Autoceļu finansējums, pašreizējais ceļu stāvoklis un turpmāk veicamie darbi

“Latvijas Valsts ceļu” (LVC) pārziņā ir 20 tūkstoši kilometru ceļu — aptuveni trešā daļa no ceļu kopējā garuma valstī. 40 tūkstošus kilometru aprūpē pašvaldības, savukārt 10 tūkstoši kilometru stiepjas Latvijas mežos, 3 tūkstoši kilometru ir privātīpašnieku uzraudzībā esošie ceļi un ielas.

Lai autoceļi būtu labā stāvoklī, katru gadu būtu nepieciešams veikt segumu atjaunošanu 941 km autoceļu un rekonstrukcijas darbus 194 km autoceļu, kopumā darbi jāveic vismaz 1135 km. Realitātē tie ir vidēji 202 km gadā, ja neskaita nelielos apjomos veikto grants kārtas atjaunošanu un virsmas apstrādi, kas ir nepieciešama, tomēr neefektīva un īslaicīgi kalpojoša metode.
Diemžēl, finansējums pēdējo 20 gadu laikā ir bijis nepietiekams, tāpēc ieguldījumi ceļu segumu atjaunošanā neatbilst patiesajam autoceļu nolietojumam. Neskatoties uz Eiropas Savienības piešķirto finansējumu, 2012. gadā ir atjaunoti 178 kilometri autoceļu. Katru gadu autoceļu tīklā pieaug novecojušo ceļu posmu garums, pieaug atlikto darbu apjoms. Regulāri tiek saņemtas daudzas pašvaldību un iedzīvotāju pretenzijas par autoceļu slikto stāvokli. Pēc “Latvijas Valsts ceļi” apsekojumu datiem 2012. gadā gandrīz 50% autoceļu ar melno segumu un 40 % ar grants segumu bija klasificējami kā sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esoši un tiem ir nepieciešama pilnīga segas rekonstrukcija.

Pēc pēdējā “Latvijas Valsts ceļi” veiktā pārrēķina autoceļos veicamo darbu (periodiskā atjaunošana un rekonstrukcija, segas, tilti un satiksmes drošība) deficīts ir sasniedzis 4,678 miljardus latu. Pārāk ilgi atlikto remontu dēļ segumu bojājumu pakāpe pieaugusi līdz tādam līmenim, ka segumus vairs nevar atjaunot ar lētām tehnoloģijām. Pasūtītājam (LVC) nākas izvēlēties ievērojami dārgākas atjaunošanas metodes, paredzot esošās asfalta kārtas nofrēzēšanu vai reciklēšanu, vai pat visas segas konstrukcijas pārbūvi.

Ja Latvijas autoceļu finansējuma problēma netiks atrisināta, agri vai vēlu, kāds no ceļiem būs jāslēdz. Lai tā nenotiktu, Satiksmes ministrija un “Latvijas Valsts ceļi” uzskata: finansējumam, tajā skaitā arī no valsts budžeta, būtu jābūt prognozējamam un stabilam, un tā apjomam — piesaistītam ceļu lietotāju maksājumiem: transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklim (līdz 2011. gadam transportlīdzekļu ikgadējai nodevai) un daļai no akcīzes nodokļa par naftas produktiem.
Tāpēc Satiksmes ministrija sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību un “Latvijas Valsts ceļiem” ir vērsusies valdībā ar priekšlikumu no 2014. gada ieviest tādu autoceļu finansēšanas modeli, kurā 100% no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumiem — aptuveni Ls 50 milj. un 20% ieņēmumu no akcīzes nodokļa par naftas produktiem — 2013. gadā tiek plānoti Ls 55,2 miljoni — tiktu novirzīti valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un remontam. Turklāt Satiksmes ministrijas valdībā iesniegtais priekšlikums paredz finansēšanas modeli ieviest pakāpeniski, katru gadu 10% apmērā palielinot autoceļiem novirzāmo daļu no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kas 2020. gadā sasniegtu 80% apjomu.

Ceļinieki (ceļu nozares uzņēmēji, ceļu būvētāji) uzskata, lai situācija varētu būtiski uzlaboties, jau nākamgad vajadzētu novirzīt visus 60% ieņēmumu no degvielas akcīzes nodokļa autoceļu nozarei.

Valsts budžeta izpildes dati liecina, ka 2012. gadā valsts budžetā iekasētā akcīzes nodokļa par naftas produktiem un transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi kopsummā veido 326,93 miljonus latu, savukārt autoceļiem no valsts budžeta tika piešķirts finansējums tikai Ls 67,7 milj. un Ls 2,9 milj. no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Šogad valsts autoceļiem no valsts budžeta plānots finansējums Ls 63,8 milj. apmērā un no ES fondiem Ls 88,2 milj. No valsts budžeta piešķirtās naudas apmēram Ls 40 milj. tiks novirzīti autoceļu ikdienas uzturēšanai vasaras un ziemas sezonā un konkrēti Latgales reģionam (bijušie Rēzeknes, Daugavpils, Balvu, Jēkabpils, Dagdas, Ludzas, Preiļu rajoni) ap Ls 10 milj.
Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem un ielām 2013. gadā piešķirta Ls 18,3 milj. apmērā un atbilstoši teritoriālajam sadalījumam Latgales plānošanas reģionam no minētās summas plānoti Ls 3,383 miljoni.

Martā valdība nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ceļu uzturēšanai papildus piešķirt vēl 10,2 miljonus latu.
Kā katru gadu, arī šogad, pavasaris autoceļos sāksies ar masveida bedrīšu remontu. Latgales reģionā gadā tiek saremontēti vidēji 116 000 m2 bedru, kuru remonta termiņš ir atkarīgs no autoceļa klases: A klases autoceļos bedres tiks saremontētas līdz 18. maijam, B klases ceļos līdz 1. jūnijam, C un D klases ceļos līdz 17. jūnijam. Šiem darbiem Latgales reģionā gada laikā piešķirti aptuveni Ls 1,7 milj. Satiksmei bīstamās — avārijas bedres (lielākas par 0,3 m2 un dziļākas par 5 cm) tiek remontētas nekavējoties, tūlīt pēc to konstatācijas, gada laikā.

Tomēr bedru remonts noteikti nav risinājums, drīzāk seku likvidēšana. Svarīgākais ir autoceļu segumu, pēc iespējas lielākā apjomā, atjaunošana.

Nozīmīgākie šī gada autoceļu rekonstrukcijas objekti Latgalē:

a/c P62 Krāslava - Preiļi - Madonas posma Prīkuļi - Rudzāti (70,7 - 79,44 km) rekonstrukcija un a/c P62 Krāslava - Preiļi - Madona posma Rudzāti - Steķi (82,20 - 88,0 km) rekonstrukcija.

“Latvijas Valsts ceļi” vienmēr ir atvērti sadarbībai, problēmjautājumu izskatīšanai un risināšanai, tāpēc reģiona iedzīvotāji ir aicināti būt aktīviem, nepieciešamības gadījumā vērsties pašvaldībās un arī “Latvijas Valsts ceļos” ar saviem priekšlikumiem un jautājumiem.

VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Ivars PĀŽE