Sapņi piepildās...

Ak, šis laiks! Paiet nemanāmi. Šķiet, tas bija pavisam ne-sen, bet jau gandrīz gads būs pagājis, kad Varavīksnes vidusskolā ar patiku fotografēju koncertu “Pēdējais akords”. Skaidri atceros, ka atvadu šova nagla bija Nataļjas Karņickas solo uzstāšanās. Viņu jūs redzat attēlā kopā ar ģitāristu Nikolaju Bogdanovu. Glabāju šo fotoattēlu, jūtot, ka noderēs. Tā arī izrādījās.
... Interesanto tēmu garāmejot ieteica Rita Andrejeva: studente Nataļja Karņicka no Skotijas atlidos uz pirmajām brīvdienām. Pirmajā dienā atbrauks pie manis uz skolu, piezvanīšu.” Tajā trešdienā uzlūdzu savu seno paziņu uz redakciju. Viņa ieradās tieši laikā. Punktualitāte — ne tikai karaļu laipnība, bet arī daiļrunīga rakstura iezīme.

Laimīgus cilvēkus viegli var ieraudzīt pēc sejām. To esmu ievērojis komandējumos uz Berlīni, Hannoveri, Briseli. Protams, uzreiz ievēroju, kā Nataļja izmainījusies — gaiša seja, spožas acis un gatavība atvērt dvēseli. Viņai tiešām paveicās, par to viņa ir pateicīga kā vecākiem, tā skolotājiem. Arī es izmantošu gadījumu, lai paklanītos parastas Karņicku ģimenes priekšā, kuri izaudzināja tik talantīgus bērnus: dēlu un meitu. Muzikalitātes gēni tie nav. Vienkārši uzmanīgie un rūpīgie vecāki laikus ievēroja bērnu intereses un palīdzēja tās attīstīt.

Hobijs, reizināts ar darba mīlestību, rada brīnumus. Vadims Karņickis, pasaulē pazīstams akordeonists, pašlaik studē mūzikas akadēmijās Viļņā un Varšavā. Atšķirībā no brāļa, kurš pabeidza Krāslavas mūzikas skolu, Nataļja uzkāpa liriskajā dziesmu pasaulē pa pašdarbības pakāpieniem. Palīdzēja pazīšanās ar pedagoģi Ritu Andrejevu, kuru viņa bez sentimentalitātes sauc gan par otro māmiņu, gan par vecāko draudzeni. Mūzikas skolotāja no Dieva, paļaujoties uz profesionālo intuīciju, pirms gadiem sešiem izveidoja trio “Tranzīts”, kurā par vadošajām balsīm kļuva Nataļja Karņicka un Viktorija Steļmačonoka. Ansamblis skanēja tā, ka balvas tika piešķirtas viena pēc otras. Mūsu avīzē sīki bija izstāstīts, kā starptautiskajā festivālā “Debija 2008” uz prāmja “Tallink” Krāslavas “Tranzīts” ieguva galveno balvu nominācijā “Liriskā dziesma”. Pēc trim gadiem atkal uzvara Kauņas festivālā “Baltā fiesta”. Ir bijušas veiksmīgas uzstāšanās Krie-vijas un Baltkrievijas pilsētās, piedalīšanās daudzos koncertos tepat dzimtenē.

Cik bieži aizraušanās ar iemīļotiem priekšmetiem skolā palīdz atrast savu vietu dzīvē. Nataša interesējās par kurturoloģiju un angļu valodu, tieši labas svešvalodas zināšanas Varavīksnes vidusskolas absolventei palīdzēja izvilkt laimīgo lozi. Par sekmīgām mācībām Lielbritānijas prestižā augstskolā meitene no visas sirds pateicas pedagoģei Irēnai Bovtramovičai. Skolā viņa sapņoja par ārzemju augstskolu un juristes diplomu, bet iestājās starptautiskajā viesnīcu menedžmen- ta fakultātē. Tagad skaidri saprot — pareiza izvēle! Nākamā profesija diktē karjeru valstī ar attīstītu viesnīcu biznesu. “Ja pie- pildīsies mani plāni, gribētos paņemt pie sevis arī vecākus,” piepeši atzīstas mana apburošā sa- runbiedre. Nodomāju: “Vai viņi piekritīs?”
— Ko Tev nozīmē Krāslava? Mēģinu virzīt sarunu patriotisma gultnē.

— Bērnības dzimtā pasaule, pēc kuras jau esmu noilgojusies. Šeit dzīvo vistuvākie cilvēki, klasesbiedri un draudzenes Ivita, Ņina, Nataša, kuras jau paspēju apciemot. Viņas visas studē Latvijas augstskolās, katra meklē savu ceļu. Uz Krāslavu labi atgriezties, bet dzīvot parocīgāk bagātākā Eiropas valstī. Ja ir izvēle, kāpēc to neizmantot?

Kā Nataļja dzīvo Skotijas Edinburgā? Komfortabli. Ātri integrējās ārzemju vidē un jau domā angliski. Mācības ir bezmaksas. Dzīvo studentu kopmītnēs pēc mūsu priekšstatiem atsevišķā vienistabas dzīvoklī ar pilnu sadzīves tehnikas un pakalpojumu kompleksu. Prieks nav no lētajiem, pal-dies vecākiem par palīdzību!

Nataļja stāsta, ka Lielbritānijā cenas reizes divas lielākas nekā pie mums, arī dzīves līmenis nav salīdzināms ar Latviju. Iedzīvotāju sastāvs raibs, baltais un krāsainais izlīdzinās. Tajā pašā laikā visur vērojama tolerance un patiesi draudzīga attieksme vienam pret otru. Viņas grupā vairākums studentu no Latvijas, Lietuvas, Polijas, tikai divi ir no Ķīnas. Nataļja sadraudzējusies ar lietuvietēm Ievu un Edīti, kopā ar kurām bieži vien dodas pastaigāties pa pilnīgi drošām pilsētas ielām. Starp citu, Lielbritānijā jau dzīvo 31000 izceļotāju no Latvijas.

Anglijā Nataļja savu dziedāšanas talantu demonstrēt nesteidzas, uzskata, ka daiļradei labāk der sirdij tuvā Krāslava. Iedvesma ir arī ģeogrāfisks jēdziens. Absolventu tikšanās vakars — īstā vieta ņemt rokās mikrofonu un izpelnīties aplausus kā pirms pieciem vai sešiem gadiem. Aplausi ir labākais honorārs par daiļradi. Šobrīd Nataļjas repertuārā pārsvarā dziesmas angļu valodā. Viņas elki — Vitnija Hjūstone un Stings.

Nataša neslēpj, ka pirmo pietiekami ilgo šķiršanos no mājām pārdzīvojusi smagi. Viņa sazinās ar radiem un draugiem ar Skype palīdzību.

Aprakstu pabeigšu, izmantojot telefonsarunu ar Ritu Andrejevu: “Nataša Karņicka — zelta meitene, visspilgtākā soliste visas manas pedagoģiskās prakses laikā. Nekad neatsaka, laba, bet kā dziesmu izpildītāja ir čakla, tāpēc arī talantīga. Vārdu sakot, tīrradnis! Viņa arī absolventu tikšanās vakarā pārsteidza zāli ar sarežģītas dziesmas no Džordža Maikla repertuāra lielisku izpildījumu. Vienreizēja izruna! Nemanāmi, neskatoties uz vecumu starpību, mēs ar viņu kļuvām draudzenes. Lai veiksme viņu pavada arī turpmāk!”

Aleksejs GONČAROVS