Kā cīnīties ar alkoholismu?

Lielā daļā Eiropas Savienības valstu, tai skaitā Latvijā, alkohols ir kļuvis finansiāli pieejamāks nekā tas bija pirms 10 gadiem.
Lai mazinātu alkohola kaitējumu, pastāv neskaitāmi risinājumi, tomēr efektīvākais ir alkohola finansiālās pieejamības ierobežošana. Kā liecina starptautiskie pētījumi, tad par 10 procentiem palielinot alkohola cenu, par 10-26 procentiem samazinās tā patēriņš. Viens no pasākumiem, kas ļautu mazināt alkohola radīto kaitējumu, kā arī palielināt valsts budžeta ieņēmumus, ir alkohola akcīzes nodokļa palielināšana (piemēram, reizi 12 mēnešos), kas būtu ne zemāks kā inflācijas kāpums. Šāds risinājums ir ieviests vairākās valstīs, tai skaitā Igaunijā. Veselības speciālisti uzskata, ka šāda taktika būtu ieviešama arī Latvijā. Tāpat daudzas Eiropas valstis šobrīd diskutē par minimālās cenas noteikšanu alkohola vienībai — tā ir zemākā iespējamā alkohola cena, t. sk. ar atlaidēm. Tāpat speciālisti uzskata, ka jāturpina ieviest alkohola reklamēšanas ierobežojumus, īpaši televīzijā un internetā. Pozitīvi tiek vērtēti Veselības ministrijas īstenotie un plānotie alkohola reklāmas ierobežojumi.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka 2012. gadā reģistrētais alkohola patēriņš Latvijā bija 10,2 litri absolūtā alkohola uz vienu pieaugušo (vecāku par 15 gadiem). Kopš 2009. gada visvairāk patērētais reģistrētā alkohola dzēriena veids ir alus, 2012. gadā uz vienu iedzīvotāju patērēti 4,7 litri alus (izteikts absolūtā alkohola litros) salīdzinājumā ar 3,8 litriem stipro alkoholisko dzērienu, 1,2 litriem vīna un 0,6 litriem cita veida alkohola.

SPKC veiktie potenciāli zaudēto mūža gadu (gadi, kurus cilvēks būtu nodzīvojis līdz 64 gadu vecumam (darbspējas vecums), ja nebūtu miris nelaimes gadījumā, kādas slimības vai cita iemesla dēļ) un mirstības aprēķini rāda, ka 2011. gadā alkohola lietošanas dēļ miruši 1173 15-64 gadus veci iedzīvotāji (972 vīrieši un 201 sieviete).

Mediķi un sabiedrības veselības speciālisti uzsver — lai risinātu alkoholisma problēmu, ir nepieciešams mainīt sabiedrības attieksmi pret alkohola lietošanu. Tāpat, kā esam pieņēmuši, ka dzert un braukt ir slikti, mums, kā sabiedrībai, ir jāsaprot, ka pieaugušie nedrīkst pirkt alkoholu nepilngadīgajiem, ka alkohola pārdošana un lietošana sporta un kultūras pasākumos ir nesavienojama, un ka piedzēries cilvēks ir drauds savai un apkārtējo drošībai un veselībai.

Laura ŠEVČENKO, SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja