Padalās pieredzē

— Ko tad šie cilvēki dara?

— Sakarā ar to, ka pašlaik pie mums tiek realizēti trīs projekti, notiek lieli darbi un ir lielas pārmaiņas apkārtnē. Ne viss ir jāpadara celtniekiem. Vidēji divi cilvēki nodarbināti, lai sakoptu to, ko nav paredzēts sakārtot projektā, bet ir izjaukts šo darbu rezultātā. Divi trīs algoto pagaidu sabiedrisko darbu veicēji palīdz vientuļiem cilvēkiem izdzīvot, piemēram, vecīšiem jāpienes malka, jāatnes maize utt. Pirms skolas sākuma bija jāveic apjomīgi pļaušanas darbi, sakopjot ciemata teritoriju. Šogad zāle auga ļoti ātri, nedēļas laikā aptuveni 12 cm. Pļāvām gan ar trimmeri, gan ar izkaptīm. Visu vasaru bija jāseko attīrīšanas iekārtu dīķiem, tur bija darbs ar izkapti. Pēc projekta mums nodots ūdensvads un kanalizācija, ir jauns ūdenstornis. Zāle tika pļauta gan torņa teritorijā, gan apkārt žogam uzturam kārtību. Ir divi jauni ūdens urbumi, virs tiem izveidots zemes uzbērums. Sabiedriskajos darbos nodarbinātie uztaisīja kāpnes ar margām, lai droši var uzkāpt uzbērumā un veikt nepieciešamos apskates darbus. Gribētos arī nomaļākās vietās sakopt teritoriju, bet neesam tik bagāti. Trimmerim, zāģim vajag benzīnu, vajag transportēt strādniekus.

Joprojām turpinām pagasta ceļa malu un grāvju kopšanu, kas ļoti ātri aizaug ar krūmiem. Pirms diviem trim gadiem iztīrījām, tagad jāiet darīt atkal. Ceļa malu un grāvju kopšanā pastāvīgi nodarbināti 2-3 cilvēki. Malkas koku tur faktiski nav, krūmus sadedzinām, jo nevaram citādi izmantot. Lai smalcinātu šķeldā, nav tik lielu apjomu. Kad atvedam malku, notiek tās kraušana grēdās gan pie dārziņa, gan pie skolas, pie pagastmājas malka ir jāsakrāmē šķūnī. Tā kā skolā ir krāšņu apkure, malka jāskalda, un to šogad pilnībā paveica sabiedriskajos darbos nodarbinātie cilvēki. Pirms dažām dienām paši saviem spēkiem nozāģējām bīstamo koku — lielu apsi pie pagasta ceļa.

Pagasta centrā mums ir iekopti vairāki daiļdārzi. Bezdarbniece Jeļena Kozlova kopā ar pagasta sētnieci Mariju Akermani uzņēmušās apzaļumošanas darbu veikšanu visā ciemata teritorijā — pie skolas, bērnudārza, veikaliem, pagastmājas, visur. Lai ciematā nesvaidās stikla pudeles un papīri, viena sabiedriskajos darbos nodarbinātā sieviete katru rītu apstaigā Šķeltovas centru ar atkritumu maisu rokās un salasa papīrus, skārdenes, pudeles, citus gružus, kurus izmētā mūsu pašu iedzīvotāji sava slinkuma vai nevīžības dēļ. Ir pietiekami daudz atkritumu urnu, bet laikam grūti paspert divus soļus sānis, jo nomest var uzreiz.

— Šovasar Šķeltovā mēģinājāt atgriezties pie vecajām pārbaudītajām vērtībām, proti, paši izaudzējāt dārzeņus skolas kopgaldam...

— Algotos pagaidu sabiedriskos darbus strādā daudz cilvēku, ir jādomā, kā efektīvi izmantot šo darbaspēku, jo nevar visu laiku likt grābt lapas vai cirst krūmus. Pavasarī radās ideja, ka mēs paši varētu izaudzēt kādus dārzeņus skolas ēdnīcai. Vienojāmies ar vienu sievieti pensionāri, viņa atļāva mums lietot kādas 15 ārus savas zemes tepat Šķeltovā. Viņai šo zemi nevajag, jo nav spējīga to apstrādāt. Salasījām paši sēklu: vienu maisu kartupeļu atnesu es, otru — skolas direktore, pupiņu sēklas atnesa darbinieces, burkānu un biešu sēklas nopirkām paši par savu naudu, iesējām. Dārzā visu vasaru strādāja bezdarbnieces — ravēja, retināja un vāca ražu. Izauga skaistas sarkanās bietes, ļoti labi auga pupas, sliktāk padevās burkāni, izauga arī kartupeļi, bet to bija tikai četras vadziņas. Visu ražu nodosim skolai bez atlīdzības. Skolā ir bērni, kuriem pašvaldība sniedz sociālo palīdzību, vismaz pusdienu nauda tagad ietaupīsies. Domāju, ka šo pieredzi turpināsim nākamgad un izdarīsim gudrāk un labāk. Šogad šī ideja nāca bez dziļākas plānošanas, spontāni. Nākamgad būs pastāvīgs cilvēks, kurš katru dienu sekos, kas notiek dārzā un laikus nolasīs kolorado vaboles vai paravēs.

Visi darbi, kurus pilda bezdarbnieki, ir ļoti nepieciešami. Ja no valsts puses kādreiz vairs nebūs algoto pagaidu sabiedrisko darbu vai tamlīdzīga piedāvājuma, tad pagastam nebūs darbaspēka un būs jāmeklē cits risinājums, kā visu padarīt.

— Šķeltovā ir izveidota nevalstiskā organizācija biedrība “Alksniena”. Ko tā dara?

— Šī nevalstiskā organizācija, kuras priekšsēdētāja ir pagasta lietvede Santa Klusa, izmantojot iedzīvotāju privāto iniciatīvu, startēja mazo grantu projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi”. Par projekta ideju un realizāciju bija iespēja saņemt atbalstu līdz 300 latiem. Aglonas novada dome sniedza atbalstu vairākiem projektiem, tostarp biedrības “Alksniena” projektam “Šķeltovas ciema teritorijas labiekārtošana un apzaļumošana”. Projekta galvenais mērķis bija labiekārtot un apzaļumot pagasta centra teritoriju, uzlabojot un atjaunojot jau esošās puķu dobes un akmeņdārzus. Tika veikta arī soliņu rekonstrukcija, nopirkām zāles pļāvēju un košumstādus. Biedrība ”Alksniena” plāno aktīvi iesaistīties projekta aktivitāšu realizācijā arī turpmāk, un jau ir plāni citiem projektiem, kurus pagaidām neatklāsim.

— Kas šodien rūpējas par pagasta ceļiem?

— Novads, mēs tikai tos ekspluatējam. Mums pagastā ir sava traktortehnika, bet traktorists saņem darba norīkojumu no novada. Ja Šķeltovā ir problēma, piemēram, vajag nopļaut zāli līdz pludmalei un tik lielu platību ar izkapti vai trimmeri nav iespējams pievarēt, tad to paveic ar traktortehniku, kuru piesakām novadā. Pēc projekta realizācijas ciematā ir centra- lizētā kanalizācija, bet palika individuālās mājas, kuru saimnieki izmanto nostādināšanas akas, arī tur vajag traktoru. Attīrot ceļmalas no krūmiem, gadās arī pa kādam kokam, tad ir malka, kas jāatved. Traktorists ir vietējais, arī tehnika glabājas Šķeltovā, bet viņu izmanto visam novadam. Vasarā, piemēram, traktors brauc uz Grāveru vai Kastuļinas pagastu, bet pie mums brauc traktors no Aglonas. Ziemā mūsu traktoru var aprīkot ar sniega lāpstu un tīrīt ceļus. Ir arī piekabe. Pakalpojumi ar piekabi praktiski ir vienīgais, ko varam oficiāli sniegt saviem iedzīvotājiem. Viņi to arī izraksta — kam malka jāved, kam vēl kaut kas jāpārved.

— Ziemai esat gatavi?

— Jā. Mūsu iestādēs ir divi apkures katli, speciāli nesen tika iekurināti, lai pārbaudītu. Ziemā visam jābūt kārtībā. Tautas namā atklājām sūci sienā paslēptajā ūdensvadā, mitruma dēļ “uzcēlās” divi jaunās grīda dēlīši. Bet tā nav liela problēma, visu novērsām. Tagad ciematā ir jauns ielu apgaismojums, pagaidām to izmantojam ekonomiskajā režīmā, bet ziemā pusi no astoņām apgaismes lampām ieslēgsim. Tās ir ekonomiskās spuldzes, būs kurinātāji, kuriem tiks dots uzdevums, kurā laikā apgaismojumu ieslēgt un izslēgt.

— No laukiem un pilsētām ļaudis izbrauc uz ārzemēm. Pensionāri viens pēc otra aiziet viņsaulē. Vai šodien Šķeltovas pagastā ir pietiekami daudz cilvēku?

— Uz šī gada sākumu mūsu pagastā bija deklarēti 745 cilvēki, bet faktiski viņu ir mazāk. Biju speciāli saskaitījusi — iedzīvotāju skaits ir krietni virs 500 cilvēku. Vietējās pamatskolas pirmajā klasē šogad aizgāja pieci bērni, kurus apsveicu jaunajā mācību gadā, katram no pagasta pasniedzu ziedus un pa kastītei vafeļu tortes. Ceru, ka nākamgad arī varēsim nokomplektēt 1. klasīti, lai gan problēmas būs, jo bērnu paliek arvien mazāk. Cilvēki aizbrauc, ļoti žēl, ka mūsu valstī tā notiek.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA