“Bet pie mums, Krāslavā...”

No sarunas ar žurnālistu Diāna īpaši necentās atteikties — ja vajag... Un uzreiz noskaidrojās interesanta detaļa — Diāna dzimusi Balvos. Dzīvoja un mācījās pilsētā, bet vasaras brīvlaiku pavadīja pie radiem laukos. Tur iemācījās gan slaukt govi, gan apguva citas lauku dzīves gudrības. Tāpēc arī tagad uzskata sevi gan par pilsētnieci, gan par laucinieci. Rēzeknē pabeidza arodskolu un saņēma pirmo diplomu — sekretāre lietvede. Tad devās uz Rīgu, kur strādāja privātā firmā un vienlaikus studēja Biznesa augstskolā “Turība”. Otrais diploms — uzņēmējdarbības vadītāja. Galvaspilsētā satika savu nākamo vīru krāslavieti Daini Rimšānu, kurš tolaik arī studēja. Sekoja randiņi un sapņi veidot kopīgo dzīvi tālāk no Rīgas, kas ir pretēji daudziem jauno Latvijas iedzīvotāju plāniem. Tādus jaunlaulāto centienus Diāna izskaidro ar to, ka nākamos bērnus nav vēlams audzināt lielpilsētā: veselībai kaitīga vide, rindas bērnudārzos, dzīves dārdzība, provincē arī brīvāka dzīve: meži, ūdeņi, svaigs gaiss.
Pagājušajā vasarā Balvos tika nosvinētas līksmas kāzas, tālāk jaunlaulātajiem uzsmaidīja veiksme. Skaidrs, ka galvenā problēma provincē ir atrast darbu. Sākumā Dainim laimējās atrast labi atalgotu darbu dzimtajā pilsētā. Vēlāk arī Diāna, uzvarējusi astoņu pretendentu konkursā, kļuva par Krāslavas novada Lauku attīstības konsultanti. Vareni palīdzēja gan divi diplomi, gan lauku prakse. Laimējās arī ar vadītāju: Viktorija Lene ir darbīgs, radošs cilvēks, vārdu sakot, galvenā autoritāte starp zemkopjiem un lopkopjiem. Viegli tika izlemts jautājums par to, kur dzīvot: Daiņa vecāki piedāvāja labu māju klusajā Ūdrīšu ielā: pilsētā, bet šķiet, ka laukos. Nomale nav problēma: no rītiem uz darbu pilsētas otrā malā Dainis dodas ar savu lepno “Hondu”, Diāna pierasti sēžas pie “Mazdas” stūres. Tādi tagad ir laiki: visi sevi cienoši cilvēki ir uz riteņiem. Lai arī pilsētā Daugavas ielokā Diāna nav nodzīvojusi pat pusgadu, bet, kad apmeklē piederīgos Balvos, jau saka: “Bet pie mums, Krāslavā...”

Abas pilsētas ir labas: Balvi slaveni visā Latvijā ar savu skaistumu un sakoptību. Kā atzinās Diāna, arī Krāslavai ir savas priekšrocības: pilsētā valda senatnes un apbrīnojama miera gars. Oriģinālais, ne spilgti izteiktais centrs it kā apstājies pagājušā gadsimta sākumā. Bet grāfu pils, skaistā baznīca, Augustovka gar gleznaino Daugavu... Viss pakā- peniski kļūst par mīļu, sirdij tīkamu. Atšķirībā no balvēniešiem krāslavieši runā daudzās valodās. Kad sirds ir mierīga, arī darbi sokas. Pastāvīga kontaktēšanās ar lauku cilvēkiem ir pa prātam jaunajai speciālistei. Bet, lai katram palīdzētu ar padomu, pastāvīgi jāmācās, jāseko jauniem Ministru kabineta likumiem un noteikumiem lauksaimniecības sfērā un biznesā.

Patīkams iespaids par novadu izveidojās lauku māju un ciematu uzturēšanas konkursu rezultātu apkopošanas laikā. Diānu ļoti pārsteidza tas fakts, ka, būdami ļoti noslogoti, piemājas un zemnieku saimniecību īpašnieki nežēlo spēkus un laiku savu īpašumu estētikai, un katrai sētai un ciematam ir sava rozīnīte. Zemnieku ballē uz lielā ekrāna pastāvīgi tika eksponētas cilvēku rokām radītā skaistuma fotogrāfijas.

Zinot dzīves reālijas, Diāna ar rūgtumu runā par to, cik liela ir netaisnība, ka tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju cienīgas peļņas meklējumos ir spiesti atstāt dzimteni un braukt uz svešām valstīm. Lūk, arī viņas tēvs strādā Anglijā, māte — Īrijā. Apciemojot tuviniekus, Diāna asi izjūt svešumā nokļuvušo cilvēku nostalģiju. Viņai laimējās dzīvot un strādāt dzimtajā Latgalē, un šī laime ir augstu jāvērtē. Apmeklējusi Eiropas ziemeļvalstis, Diāna tagad kaldina plānus aizbraukt uz siltajām zemēm: Ēģipti, Turciju, Spāniju... Šādi sapņi ir pilnīgi reāli. Lai tie piepildās pēc iespējas ātrāk!

Aleksejs GONČAROVS