojams ar to, ka Krāslavas novadā un Dagdas novadā ir daudz darba devēju, kas darbojas tirdzniecības jomā, kā arī sakarā ar zemo atalgojumu pārdevējiem (Ls 200) bieži notiek darbinieku plūsma. Tāpat kā 2012. gadā arī šī gada 4 mēnešos ir vērojams darbaspēka pieprasījums vienkāršās profesijās: palīgstrādnieks (2012.g. — 32, šī gada 4 mēnešos — 12 vakances), traktortehnikas vadītājs (2012.g. — 10, šī gada 4 mēnešos — 9 vakances), apdares darbu strādnieks — 9, betonētājs — 6, lopkopis — 6, apkopējs — 5, kravas automobiļa vadītājs — 4, santehniķis — 5.

2012. gadā reģistrētas 303 vakances. Iekārtojās darbā ar filiāles darbinieku palīdzību 168. 2013. gada četros mēnešos reģistrētas 105 vakances. Iekārtoti darbā 59 bezdarbnieki.

— Kādi ir bezdarba galvenie iemesli tieši mūsu reģionā? Vai nodarbinātības veicināšanai kaut kā var līdzēt Nodarbinātības valsts aģentūras, pašvaldību un darba devēju sadarbība, ja tāda mūspusē pastāv un kā tā izpaužas?

— Bezdarba galvenie iemesli mūsu reģionā ir jaunu darba vietu trūkums, darba devēji piedāvā sezonāla rakstura darba vietas. Piedāvātās darba vietas ar zemu atalgojumu nerosina darba meklētājus iekārtoties darbā. Joprojām pastāv nelegālā nodarbinātība mežizstrādes, kokapstrādes un lauksaimniecības nozarēs. Iemesls tam — nesamērīgi augsti nodokļi jāmaksā darba devējiem.

NVA bezdarba samazināšanai jaunais mobilitātes pasākums lauku teritorijās dzīvojošajiem bezdarbniekiem ir risinājums bezdarba samazināšanā. Tuvākajā laikā šim pasākumam tiks pārskatīti nosacījumi, kā rezultātā ātrāk un vairāk personu varēs iesaistīt.

Ar pašvaldībām ir izveidojusies laba sadarbība, risinot mūsu kopīgos darba jautājumus: organizējot algotos pagaidu darbus, izvērtējot pretendentus iesaistīšanai aktīvajos nodarbinātības pasākumos. Pagastu pārvaldes ir pretimnākošas, atļauj izmantot bez maksas telpas konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu organizēšanai pagastos.

Ir vairākas problēmas, kas traucē pilnvērtīgāk sadarboties ar darba devējiem. Mūsu novados ir maz spēcīgu darba devēju, lielākā daļa strādā tikai “uz izdzīvošanu”. Par daļu no darba devējiem tautā ir izplatījusies informācija, ka ļoti maz maksā, vai pirmajos mēnešos nemaksā vispār. Pie tādiem bezdarbnieki negrib iet strādāt. Savukārt, spēcīgākie darba devēji ir ne visai augstās domās par tiem, kas ir mūsu uzskaitē. Tāpat darba devējus neapmierina pieejamais darbaspēks — cilvēki nav pietiekami kvalificēti, sagatavoti tūlītējam darbam uzņēmumos — šis pārkvalifikācijas process aizņem pārāk ilgu laiku — līdz pat 6 mēnešiem, taču darbaspēks nepieciešams pēc iespējas ātrāk.

(Nobeigumu lasiet avīzes nākamajā numurā)

Juris ROGA