Straujajā masu komunikācijas elektronisko sakaru attīstības gadsimtā mēs tā esam pieraduši pie dažāda veida sensācijām, ka pašvaldības televīzijas dzimšanu novada komisija uztvēra kā likumsakarīgu parādību. Galu galā, ja ēterā bija Krāslavas un Dagdas TV, tad ar ko Kombuļi ir sliktāki? Diktores arī ilgi nebija jāmeklē: iespaidīgās dāmas Edīte Saviča-Stola un Tatjana Ļaksa tā iejutās jaunajā lomā, ka tiešraide tik tikko iekļāvās tai paredzētajā laikā.
Vērīgs lasītājs gan jau saprata: šādā neparastā teleformā Kombuļu tautas namā notika konkurss “Cildens mans novadiņš”. Talantīgo režisoru veidotajā scenārijā savijās pagātne un tagadne, nopietnais un smieklīgais, bet skatītāji un izbraukuma komisija izjuta neaprakstāmu gandarījumu no redzētā un dzirdētā.
Lūk, tikai dažas iezīmes no Kombuļu kaleidoskopa.
Ciema uzplaukums gleznainā ezera krastā sākās 18.gadsimtā, un to saista ar muižnieka Jozefa Broela-Plātera vārdu, kurš te izveidoja 3 ha lielu parku ar šeit agrāk nebijušu koku šķirnēm un uzsāka celtniecību. Pagasta pērle — leģendārais Sauleskalns ar savu lielisko panorāmu, kopumā tā apkārtnē ir 22 ezeri! Atgūt ezeru novada tūrisma slavu, tas nozīmē iegūt jaunu perspektīvu.
Kopējā pagasta platība ir vairāk kā 8000 hektāru, no kuriem puse — lauksaimniecībā izmantojamā zeme, ceturtā daļa — meži, viss pārējais — ūdens spogulis un neapstrādātā zeme. Sarežģīts reljefs un nabadzīgā augsne apgrūtina zemkopja darbu, tādēļ lielākā daļa saimnieku izvēlējušies lopkopību. Vienā gadā Kombuļu saimnieki realizē 360 tonnas piena, 30 īpašnieki nodarbojas ar aitu audzēšanu.
Televīzijas pārraides laikā tika sumināti čaklākie zemnieki, amatnieki, rokdarbnieces un mākslinieki, ar ko var lepoties Kombuļu pagasts. Un ja Latvijas televīzijā ir pārraide “100 grami kultūras”, tad šeit varēja lepoties ar veselu kilogramu talantu! Sirsnīgu uzstāšanos piedāvāja baznīcas dziedātājas, vokālais ansamblis “Smaids” un skolas pašdarbības kolektīvs, bet televīzijas ekrānā mēs redzējām amatieru teātra izrādi.
Vārdu sakot, dzimtā novada himna žanru daudzveidībā.
Bija arī efektīgs nobeiguma akords, kad vietējā modes dizainere Jūlija Ļisicina piedāvāja skatītāju vērtējumam savu jauno apģērbu kolekciju.
Noslēgumā žūrijas vārdā atliek vien izteikt pateicību jauko svētku organizatoriem — Elitai Kozindai, Edītei Savičai-Stolai, Tatjanai Ļaksai, Ingai Pud- nikai, Antonam Ļaksam un Olgai Simaginai.
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
04.07.2025.JPG)
