Skaistums glābs pasauli

Katrā mājā saimniece laipni izrādīja savu puķu dārzu, ar prieku stāstīja par savu ziedu kolekciju un to iegādes vēsturi. Vieni stādi ir iegādāti moderni — pēc kataloga internetveikalā, citi pirkti Krāslavā sēklu veikalā, gadatirgū, bet pārsvarā — mainoties savā starpā. Pārsteidz arī puķu dārzu platības — nežēlojot zemi sakņaugiem, puķes audzē lielās platībās. Paņēmu fotoaparātu un laidos ceļā. Pirmais maršruta galamērķis — uz Janīnas Vanagas mājām. Iespaidīgi, ar vienu vārdu sakot. Tāda puķu un dažādu krāšņumaugu dažādība ir redzēta tikai Botāniskajā dārzā. Tālāk ceļš pats vijās pie Intas Veceles, jo garām pabraukt un neredzēt šo krāšņumu nevar, pat to gribēdams. No paša ceļa viss stāvais krasts ir vienos ziedos līdz pašām mājām, prieks ne tikai sev, bet katram garāmbraucējam. Intas kaimiņiene Vija Egle pati nevēlējās fotografēties, bet laipni izrādīja krāšņo puķu dārzu un izstāstīja sava dārza tapšanas momentus, izsakot pateicību ģimenes vīriešiem par palīdzību un nenoliedzot profesionāla konsultanta vērtīgos padomus ainavas labiekārtošanā.

Starp citu, 28. un 29. augustā Krāslavā, Dienvidlatgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes zālē, Skolas ielā 9, Valsts lauku tīkls organizēja bezmaksas semināru par lauku ainavu un dārzu ierīkošanu. Tās bija ļoti noderīgas zināšanas ikkatram.
Tālu no lielceļiem dzīvo Aļa Šuļenoka, un tikai savam un savējo priekam audzē un kopj lielas puķu dobes. Ziedu dažādība apbur, ir dažādām gaumēm. Tiesa, ravēt palīdz abi mazbērni, kā prazdami. Pati saimniece iesaka, pie kā man aizbraukt vajag obligāti, esot ko redzēt, saraksts diezgan garš.

Tātad pie Skaidrītes Umbraško iegriezos rīta pusē. Kaut arī mājas solis vēl nebija pabeigts, abas ar meitu labprāt izrādīja savas puķu dobes. Visas krāšņās puķes iekļāvās pārdomātā, sakoptā ainavā. Prieks par skaisto un miers sirdī ielīst no tādas saskarsmes ar dabas veidoto un cilvēka roku kopto.

Tālāk — uz Šķipiem, pie Zinaīdas un Roberta Lipšāniem. Māja atrodas ceļu krustojumā, tāpēc daudzus priecē šie stārķi un pīles dīķī, kas izskatās tik dabiski, ka daži garāmbraucēji ilgi uzskatīja par pieradinātiem putniem, ziedu ieskautais dīķis un mājas apkārtnē valdošā kārtība gan puķu dobēs, gan skujeņu apstādījumos. Teiktu, “zaļo kārtība”.
Izbraucot no meža Mateju sādžā, skatam paveras Valentīnas Vigules saulainā nora, no mājas līdz pašam lielceļam vienos ziedos. Flokši, lilijas, dienziedes, margrietiņas un vēl, un vēl. Skaisti.

Pie katras mājas tik ierastās peonijas, flokši zied gadu desmitiem, vēl vecmāmiņu stādītās. Arī pie mājām, kurās vairāk nedzīvo neviens, ziedošas puķes ir kā piemineklis saimnieku pūlēm. Tādu laukos ir daudz. Diemžēl.

Toties pie Valentīnas Vaišles iekoptajā puķu dārzā reibinoši zied milzu lilijas, lepnās rozes priecē un veldzē.
Pie Sandras Vaišles priecē gan krāšņie ziedi, gan sakoptā ainava. Visu var paspēt — gan savu saimniecību apkopt, gan ansamblī “Aulejas sievas”dziedāt.

Varētu rakstīt daudz un gribētos celt godā ļoti daudzus aulejiešus, kuri nenolaiž rokas, negaida “debesu brīnumus”, bet paši rada mazu paradīzi sev un citiem. Tā iedomājos, apmeklējot Vilhelmīnes Vaišles puķu dārzu. “Grūti kopt”, viņa saka,” bet rītā ieraugu izplaukušu jaunu ziedu un rodas prieks, aizmirstas slimības”.

Iegriezos arī pagasta centrā. Krāšņi dārzs zied pie Valijas Ļutas, priecē garāmgājējus arī sakoptā ainava. Par palīdzību Valija pateicīga savam vīram Vitoldam, kuram skaistums un kārtība nav sveši vārdi.

Ar prieku aplūkoju Helēnas Jakoveles lielo puķu dārzu, kurā aug pārsvarā daudzgadīgās puķes. Helēna izrāda arī puķu dobes pie Aulejas baznīcas un manu neizpratni par to kliedē, jo visas puķes pie baznīcas ir Helēnas stādītas un koptas. Viņa rūpējas arī par ziedu noformējumu baznīcā, tikai reizēm par to iedomājas citi draudzes locekļi. Tāpēc gribas izteikt Helēnai pateicību visu Aulejas drau-dzes locekļu vārdā.

Tā sauktajās “Līvānu mājās” saimnieki ir salīdzinoši jauni, tāpēc viss no jauna jāiekārto pašiem, arī puķu dobes. Tikko materiāli atspērušies, līdzekļus nežēlo apkārtnes labiekārtošanai, jaunu akmens dārzu un puķu dobju ierīkošanai. Pie Vitas Pitrānes māja ”slīkst ziedos” no pavasara, manas apmeklēšanas laikā cēlākās puķes jau pārziedējušas, tāpēc saimniece raizējās, ka īsti neesot ko parādīt. Vitas kaimiņiene Marija Vaišle priecīgi sagaidīja un veda izrādīt savu puķu dārzu, neaizmirstot par savu nesen atklāto hobiju — veidot interesantas dārza kompozīcijas. Piemēram, palmu…

Palīdz arī sacensības gars — pie kaimiņa ir tas, es arī varu! Tāpēc Zenta Pudnika ar meitu šogad sāka ierīkot pamatīgu akmens dārzu, tā aprises liecina par lieliem plāniem. To redzēsim nākošgad.

Varbūt izaicināsim sacensties kādu pagastu? Noniecināto Latgali vajag popularizēt, kaut vai ar sakoptu lauku sētu ainavām.

Zinaīda PIKMANE