Lieli darbi Asūnē

— Siltumapgāde un ūdensapgāde ir tie aktuālākie jautājumi. Katlumājā bija divi katli — 150 kW un 250 kW. Lielākais no tiem bija 14 gadus vecs, kritiskā stāvoklī, tecēja, vairākas reizes metinājām, pat brīnums, kā vēl pagājušo apkures sezonu izvilkām. Mazākais ir labā kārtībā, to iedarbinām tikai lielā salā, kad pietrūkst jaudas katlam, kas pamatā mājām nodrošina apkuri. Vecā katla vietā uzstādījām jaudīgāku — 300 kW. Sistēmu pārtaisījām uz diviem cirkulācijas sūkņiem, kas ļauj darbināt katlus neatkarīgi vienu no otra vai abus kopā. Ceru, ka uzlabosies arī darba apstākļi kurinātājiem, jo iepriekšējos gados gadījās strādāt piedūmotā telpā. Visas ciemata katlumājas kurinām ar malku, tās vajag daudz — minimums 800 kubikmetru. Daļu malkas iepērkam, daļu paši sagādājam, izcērtot ceļmalas grāvjus, pārvaldes lietojumā ir arī cirsma.

— Dome noteica siltumapgādes pakalpojuma tarifu 2012./2013.gada apkures sezonā Asūnes pagasta pārvaldes siltumenerģiju lietotājiem 0,78 Ls/m² + PVN mēnesī. Šķaunē tas ir par 10 santīmiem zemāks...

— Tarifus apstiprina dome, vadoties pēc pašizmaksas. Šķaunē apkures tarifs ir mazāks, jo tur katlu mājas saražotajam siltumam ir vairāk patērētāju. Mums ir tikai divas dzīvojamās mājas, pašizmaksa, loģiski, būs lielāka. Par bibliotēkas telpām un tukšajiem pašvaldības dzīvokļiem maksā pašvaldība. Katrs, kurš dzīvo dzīvoklī, maksā tikai par savu platību. Lai arī tarifs ir augsts, tas palika iepriekšējā gada līmenī, jo ekonomisti paskaitīja, ka mēs tajā iekļaujamies. Nākamgad vajadzēs atkal rēķināt. Tarifu pamatā veido darba alga, sociālais nodoklis, malka un elektrība. Ja šie rādītāji aug, tas ietekmē tarifu. Pašu sagatavotā malka ir pati lētākā, un tā ir mūsu vienīgā iespēja noturēt tarifa augšanu.

Ir izstrādāta tāme radiatoru nomaiņai, bet finansējuma trūkuma dēļ šogad tos varēsim nomainīt acīmredzot tikai mājas Kalna ielā 1 trešā stāva pašvaldības dzīvokļos. Tā nolēmām, jo trešajā stāvā ir visvēsākie dzīvokļi, augstāk ir tikai jumts. Pirmajā stāvā apakšā ir pagrabs, kur tomēr ir kāds siltums. Gribētos veikt māju siltināšanu, bet šis nav jautājums pārvaldei. Ja valstī parādās kādas laukiem pieejamas siltināšanas programmas, ja pašvaldība izvēlas to par prioritāru attīstības virzienu, tad, protams, varam piedāvāt savu priekšlikumus, kas mums pagastā jāuzlabo.

— Jau ilgus gadus Asūnē pastāv problēmas ar centralizētās ūdensapgādes sistēmu. Kāda šobrīd situācija?

— Centralizētā ūdensapgāde un kanalizācija ir Asūnes ciemā, tikai centralizētā ūdensapgāde ir Račevas ciemā. Tā kā Račevā nav vairāk par 200 iedzīvotāju, tur nekādu projektu nevaram realizēt, jo Eiropas Savienība neatbalsta šādus mazus veidojumus. Asūnē ir vairāk par 200 iedzīvotājiem, tālab pieteicāmies Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam ūdensapgādes un kanalizācijas sakārtošanai. Lielākās izmaiņas ciemā būs tādas, ka šobrīd atsevišķās centralizētās ūdensapgādes sistēmas apvienos vienā pie viena centrāla urbuma un viena ūdenstorņa. Līdz ar to Skolas ielā un Miera ielā būs nomainīta ūdensapgādes trase, ūdenstornis tiks renovēts un siltināts, veikti daži citi uzlabojumi. Tiks uzbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija, jo šobrīd analīzēs ir liels dzelzs saturs.

Kanalizācijas jomā mums ir ļoti svarīgi pieslēgt sistēmai Līvānu mājas, jo pie tām šobrīd ir nosēdināšanas akas un tur rodas dažādas problēmas. Līvānu mājas veido veselu mikrorajonu, kur šodien vispār nav kanalizācijas. Līdz ar to tiks uzbūvēta jauna pārsūknēšanas stacija, lai visus savāktos kanalizācijas ūdeņus varētu ievadīt vienā sistēmā. Šobrīd ciematā darbojas ļoti jaudīgas attīrīšanas iekārtas BIO 200, tās ir pārāk jaudīgas, būvētas ar domu, ka būs vairāk notekūdeņu, bet reāli ir mazāk, mums plānots tās nomainīt uz BIO 80. Sistēma tā pati — bioloģiskā, bet efektīvāk funkcionēs.

— Kad tas viss būs?

— Mēs gribam, lai šoruden sāktos būvdarbi un pavasarī turpinātos. Gaidīja iedzīvotāji ļoti ilgi. Ūdenssaimniecības izpēti iesāka vēl pagasta padome, bez tās vispār neko nevarētu uzsākt. Tad bija jāizstrādā tehniski ekonomiskais pamatojums, pēc tam tehniskais projekts. Visi ūdenssaimniecības projekti ir ne tikai ļoti dārgi, bet arī laikietilpīgi, jo jāveic arī daudzi saskaņojumi ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju. Tik ilgi projektējot, galu galā neizdodas izvairīties no tādas lietas, kā sadārdzinājums.

— Kā ūdenssaimniecības projekts ietekmēs iedzīvotājiem tarifu?

— Ņemot vērā to, ka visā novadā ir vienots tarifs, tad šobrīd nekādi. Novads tarifu aprēķina kopējā kontekstā, un pēc projekta realizācijas tarifs varētu mainīties. Tagad mēs maksājam diezgan lielu summu par ūdeni un kanalizāciju, bet sanāk tā, ka vienā pagastā šī cena ir par sakārtotu ūdenssaimniecību, bet citā, kā Asūnē, tā nav sakārtota, bet jāmaksā vien tā pati summa. Sakārtota ūdenssaimniecība faktiski būs tikai ieguvums iedzīvotājiem, jo viņi maksās par tikpat kvalitatīvu pakalpojumu, kāds citur jau ir.

— Lauku dzīvokļos lieli komunālo maksājumu parādi?

— Parādi ir, jautājums sevišķi aktuāls pirms jaunās apkures sezonas. Kāda iemītnieka parāds par dzīvokli pārsniedzis 500 latu, kas ir lielākais. Visu parādnieku kopējais parāds iekrājies iespaidīgs — Ls 7024, no tiem īres maksas parāds 1323, pakalpojumi (siltums, ūdensapgāde un kanalizācija) — Ls 3352, kavējuma nauda — Ls 2347. Problēma ir ar dažiem, kuri deklarējušies šajās mājās, bet faktiski tur nedzīvo un mums nav informācijas, kur viņi šobrīd atrodas. Ir cilvēki, kuriem ir ienākumi, bet viņi nemaksā. Varbūt tiešām nepietiek naudas, varbūt ir citas prioritātes. Novada juridiskā nodaļa strādā, gatavo brīdinājumus. Ir arī noslēgtas vienošanās ar pašvaldību par parādu nomaksu. Pagaidām neviens parādnieks nav zaudējis mitekli virs galvas, bet iespēja, ka viņš var tikt izlikts no pašvaldības dzīvokļa, pastāv.

— Augusta nogalē komisija, kas izvērtēja skolu gatavību jaunajam mācību gadam, norādīja uz dažiem aspektiem, kas jāsakārto Asūnes pamatskolā...

— Jautājums par cepeškrāsni ir tikpat kā atrisināts — Tukišas kundze savu solījumu izpildīja. Novads piešķīra finansējumu, skola ir veikusi cenu aptauju un tuvākajās dienās cepeškrāsns būs, kas dos iespēju uzlabot ēdiena kvalitāti bērniem.
Sanitāro mezglu jautājums virzās uz priekšu — nauda piešķirta, tāme izstrādāta, 24. septembrī tika atvērts iepirkums un drīz sāksies būvdarbi. Sanitārais mezgls tiks renovēts skolas pirmajā stāvā, jo tas ir sliktākā stāvoklī nekā otrajā. Ceru, ka nākamā gada budžetā ieplānosim līdzekļus, lai sakārtotu sanitāro mezglu 2. stāvā. Tas nav projekts, tie ir pašvaldības līdzekļi. Būtu ērtāk visu uzreiz, bet nevarējām atļauties, jo naudas nepietiek. Tas nekādā ziņā neietekmēs turpmākos darbus, jo stāvvads būs izvadīts uz otro stāvu un pēc remonta 2. stāvā atliks tam tikai pieslēgt santehniku.

Tiesa, ugunsdzēsēji pieprasa ugunsdrošās durvis uz kāpņu telpu, lai kāpnes nodalītu no skolas korpusa. Nākamā gada budžetā būs tas jāieplāno. Būs arī neērtības bērniem, jo viņi ir pieraduši, ka ceļā nav šķēršļu, bet ugunsdzēsēju prasības ir obligāti jāpilda.

Jūs jau zināt, ka šogad mums izdevās atjaunot galdu virsmas skolas ēdnīcā, turklāt lēti. Tas izdarīts, pateicoties radošai izdomai un pašu amatnieku rokām. Sakarā ar to, ka bija novada sporta svētki, mums uzlabots sporta laukums, kur ierīkoti jauni soli — arī tos izgatavoja un uzstādīja pašu amatnieki. Tika iegūts jauns pārvietojams pludmales volejbola komplekts, kas pēc novada sporta svētkiem palika mūsu skolēnu lietošanā.

— Arī skolā bija runa par jauna apkures katla nepieciešamību...

— Atbrauca speciālisti, katlu apskatīja un secināja, ka pagaidām tas ir kārtībā un tehniski spējīgs funkcionēt. Skolas vadības galvenais bažu iemesls bija tas, ka šis katls kalpo jau daudzus gadus un var negaidīti iziet no ierindas.

— Mūsdienās pie dievnamiem ir nelielas draudzes. Vai pārvalde kaut kā palīdz arī Asūnes baznīcai?

— Mums nav savu līdzekļu, ko varētu novirzīt palīdzībai baznīcai. 2011. gadā novada pašvaldība bija piešķīrusi finansējumu Asūnes baznīcai dažiem uzlabojumiem, bet šogad nav nekā, cik man zināms. Asūnes pārvalde palīdz tikai ar darbaspēku, pārsvarā tā ir teritorijas izpļaušana un zāles novākšana. Tas ir darbs, kas draudzei nav pa spēkam. Pļaujam vairākas reizes, jo ir svētki, iet procesija.

— Kāda ir piekļūšana kapiem?

— Asūnes pagastā ir ļoti laba, jo visas trīs kapsētas un Brāļu kapi atrodas tuvu pie valsts un pagasta ceļiem. Piebraukšana ir ļoti laba. Vecie koki izzāģēti vēl pagasta padomes laikā. Asūnes kapsētā paši redzam, ka vēl ir palikuši veci koki pie vārtiem, bet tie nav kritiskā stāvoklī un var pagaidīt. Kapu kopiņas uzkopj paši tuvinieki, pārvalde organizē zāles appļaušanu un atkritumu izvešanu. Brāļu kapus arī uzturam pieklājīgā kārtībā, organizējam atceres pasākumu 8. maijā. Veterānu vairs tikpat kā nav, viens no diviem nomira šogad pirms 8. maija. Atceres pasākumā piedalās arī skolēni, pastāstām vēstures lappuses, noliekam ziedus. Ja jau pagastā ir tāds objekts, vajag, lai arī skolēni zina, kas tas tāds vispār ir. Pie Asūnes pamatskolas ir piemineklis arī nacionālajiem partizāniem. Tā ka aptvertas visas vēstures lappuses.

— Kad Asūnē būs novērsti pavasara plūdi, kas atkārtojas no gada uz gadu?

— Upes iela applūda vairākus gadus sakarā ar to, ka bojājas meliorācijas iekārtas un kādreiz sausās platības pārpurvojas. Mums nav pa spēkam atjaunot meliorāciju, šovasar ierīkojām akas un caurtekas, pa kurām ūdens tiks novadīts uz Asūnīcu. Ceram, ka pavasarī iela vairs neapplūdīs.

Šovasar novācām graustu aiz pagastmājas. Bijušais kolhoza šķūnis bija privatizēts, turklāt daļa tā bija uz pašvaldības zemes, daļa — uz draudzes zemes. Veicām saraksti, mums palīdzēja domes juristi, lai viss būtu juridiski korekti. Īpašnieki novēlēja šķūni pašvaldībai, un algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos nodarbinātie to šķūni nojauca. Tā bija koka ēka, līdz ar to ieguvām 15 kubikmetrus malkas. Derīgu kokmateriālu tur nebija. Pēc šķūņa palika vēl daudz gružu, kas arī tiks aizvākti.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA