Pateicība par sniegto palīdzību

Paldies kaimiņiem Larisai Subotjalo un Robertam Japiņam, kuri man vienmēr palīdz rudens un ziemas periodā, kad pats neesmu spējīgs pārvietoties. 11. martā biju plānojis vērsties pie ģimenes ārstes, bet 9. martā man kļuva ļoti slikti, bija elpas trūkums, temperatūra, vājums un klepus. Apspriežoties ar kaimiņiem, nolēmām izsaukt ātro palīdzību.

Izsaku pateicību ātrās palīdzības brigādei: Verai Jemeļjanovai, Nadeždai Bartkevičai un Anatolijam Novickim. Viņi saprata manu kritisko stāvokli un nogādāja mani Krāslavas slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Tur man uztaisīja rentgena uzņēmumu un ievietoja terapijas nodaļā ārstes Veronikas Gipteres aprūpē. Man konstatēja labās plaušas pneimoniju, hronisko bronhītu, hronisku elpošanas mazspēju.

Es apbrīnoju ārstes centienus palīdzēt šiem vecajiem, slimajiem cilvēkiem, kurus valdība ir jau norakstījusi. Veronika Giptere ir ārste, kura nav iestigusi alkatības muklājā un nav aizmirsusi Hipokrāta zvērestu. Ārste, kas viena pati par niecīgu algu apseko apmēram 40 slimu cilvēku.

Izsaku viņai vissirsnīgāko pateicību par manu ārstēšanu slimības laikā. Jāatzīmē ārstes un medmāsu kolektīva laipno izturēšanos pret slimniekiem. Jau no viņu smaida vien paliek vieglāk ap sirdi. Par to nieka samaksu viņas visu maiņu pavada burtiski vienā skriešanā, nav nevienas brīvas minūtes. Ja valdība piešķirtu slimnīcai kaut nedaudz lielāku naudas summu medikamentu iegādei un maksātu cienīgu atalgojumu par pūliņiem vecu cilvēku aprūpē, esmu pārliecināts, ka puse no šiem cilvēkiem vēl nebūtu aizsaulē. Ārsti bez medikamentiem ir bezspēcīgi. Valdībai nemaz nerūp veci cilvēki, pie tam viņi jau sāk tirgoties ar bērniem, kuri ir Latvijas tautas nākotne; suņu patversmēs par viena suņa uzturēšanu maksā vairāk nekā par viena bērna uzturēšanu ģimenē.

Gadījās strādāt ārzemēs, tur medicīnas darbinieka profesija ir viena no vislabāk apmaksātajām. Tur, ja cilvēks aiziet pensijā un ja viņa veselības stāvoklis ir stabils, viņš apceļo pasauli. Ja ir problēmas ar veselību, tad atrodas ārsta un medmāsas uzraudzībā gan slimnīcā, gan mājās. Mūsu pensionāri ar savu niecīgo pensiju nevar norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem. Viņiem pietrūkst naudiņas produktu iegādei, nerunājot jau par zālēm, kurām cenas aug kā sēnes pēc lietus. Jā, tās viņi kompensēs kam pienākas. Kā piemērs man kompensējamās zāles maksāja — Ls 2 - 50% = Ls 1. Tagad tās maksā Ls 4 - 50% = Ls 2. Valdība domā, ka cilvēki ir muļķi un neko nesaprot. Kas attiecas uz onkoloģijas slimniekiem, medikamenti, kas tika iepirkti no Vācijas, Holandes esot par dārgu, tagad meklē lētākus surogātus, ar kuriem cilvēku var ātrāk aizsūtīt uz viņsauli.

Ar cieņu, Henriks LOCS, Izvaltā

P. S. Izsaku pateicību arī sanitāriem un saimnieciskās daļas personālam.