Pagātnē atskatoties, uz nākotni ejot

Pa kādam ES veltītam pasākumam katru gadu bijis arī mūspusē, taču nozīmīgākais, kas iedzīvotāju vairākumam jau sen izplēnējis no atmiņas, notika 2003. gada 10. maijā, kad, gatavojoties referendumam par iestāšanos Eiropas Savienībā, Indras pagastā Eiropas nedēļas pasākumu laikā tika sarīkota pompoza akcija — iestādīts Eiropas dārzs. Tā gada maijā vēl piecās Latvijas pilsētās izveidoja stilizētus koku parkus, kas simbolizē katru Eiropas Savienības dalībvalsti, arī Latviju.

Indrā Eiropas dārzs tika izveidots zemesgabalā pie tagad jau bijušās pamatskolas ēkas. Dendrologi šejieniešiem bija sarūpējuši skaistu bagātību: akcijas dienā tika pavēstīts, ka Franciju simbolizēs sarkanlapu lazda, Zviedriju — čūsku lazda, Portugāli — Ginka koks, Somiju — sīkziedu pūpols, Beļģiju — dekoratīvais ķirsis, Austriju — Konikas skuju koks, Vāciju — rododendrs, Nīderlandi — vīteņu sausserdis (Lonicera tellmanniana), Lielbritāniju — īve, Luksemburgu — budleja, Dāniju — veigela, Īriju — kadiķis, Grieķiju — magnolija, Itāliju — glicīnija, Spāniju — mandeļkoks, Latviju — piramidālais ozols. Izbaudīt dārzu pilnā krāšņumā diemžēl nav nācies nevienam. Lai arī akcijas dienā speciālisti pasākuma dalībniekiem stāstīja, ka mūsu klimats ir piemērots visiem iestādītajiem augiem, vienīgi dažiem no tiem būs vajadzīga īpaša kopšana, realitāte izrādījās skarbāka un daudzi augi “Eiropas dārzā” vairs nav atrodami. Faktiski šo unikālā dabas objekta ieceri var nosaukt par mirušu.

Indras pagasta pārvaldes vadītāja Ērika Gabrusāne apgalvo, ka Eiropas dārzu Indrā ir plānots atjaunot: “Tas tiks atjaunots, bet nedaudz savādākā veidā — papildināsim to ar tādiem stādiem, kas Latvijā aug. Atjaunošanas darbus sāksim jau šogad.”
Eiropas dārzs jau vairākus gadus izskatās nožēlojami. Gabrusānes kundze paskaidroja iemeslu, kāpēc atjaunošanas darbi netika uzsākti agrāk: “Sākotnēji bija doma dārza vietā uzbūvēt sporta zāli, jo Indrā nav tāda objekta. Pateicoties tam, ka uzsākti luterāņu baznīcas atjaunošanas darbi, šī problēma tiks risināta citādi, atslogojot tautas namu no daļas pasākumu, tālab Eiropas dārzs paliks savā vietā.”

Indra sevi pozicionē kā rožu ciems, bet Eiropas dārzs šai apdzīvotajai vietai arī nav mazāk svarīgs, ja vien savulaik tas netiktu aizlaists postā, bet tiktu attīstīts un bagātināts. Diez vai kādu interesē faktiski notikušā iemesli. Šodien svarīgi būtu iekopt un saglabāt dažus izdzīvojušos augus — vienīgos, kas iestādīti 2003. gada 10. maija pasākumā. Lai arī kādus augus iestādīs atjaunotajā dārzā, tie būs tikai ēnas, attiecībā pret šiem vienīgajiem izdzīvojušajiem, kuriem pat nav atjaunotas informācijas plāksnītes, kas savu laiku nokalpoja un tika noņemtas: saulē, lietū un vējā bija padzisuši uzraksti.

Juris ROGA