Pagasta attīstības veicinātāji

Deviņdesmitajos gados lauku cilvēkiem sāka ienākt prāva nauda, kas ātri vien radīja rūpniecības un pārtikas preču deficītu. Padomju vara, kas balstījās uz naftas ienākumu un degvīna tirgošanu, galu galā izsaimniekojās līdz ideoloģiskajam sabrukumam, bet bankrotējušo plānotās ekonomikas modeli nācās strauji mainīt uz tirgus ekonomiku. Ar īpašumu pārdalīšanu Latvija, kas tikko bija atguvusi neatkarību, nonāca kārtējā haosa un sabrukuma periodā. Sen pamanīju likumsakarību: sovhozu-kolhozu perioda pirmrindas saimniecībās ieaudzinātā darba mīlestība palīdzēja zemkopjiem ne tikai noturēt pozīcijas, bet arī attīstīties un virzīties uz priekšu.

…Rīts Astašovā. Nesenā pagātnē slavenā sovhoza “Andrupene” ražošanas iecirknis. Pavasara perioda tehniskā apskate, un pirmais patīkamais pārsteigums — 75 darbam gatavas traktortehnikas vienības! Uzplaukuma laikā visam kolhozam piederēja vien 100! Štata pirmrindnieki un avīžu rakstu pastāvīgie varoņi arī šoreiz par mani neaizmirsa. Lūk, Antons Beitāns, cūkkopības kompleksa bijušais priekšnieks, draudzīgi sveicinās un jau kuru reizi aicina ciemos. Sovhoza mehanizatoru gvardes pārstāvis Pāvels Vjaters pēkšņi uzdod kolektīvo jautājumu: “Bet cik jau gadu ir “Ezerzemes” korespondentam?” Nācās atjokot: “Tieši četrdesmitais žurnālistikas sējas laiks!” Abi veterāni atzinās, ka joprojām glabā “rajona” avīzes izgriezumus, un visi trijatā mēs ne vienu reizi vien ar labu vārdu pieminējām talantīgo vadītāju Jāni Brili, kura dotie padomi ir noderīgi visai dzīvei. Mažorīgās noskaņas saruna pēkšņi mainīja tonalitāti: abi vecie paziņas atzinās, ka spēki zūd un ir laiks likvidēt saimniecības. Sirdis viņiem sāp, re- dzot pagasta novecošanos, jauniešu mas- veidīgu aizbraukšanu, zemju izpārdošanu svešiniekiem. Valsts nolaista, ierēdņi tiktāl aizmelojušies… Neiebilstu: brieduma gadi — tā ir gudrība, kas balstās uz dzīvē gūtajām zināšanām. Zemnieka pieredze dārgi maksā...

Bet varbūt ne viss ir tik bēdīgi? Piemēram, Pāvels Zvidriņš, bijušais iecirkņa agronoms, palika uzticīgs zemkopībai un darbam piedāvā trīs markas “John Deer” traktorus. Apstrādā tūkstoša ceturto daļu hektāru zemes — gan īpašumā esošo, gan iznomāto. Acis priecē arī 45 ha liels ziemāju lauks, beidz apsēt 110 ha zemes ar vasarājiem, kā arī 30 ha rapša. Vienam pašam ar to galā netikt, tāpēc zemnieku saimniecības “Ligzdas” īpašnieks liela savus palīgus Vladislavu Kalpišu un Pēteri Krilovu. Jāpiebilst, ka Pāvels Zvidriņš ir arī kooperatīva “Astašova” priekšsēdētājs. Kaut gan jāsaka, ka pieprasījums servisa pakalpojumiem ir krities: vieniem — spēki zūd, otri — paši iepērk tehniku, bet jaunatne masveidīgi dodas uz rietumiem — Rīga, Anglija, Īrija… Tādi, lūk, tagad laiki. Kā apstiprinājumu iepriekš teiktajam, piebilst kooperatīva mehanizators Arnis Mačāns: “Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lūgumu palīdzēt apstrādāt dārzus un laukus šogad ir tieši divas reizes mazāk”. Ko lai saka, tendences…

Pagasts vienmēr attīstījies, pateicoties iedzīvotāju darbīgumam. Iepazīstos ar simpātisku jaunieti, ģērbtu šortos, — Juris Mihejevs, Latvijas Lauksaim-niecības universitātes ceturtā kursa students. Topošais mežsaimniecības speciālists sapņo atgriezties mājās, kur arī pašlaik palīdz vecākiem uzturēt desmit slaucamas govis. Viņa MTZ-920, kas ir iegādāts kredītā, izgāja tehnisko apskati bez ne- viena aizrādījuma. Jaunais cilvēks ar stilīgo galvassegu — Igors Ivanovs — kopā ar vecākiem pieteica likmi, paņemot saimniecībā divdesmit liellopus. Tāda mēroga saimniecībā bez savas tehnikas neiztikt.

Bet Valērijs Vasiļevskis pārsteidza kolēģus — mehanizatorus ar antikvariātu — sešdesmito gadu traktoru. Saprotams, ka valsts tehniskās uzraudzības inspektori Zigmunds Blaževičs un Jevgēnijs Vaivods šim retumam pievērsa īpašu uzmanību, bet nebija neviena aizrādījuma. Valērijs atzīst, ka ne labas dzīves dēļ lolo vecīti T-40: “Ceru nopirkt savu ”Belorus”, bet pašlaik atlaides līzingā sniedz jaunatnei, bet man jau piektais desmits.” Un kad mums garām aiztrauca Georgijs Gorbunovs uz itāļu ražotā traktora, vecās tehnikas īpašnieks atklāti viņu apskauda.

Nākamajā dienā Andrupenes pagasta tehnikas apskate turpinājās Mariampolē, kur vietējie mehanizatori pavasara eksāmenam piedāvāja vēl vairāk par pussimtu traktoru. Summējot visu kopā, tas ir vairāk nekā labākajos sovhoza laikos.

Aleksejs GONČAROVS