Rudens balle Izvaltā — neparasta, jubilejas

Gadsimtu gaitā turpina dzīvot tautas dziesma, kas stāsta par grūto zemnieka darbu un noslīpēta līdz harmoniskai pilnībai lauksaimnieku svētku dienās. Un notika tas, kam arī bija jānotiek: tieši pirms ceturtdaļgadsimta te dzima folkloras ansamblis “Izvoltīši”, kurš ir plaši pazīstams ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Beļģijā, Polijā.

Jubilejas rudens ballē “Izvoltīši 25” īpaši tika uzsvērts, ka tieši ar Silvijas Stivriņas vieglo roku arī tapa šis savdabīgais ansamblis, kas pa graudiņam vāca dārgo vietējo dziesmu mantojumu, kas celtas no vecvecmāmiņu pūra. Tālredzīgā pedagoģe uzņēmās īpašu atbildību — gatavot populārā kolektīva papildinājumu, tādēļ arī vada bērnu folkloras ansambli “Mozī latgalīši” skolā. Tā jau sanāca, ka no 1987. līdz 2000. gadam ansambli “Izvoltīši” vadīja Līga Gribule, bet vēlāk un arī pašlaik — Anda Leikuma. Kopā ar māti uz skatuves iznāk Zane un Reinis, arī visjaunākā dziedātāja Marika uzstājas kopā ar māmiņu Everitu Krīviņu. Skanīgās balsis — tās ir arī Anastasija Platace, Sandra Stivriņa, Irēna Tarvide, Inta Gribule, Laila Jakovļe- va, Ilona Krīviņa. Folkloras ansamblis pārliecinoši uzstājas bez mūzikas pavadījuma: brīnišķajā daudz-balsībā skaidri dzirdams pagātnes laiku burvīgais kolorīts. Lai arī paiet gadi, bet labākajām un sirsnīgajām melodijām lemts dzīvot mūžīgi!

Nekas tā netuvina radošos domubiedrus kā kopīgie vieskoncerti. Tā notika pagājušajā vasarā, kad Polijā viesojās Izvaltas folkloras kopa, bet vēl poļu dziedošais ansamblis “Strumeņ”, “Senču” dejotāji un studijas “Alisa” dejotājas. Pilnīgi loģiski, ka visi tika ielūgti uz lielo jubileju Izvaltā. Īsti laikā bija jubilāru un ansambļa “Strumeņ” kopīgā uzstāšanās, kad dziesmas skanēja latviešu un poļu valodā. Jā, mūsu valstī vēstures gaitā dzīvo dažādu tautību cilvēki, bet visus viņus satuvināja un vieno darba tikums un jaunrades mīlestība, bez kā nav iespējams dzimtenes uzplaukums.

Bija daudz viesu, un katra radošā delegācija sacentās daiļrunībā, sakot apsveikuma vārdus un pasniedzot dāvanas, bet jau vēlāk tika demonstrēta izpildes meistarība uz skatuves. Par to, cik svarīgi ir saglabāt folkloras mantojumu, runāja Inta Viļuma, Dagdas ansambļa “Olūteņi” vadītāja, ar lielu iedvesmu uzstājās Ūdrīšu “Rudzutaka” un “Aulejas sievas”, bet Naujenes ansamblis “Rūžeņa”, Izvaltas tautasdziesmu partneris, iznesa uz skatuves pīrāgu ar degošām svecēm — svinību gaviļniekiem nācās nodzēst tās. Bet cik daudz bija skaistu rudens ziedu un krāšņu rožu pušķu! Tos jubilāriem dāvināja ne tikai ansambļa cienītāji, bet arī varas pārstāvji — novada domes deputāts un kultūras metodiķis Jāzeps Dobkevičs, kā arī pagastu pārvaldniece Māra Miglāne. Atzinības raksti, dāvanas, izjusti vārdi...

Tie bija ne tikai dziedošie svētki: vietējais deju kolektīvs “Rudņa” tik draiski nodejoja polku, ka zālē ilgi nenorima aplausi. Bet studijas “Alisa” dejotājas savaldzināja skatītājus ar temperamentīgām austrumu dejām, kas arī papildināja lielo koncerta pro-grammu ar īpašu šarmu.

Izjustus vārdus jubilāriem teica ievērojamā novadniece profesore Lidija Leikuma, kura daudz palīdzējusi folkloras kopai tās radošajā izaugsmē. Savus dzejoļus lasīja vietējā dzejniece Skaidrīte Rubene, bet muzikants šajā rudens ballē Izvaltā bija Valdis Pudniks, kurš ar savu spēli kļuva par tās rotu. Man pat likās, ka Anastasija Platace un Anda Leikuma nedaudz piekusa, saņemot apsveikumus. Viņas sirsnīgi pateicās visiem ciemiņiem un neaizmirsa pateikt atzinības vārdus laikrakstam “Ezerzeme”. Un šī reportāža ir mazliet novēlota dāvana jubilāriem no vecajiem draugiem. Esiet arī turpmāk tādi harmoniski, neatkārtojami un visu iemīļoti!

Aleksejs GONČAROVS