Radonicas svētku nozīme un tradīcijas

- Kāda ir šo svētku būtība un kā radies šo svētku nosaukums?

- Otrajā nedēļā pēc Lieldienām Baznīca noteica mirušo piemiņas dienu, pirmo pēc Lieldienām. Šīs dienas nosaukums ir Radonica (mirušo piemiņa). Pēc savas izcelsmes vārds radies no vārdiem “dzimta” un ”prieks”.

Baznīcas gada svētku ciklā Radonicai ir īpaša vieta — uzreiz pēc Lieldienu nedēļas. Tas atgādina kristiešiem neskumt un nebēdāties par aizgājušajiem, bet tieši otrādi — priecāties par viņu atdzimšanu citā dzīvē — mūžīgajā dzīvē. Uzvara pār nāvi, kas balstījās uz Kristus nāvi un augšāmcelšanos, novērš skumjas par pagaidu šķiršanos no mīļajiem.

Vecā - Pomerānijas baznīca mirušos piemin divas dienas — pirmdien un otrdien notiek dievkalpojumi par mirušajiem. Otrdien ticīgie dodas uz kapiem — pirmo reizi pēc Lieldienām. Jāatzīmē, ka mūsdienās radusies tradīcija Lieldienās apmeklēt kapus ir pret- runā ar senajiem Baznīcas likumiem. Pirmajās Lieldienās mēs priecājamies kopā ar saviem tuvajiem un saucam sveicienu “Kristus augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies!”. Tieši Radonicā ir tradīcija, ka Lieldienas tiek svinētas kapos, turp atnesot krāsotas olas un citus Lieldienu ēdienus.”

- Kāpēc Lieldienu olas ir sarkanā krāsā?

- Atcerēsimies Baznīcas tradīciju — pēc Jēzus Kristus augšāmcelšanās Marija Magdalēna nolēma šo priecīgo ziņu pavēstīt pašam imperatoram Tibērijam. Pie viņa nedrīkstēja iet bez dāvanām, bet Magdalēnai nekā nebija. Tāpēc viņa kā simbolisku dāvanu paņēma vistas olu. Kad viņa imperatoram paziņoja, ka Kristus ir augšāmcēlies, imperators sāka smieties: “Tas ir tikpat neiespējami, kā tavai baltajai olai kļūt par sarkanu!” Tūlīt pēc šiem vārdiem vistas ola kļuvusi sarkana. Sarkanā krāsa simbolizē Kristus asinis, kas tika izlietas Kristu sitot krustā.”

- Lieldienās olas ne tikai ēd. Ir tradīcija ar tām apmainīties. Senatnē olas ripināja pa renīti — tā bija bērnu mīļākā nodarbošanās. Ir arī vairākas citas tautā iedzīvojušās tradīcijas...

- Olu maiņai Lieldienās ir dziļa garīga nozīme. Ola simbolizē augšāmcelšanās cerību. Kā no olas izšķiļas cālēns, tā Pastardienā miroņi celsies no zemes savā ķermenī. Gaišajos Lieldienu svētkos atdzimst arī cerība uz mūsu pašu augšāmcelšanos Kristus otrajā atnākšanā. Lūk, tādēļ agrīnajos kristietības laikos, kas bija tik tuvi svētajiem apustuļiem, radās tradīcija dāvināt olas. Šī senā kristīgā tradīcija ir saglabājusies arī mūsdienās.

Ar Krāslavas vecticībnieku draudzes māti sarunājās Boriss TARĻECKIS