Lai miers valda mūžīgi!

Pirms ziedu nolikšanas izskanēja vairākas spilgtas uzrunas, kurās, jācer, uzmanīgi ieklausījās jaunā paaudze, kura tikai pēc grāmatām var uzzināt, kas ir karš, un lai tā tas paliek arī turpmāk, lai nekad nav jāpiedzīvo kara šausmas. Mūsdienu vecākās paaudzes cilvēkiem kara laikā bija aptuveni desmit gadi, bet kara veterānus pagastos var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Ar viņiem nebūtībā aiziet daudzas laikmeta liecības, kuras neesam paguvuši piefiksēt.

Pasākumā tika atgādināts, ka turpat 70 gadus skolēni un pieaugušie apmeklē Indras brāļu kapus, kas ir diezgan plaši, jo šajā teritorijā ir arī 1. pasaules kara apbedījumi. Kapos atdusas simtiem jaunu, spēcīgu vīriešu, kuri tikko bija uzsākuši savu ģimenes dzīvi, kuriem bija mazi bērni, kuri bija sākuši būvēt savas mājas... Cik vēl tādu, kuri tikai sapņoja par skaistu mīlestību, ģimeni... Bet vienā mirklī lode vai šķemba aprāva katra dzīvi! Priekšā vairs tikai mūžība un piemiņa. Šo piemiņu mums ir pienākums glabāt paaudzēs. Ir ļoti grūti valdīt asaras, raugoties uz sirmajiem bērniem, kuri atbraukuši pie saviem jaunajiem vecākiem, lai šajā klusumā, kuru iztraucē tikai putnu čivināšana, pateiktu viņiem to, ko nebija iespējas pateikt dzīviem esot.
Tajā karā cieta miljoniem cilvēku: zaudēja dzīvību, kļuva par invalīdiem, zaudēja savas mājas, savu dzimteni, visu, kas bija dārgs. Pēc kara cilvēki meklēja savus tuviniekus, arī šodien bērni un mazbērni vēl meklē, kur nozuda viņu vecāki, jo daudzi tajā karā pazuda bez vēsts. Lielas un mazas pilsētas burtiski tika apraktas zem gruvešiem. Ļoti daudz spēka un enerģijas tautai nācās ieguldīt atjaunošanas darbos un šodien, zem mierīgām debesīm, mēs priecājamies, ka viss ir skaisti. Kaut gan pasaulē laiku pa laikam uzliesmo konflikti, kaut kur cīnās par naftu, gāzi, sazini vēl kādām vērtībām un nav tā, ka visi ļaudis pasaulē dzīvotu mierīgi. Dod Dievs, lai Latvijā miers valda mūžīgi!

Juris ROGA