Teātri, sveicam dzimšanas dienā!

Neskatoties uz to, ka dramaturgs savu darbu radīja pagājušā gadsimta 60.tajos gados, aplūkotās tēmas ir aktuālas joprojām. Un noraugās viņš uz tām it kā no tāluma, precīzāk, no akmens laikmeta, tajā pašā laikā demonstrējot galvenās vērtības, uz kurām balstās cilvēce, mūžību un nemainību.

Divas ciltis — Sumbri un Skorpioni… Divi dzīves veidi un divas patiesības. Pateicoties izcilajai režisora un vadītāja Andreja Jakubovska idejai — arī divas valodas, latviešu un krievu. Šis negaidītais pavērsiens, kas modernizēja izrādi, darbību papildināja vēl ar vienu nozīmi.

Bezkompromisa cīņā starp divām karojošām, vienai otru nepieņemošām ciltīm izriet galvenās varones Ķirzakas liktenis. Tieši viņu Sumbru cilts nolēma sūtīt uz ienaidnieku, Skorpionu, nometni, lai uzzinātu galvenos labklājības un sātīgas dzīves noslēpumus — zvejas tīkla veidošanu un loma uzglabāšanu. Un tieši viņas attiecībās ar apkārtējiem tiek atklātas galvenās problēmas — konflikts starp pienākumu un mīlestību, izvēle starp pieķeršanos un tuvāko sapratni, patiesība un nodevība. Ar savu spēli skatītājus iepriecināja 23 jaunie aktieri, kas pārstāvēja pilsētas trīs mācību iestādes — Krāslavas Valsts ģimnāziju, “Varavīksnes” vidusskolu un PIKC RVT Krāslavas reģionālo tehnikumu.

Pirms vairāk nekā trīssimt skatītāju, kuri šajā dienā bija pulcējušies kultūras namā, aplausiem, režisors Andrejs Jakubovskis un “jaunizceptie aktieri” bija veikuši patiesi milzīgu darbu — no idejas dzimšanas līdz tās iedzīvināšanai: teksta iegaumēšana, lomu sadale, daudzu mēnešu ilgušie mēģinājumi divas trīs reizes nedēļā, izmaiņas aktieru sastāvā burtiski pirmizrādes priekšvakarā… Bet simboliskais deviņu mēnešu darbs radīja savu rezultātu: zālē skanēja ne vien aplausi, bet arī ovācijas! Un jāsaka tās bija pēc katras epizodes. Bet kad aktieri izrādes beigās iznāca uz skatuves, pie viņiem devās pateicīgie skatītāji ar ziediem, lai cildinātu izrādes režisoru Andreju Jakubovski un aktierus: drošo Ķirzaku (Velta Gončarova) un tik smalkjūtīgo Laupītāju (Egilu Japiņu), ar daiļrunību un prātu maz apveltīto Karotāju (Viktors Griņevičs) un tik spilgti atšķirīgo uz citu fona Dziedošo (Monta Lipšāne), Arkādiju Vasiļjevu, kas tik pilnīgi iejutās Rudā tēlā, kā arī Daiļrunīgo Aleksandru Širvisu… Vārdu sakot, visus, visus, kas spēja pārcelties pieci tūkstoši gadu atpakaļ. Kāds no skatītājiem īpaši uzsvēra meistarīgo režisora darbu, kurš nebaidījās riskēt un veidot šo grandiozo izrādi ar tik daudziem aktieriem. Citi slavēja skaņas un gaismu režisora Ivana Lukšas darbu. Nevarēja nepamanīt, to ka nebija dekorāciju, izņemot dažus celmus… Bet kāds vēl ilgi sprieda, kas notika ar nabaga Ķirzaku, kura kļuva sveša savā ciltī un netika pieņemta naidnieku ciltī… Lai kā arī tas bija, viens ir skaidrs — šis spilgtais teatrālais notikums mūsu pilsētā neatstāja skatītājus vienaldzīgus. Pirmizrāde nu jau garām, bet darbs turpinās. “Par dzimšanas dienu teātrim tiek uzskatīta tā diena, kad atnāk pirmie skatītāji” pirms izrādes teica A. Jakubovskis. Tāpēc — daudz laimes dzimšanas diena “Asns”! Ilgus un daudzus nemiera gadus, radošus meklējumus, atradumus un pateicīgus skatītājus…

P.S. Nu bet tiem, kas nevarēja būt pirmie skatītāji, laba ziņa — režisors domā, ka pastāv iespēja atkārtot izrādi rudenī. Nepalaidiet garām! Tas ir to vērts!

Marina NIPĀNE