Atbalstīti visi četrpadsmit!

Līdz šī gada rudenim tiks ieviesti šādi projekti:

1. “Atvadu ceremoniju telpas izveide Izvaltā”, biedrība ”Attīstībai”, 400,00 Ls;
2. “Svētvietas - sādžas krusta labiekārtošana Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta Augstkalnes ciematā”, iedzīvotāju grupa ”Augstkalnes optimisti”, 250,00 Ls;
3. “Krāslavas katoļu baznīcas un bijušā Garīgā semināra — pirmās augstskolas Latvijā — ēkas iekšpagalma labiekārtošana”, Krāslavas svētā Ludvika Romas katoļu baznīca, 300,00 Ls;
4. “Teritorijas labiekārtošana un pielāgošana Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta Augstkalnes ciemata iedzīvotāju vajadzībām “Prieks dzīvot sakoptā un drošā vidē””, iedzīvotāju grupa “Augstkalnes aktīvisti”, 300,00 Ls;
5. “Atpūtas laukuma labiekārtošana Kaplavas ciema Kaplavas ielā”, iedzīvotāju grupa “Paveiksim paši!”, 300,00 Ls;
6. “Jāņu svinēšanas vieta Indras ciematā”, iedzīvotāju grupa ”Indras galdnieki”, 300,00 Ls;
7. “Nakts ekskursijas pilī un parkā”, iedzīvotāju grupa “Mēs Krāslavai”, 228,60 Ls;
8. “Krāslavas BSRC ”Mūsmājas” jau-nākā vecuma bērnu grupas dzīves kvalitātes pilnveidošana”, iedzīvotāju grupa “Krāslavas BSRC ”Mūsmājas” darbinieki un jaunieši”, 300,00 Ls;
9. “Robežnieku skolas telpas ekolizācija ar vides elementiem”, iedzīvotāju grupa ”Radoši cilvēki ar zaļo domāšanu”, 300,00 Ls;
10. “Brīvdabas estrādes izveidošana PII ”Pienenīte””, iedzīvotāju grupa “Pienenīte”, 350,00 Ls;
11. “Kombuļu pussaliņas labiekārtošana”, iedzīvotāju grupa “Mēs — Kombuļiem”, 300,00 Ls;
12. “Ceriņu skvērs”, sociālās attīstības aģentūra ”Pieci airi”, 350,00 Ls;
13. “3D ielu māksla Krāslavā”, iedzīvotāju grupa ”3 krāsas”, 300,00 Ls;
14. “Pasakains avots Piedrujā”, iedzīvotāju grupa ”Daugavieši”, 300,00 Ls.

Tiek sagatavoti līgumi par projektu uzsākšanu.

Pirmsākumi

Visa pamatā ir Nīderlandes apvienības “Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschappij” (KNHM) aktivitātes, kas projektu “Kern met Pit” — Sabiedrība ar dvēseli — iesāka 1978. gadā. Tas aicināja iedzīvotājus pašu spēkiem uzlabot savu vidi un savas dzīves kvalitāti. Deviņdesmitajos gados KNHM savu darbību paplašināja un sāka strādāt arī centrālajā un austrumu Eiropā. Bet 2009. gadā KNHM noorganizēja projektu Sabiedrība ar dvēseli konkursus Krāslavā. Pirmajā gadā, piedaloties projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi”, atbalsts savas idejas ieviešanai bija 1000 EUR. Toreiz uz informatīvo semināru potenciālajiem projektu iesniedzējiem novada domes zālē sapulcējās divi desmiti interesentu, kurus uzrunāja programmas koordinatore Krāslavā Ināra Dzalbe, un KNHM pārstāvis Latvijā Eduards Zvirgzds. Kopš tā laika Ināra Dzalbe turpina iesākto darbu. Gadiem ritot, projektu realizācijā ir notikušas pārmaiņas, kuras daļai mūsu iedzīvotāju varbūt pat nepamanītas paslīdējušas garām.

“Kad mēs uzsākām sadarbību ar KNHM, ideja bija ļaut iedzīvotājiem uzņemties atbildību par savu vidi, dod iespēju pašiem paveikt to, ko viņi iecerējuši un grib mainīt kopā sadarbojoties,” stāsta Ināra. ”Nereti tieši iedzīvotāji spēj plānot daudz efektīvāk, jo viņi labāk pārzina savas vajadzības un ir gatavi paši reāli ieviest projektu savas vides uzlabošanā.”

Finansējuma avoti

Pirmajā gadā iedzīvotāju grupu un biedrību iesniegtos projektus 100% finansēja Nīderlandes fonds, otrajā gadā tika ieviests šāds sadalījums: 60% projekta izdevumu sedza Nīderlandes fonds, 40% — iedzīvotāju grupa, bet faktiski tas bija domes finansējums, trešajā gadā šī attiecība mainījās attiecīgi uz 40% pret 60% , nākamajos gados — 100% domes pamatfinansējums. Pirmajā gadā projekta budžets bija 700 latu un toreiz iesniegts vislielākais projektu skaits — 25, jo gan budžets bija lielāks, gan interese, kā jau par visu jauno, lielāka. Aktīvo iedzīvotāju skaits diemžēl vairs nesasniedz pirmā gada līmeni. Pērn iesniegti 11 projekti, šogad — 14. Tiesa, interese šogad bija lielāka nekā pērn un Ināra pat domāja, ka sagaidīs vairāk par diviem desmitiem iesniegumu.

“No vienas puses mērena aktivitāte mums atvieglo dzīvi — pieteikumu skaits ir tikai nedaudz lielāks par pieejamo finansējumu,” turpina Ināra. ”Šogad budžetā tika ieplānoti 4000 latu desmit projektiem, taču, kā redzam, apstiprināti ir visi 14 un finansējums katram konkrētam projektam sanācis mazāks. Grūtāk ir tad, ja iesniegto projektu skaits divkārt, trīskārt pārsniedz atbalstīt paredzēto skaitu, kā piemēram, Limbažos. Tad rodas jautājums, ar ko bērnu laukuma projekts vienā pagastā būtu labāks vai sliktāks par bērnu laukuma projektu jebkurā citā pagastā? Katram tā ideja ir izlolota, viņiem tā ir aktuāla. Mēs vērtējam katra projekta budžetu un vienmēr jau var ieraudzīt, ka bez tā vai cita tajā var iztikt un līdz ar to, ja ideja patiesi ir laba, cenšamies kaut ar mazāku finansējumu, bet atbalstīt praktiski visus projektus, kā tas noticis šogad. Mums ir arī uzstādījums, ja visi projekti izrādās ļoti labi, varam griezties domē pēc papildus finansējuma.”

Katram saprotams

Projekts — šis vārds vien vienu otru iedzīvotāju dzen izmisumā. Kas to uzrakstīs, cik labs tas būs, kādām zināšanām attiecīgajā jomā ir jābūt. Jautājumu bezgala daudz, kamēr nesasparojies un nesāc interesēties konkrēti. Izrādās nekādas dziļās zināšanas projektu rakstīšanā nav nepieciešamas. Drīzāk šis ir labs treniņš iesācējiem, veids, kā mācīties rakstīt projektus. Projektus konkursam “Iedzīvotāji veido savu vidi” iesniedz gan iedzīvotāju grupas, gan pagastu pārvaldes. Salīdzinoši ar citiem pieteikumiem, šis sagatavojams ļoti vienkārši, klāt ir instrukcija, kas katrā punktā būtu jāraksta. Lasot to un apdomājot, var bez lielas piepūles aizpildīt gatavās veidlapas. Nedaudz ir jāuzraksta par sevi, ko grib izdarīt, kam pieder zeme, uz kuras tiks veikta aktivitāte, kas jādara, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, kādos mēnešos tiks veikts darbs un kāds budžets nepieciešams. Klāt derētu skice, bet cilvēki zīmē to brīvā formā ar roku un nav problēmu. Kādreiz palīdz pagasta darbinieks. Projekta iesniedzējam jābūt pilngadīgam, lai ir kas līgumu paraksta, bet piedalīties var jebkura vecuma cilvēki.
“Ir arī biezākas projektu pieteikumu mapītes, kuras satur bagātīgu ilustratīvo materiālu, daudz informācijas,” stāsta Ināra. “Tādu patīkamāk pašķirstīt, bet tas nav pats galvenais atbalsta saņemšanai. Man bieži jautā par miljonu projektiem, bet šie nelielie projektiņi, kuros ielikta gan cilvēka ideja, gan paša darbs, gan paveiktas konkrētas lietas konkrētas sabiedrības grupas labā, atstāj ļoti mīļas atmiņas, emocijas, kādu nav lielajos projektos. Personīgi man visemocionālākie bijuši jauniešu projekti, piemēram, ”Jaunas laipas Zirga ezera pludmalē Krāslavā”, jauniešu iniciatīvu grupa “No stress”, kuru ar milzu entuziasmu vadītāja Maksims Pugajevs, piesaistot arī daudzus citus atbalstītājus — Krāslavas uzņēmējus un PU ”Labiekārtošana K”, veica laipu atjaunošanu ūdens prieku mīļotāju iecienītajā Zirga ezera pludmalē. Maksims atnāca pie mums ar gabaliņu lapegles dēļa un stāstīja, kālab tieši šāda materiāla laipa kalpos ilgu laiku. Pēc cita projekta Augstkalnē tapa jauniešu hokeja laukums. Nesen apmeklēju Ūdrīšus un jautāju pagasta darbiniekiem, vai šo laukumu ziemā izmantoja? Atbilde bija apstiprinoša. Ja to darbu, ko veica jaunieši, strādājot neskaitāmas stundas vasaras svelmē, uzņemtos firma, tāmē būtu pavisam cits cipars. Es varētu saukt vēl un vēl projektus, jo katrā ieguldīts daudzu cilvēku darbs, katrs no tiem nesis labumu sabiedrībai.”

Pašu ieguldījums

Pašvaldības finansējums ir tikai daļa līdzekļu, kas tiek ieguldīti šo nelielo projektu realizācijā. Iedzīvotāji piesaista labdarus, piemēram, kaimiņu zemnieks atved grants kravu par velti, kāds cits uzdāvina kokmateriālu un galarezultātā visu pat nevar īsti saskaitīt. Faktiski kopējais budžets parasti ir lielāks par to, kas minēts dokumentos piešķirtā finansējuma apjomā. Bijuši projekti, kuru faktiskā tāme pārsniedz 1000 latu, bet pamatā visi iekļaujas mazākā summā. Protams, ja kādas iedzīvotāju grupas iegulda finansējumu un materiālus, tad tas ir pluss, bet principā var tikt atbalstīts arī projekts, kur nav piesaistīti papildus līdzekļi.

“Pagastos projektu nozīmīgumu jūt vairāk, bet arī pilsētai šie projekti ir ieguvums,” uzsver Ināra, atbildot uz jautājumu, cik liela ir šo projektu ietekme uz sabiedrību?

Papildus faktors

Šo projektu ideja nāk no Nīderlandes. Līdz ar projektiem piešķirto naudu, mūsu iedzīvotāji tika mācīti fiksēt un aprakstīt darba procesu — KNHM fonds izplatīja labā kvalitātē iespiestu informatīvo materiālu par katru konkursa “Sabiedrība ar dvēseli” kārtu. Krāslavas pilsētas un novada vārds publicēts 4.,5. un 6. izdevumā. Piektā izdevuma vāku rotā mūsu novadnieces Ilzes Stabulnieces dēls Reinis (attēlā), kurš piedalījās kastaņu un ozolu alejas atjaunošanā Kaplavā.
Ināra: “Paši šādus krāšņus izdevumus nevaram izdot, bet mēs vienalga lūdzam projektu dalībniekus arī turpmāk fiksēt un aprakstīt darba procesu. Jautājums, cik katrs no mums māk visu iedokumentēt. Līgumā ierakstīts, ka ir jāapraksta darba process un jānofotografē darba gaita. Es to uzskatu par papildus vērtību, jo tā cilvēks saprot, ka par projektu ir jāatskaitās. Čekus savākt — viena daļa, bet ir arī jāmāk novērtēt, kas sanāca vai nesanāca, kā to visu noformulēt, tā ir mācīšanās un pieredzes nodošana citiem. Parasti gada beigās mums ir pasākums, kurā projekta īstenotājiem izsakām pateicību par darbu.”

Juris ROGA