Atcerieties par drošību!

Šajā vasarā Krāslavā un Dagdā tika veikts eksperiments — darbdienās pēc plkst. 16.30 un brīvdienās dežūrējošie policisti vairs nesēž dežūrdaļā, bet veido mobilās ekipāžas un patrulē ielās.

— Vai jaunā shēma attaisnoja uz to liktās cerības? Šāds “Ezerzemes” jautājums tika uzdots policijas Krāslavas iecirkņa vadītājam Ivaram Jakušonokam

— Ieviest jauninājumu diktēja pati dzīve, precīzāk būtu teikt, ka sarežģītā ekonomiskā situācija valstī. Jā, tik tiešām mobilās grupas uz riteņiem, kas sastāv no diviem darbiniekiem, tagad biežāk ir visu acu priekšā sabiedriskās vietās. Viņus var sazvanīt pa tālruņiem 110 un 112. Ar GPS sistēmas palīdzību dežūrējošo atrašanās vietu kontrolē gan reģiona operatīvais dežurants, gan mēs paši, policijas iecirkņa atbildīgās personas.

Pirmie iespaidi ir pozitīvi: labāk tiek kontrolēta sabiedriskā kārtība, palielinājās aizturēto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju skaits, vieglāk kļuva nodrošināt kārtību masu pasākumu laikā. Mobilās ekipāžas pastāvīgi atrodas kaujas gatavībā — vienā mirklī var doties uz notikuma vietu. Ja vajag, saucam palīgspēkus vai operatīvo grupu (izmeklētājs, eksperts, kriminālpolicijas darbinieki). Kā zināms, lietas noskaidrošana uz karstām pēdām vienmēr ir visefektīvākā. Jaunajos apstākļos mēs precizējam iespējamo sadarbību starp mobilajām ekipāžām un operatīvajiem darbiniekiem. Jau var runāt par sadarbības pozitīvo rezultātu pirmajiem piemēriem. Izstāstīšu tikai divas pēdējā laika epizodes.

Kādas septembra dienas nogalē pienāca zvans par metāla zādzību no noliktavas Borovkā. Momentāla rīcība un opergrupas iesaistīšana ļāva aizturēt notikuma vietā divus aizdomās turamos kopā ar lietiskajiem pierādījumiem, veikt visas izmeklēšanas darbības, par likumpārkāpumu ierosināta krimināllieta. Analoģisks gadījums notika Izvaldas stacijā, kad pēc signāla par dzelzceļa īpašuma zādzību gan mūsu dežūrējošie, gan operatīvie darbinieki ieradās nekavējoties. Negaidīti pārsteigti, sveša labuma tīkotāji metās bēgt. Vienu no trim izdevās aizturēt notikuma vietā ar lietiskajiem pierādījumiem automašīnas bagāžniekā — no dzelzceļa nozagtiem me- tāllūžņiem. Otrajā dienā tāds pats liktenis piemeklēja pārējos divus likumpārkāpējus. Par zādzību ierosināta krimināllieta, notiek izmeklēšana. Abi gadījumi apstip-rina mūsu dienestu sadarbības efektivitāti, ar to arī nozīmīga dežūra uz riteņiem. Likumpārkāpumi, par kuriem tika nupat stāstīts, mūsu dienās ir visizplatītākie. Un te skaidri redzami ekonomiskie apstākļi. Cena par metāllūžņu tonnu ir 180 latu, tas arī provocē viegli iedzīvoties zagļus un tos, kas bezdarba dēļ palikuši bez eksistences līdzekļiem. Šajā sakarībā vēršos pie īpašniekiem (kā fiziskām, tā juridiskām personām): sargājiet savus metāla izstrādājumus. Īstam saimniekam manta vienmēr tiek pieskatīta, bet nesaimnieciskums pats provocē vieglas peļņas tīkotājus. Krimināllietas par metāllūžņu zādzībām arvien ir aktuālas. Pat metru garš metāla sliedes gabals ir vērtīgs, vēl dārgāki ir alumīnija izstrādājumi. Cienījamie lasītāji, vienmēr atcerieties, ka zagļi nesnauž!

— Ar kādiem noziegumiem jūsu iecirkņa policijas darbiniekiem visbiežāk nākas nodarboties?

— Zādzības bija un ir problēma numur viens. Beigušies tie laiki, kad mēs dzīvokļa atslēgas mierīgi varējām atstāt ārā zem kājslauķa. Šodien, ejot projām, nepieciešams pārliecināties, ka slēdzenes ir kārtībā un drošas, ka logi ciet. Par nožēlu alkoholiķu skaits nesamazinās. Kad dvēsele prasa svētku turpinājumu, tad viņi sāk interesēties par svešu īpašumu pat vienas alkohola pudeles vērtībā. Pārāks tipiski ir gadījumi, kad dzērāju kompānijās labsirdīgi tiek uzņemti sveši cilvēki, bet tie, aizejot no jaunajiem “draugiem”, paķer līdzi saimnieku mobilos telefonus vai citas vērtīgas lietas.

Dzīve nekļūst vieglāka. Tā vietā, lai meklētu legālas darba iespējas laukos, mežā, savā sakņudārzā, daudzi izvēlas vienkāršāko ceļu: piedzeras, un nekādu problēmu. Kur dzeršana, tur ģimenes skandāli, kautiņi, miesasbojājumi, vēršanās pie policijas darbiniekiem. Strādājot tiesībsargājošā struktūrā vairāk nekā divus desmitus gadu, lieliski zinu, cik sarežģīti mūsu resora darbiniekiem šādās situācijās pieņemt pareizus lēmumus. Vakarā nemierīgie dzīvesbiedri naidojas, rītā jau salabuši. Notiek spontāni naida uzplaiksnījumi, pēc kuriem tiek zvanīts policijai. Šobrīd situācija ir tāda, ka aizturētu nevaldāmu “klientu” pat izolēt nav vienkārši. Mums nav iespēju auklēties ar katru tādu dzērāju, turklāt notiek arī nopietnāki likumpārkāpumi un pat noziegumi. Pirms saukt policiju uz ģimenes skandāliem, septiņreiz nomēriet... Mūsu darbinieki šajā pašā laikā var būt aizņemti ar kādu svarīgāku lietu.

— Pagājušajās brīvdienās Krāslavā parādījās krāpniece, kura izmantoja pensionāra naivumu un uzticēšanos. Starp citu, nozagtais mobilais telefons atdots īpašniekam...

— Pēdējo divu vai triju gadu laikā mēs visus brīdinām par to, ka valstī darbojas krāpnieki, kas uzdodas par sociālajiem darbiniekiem, kas piegādā humāno palīdzību. Vēlreiz atgādinu: nekādas finanšu operācijas nevar notikt mājās! Tādiem nelūgtiem viesiem vienkārši gribas zināt, kur jūs glabājat vērtslietas un naudu, tāpēc arī viņi lūdz izdot naudu no kādas lielas naudaszīmes, kura it kā ir sociālās vai humānās palīdzības veids. Tikko pie sliekšņa parādījies šāds nepazīstams cilvēks, uzreiz piezvaniet kādam radiniekam, kaimiņam vai policijai. Esmu pārliecināts, ka svešinieka mēģinājums piekrāpt jūs ar to arī beigsies. Neuzticieties nepazīstamām personām, vēl jo vairāk necienājiet viņus ar tēju. Tamlīdzīga viesmīlība var dārgi jums izmaksāt, tādu gadījumu Latvijā ir atliku likām.

— Un nobeigumā jautājums par drošību uz ceļa.

— Problēma pastāv. Tas ir gan mūsu ceļu, gan diezgan paveco automašīnu stāvoklis. Autotransports ir viegli pieejams jauniešiem, kuriem vēl nav auto vadīšanas pietiekamas pieredzes, bet tas ir papildus risks visiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Ceļš nepiedod kļūdas, tas jāatceras visiem, tajā skaitā arī gājējiem. Dienas kļūst īsākas, tumšajā diennakts laikā neaizmirstiet par atstarotājiem: uz valsts ceļiem turpina iet bojā kājāmgājēji un velosipēdisti.

Sācies mācību gads. Uz ceļiem daudz gados jaunu gājēju, tas prasa no autovadītājiem papildus uzmanību. Lūgums vecākiem un pedagogiem periodiski veikt pārrunas ar skolas vecuma bērniem par personisko drošību. Jaunajiem ceļu satiksmes dalībniekiem paskaidrojiet, ka pat uz gājēju pārejas jāuzmanās. Autovadītāju vidū ir pārgalvīgi braucēji, un transportlīdzekļi mēdz sabojāties. Par drošību atcerieties vienmēr un visur — mājās, uz ielas, uz ceļa. Kurš pats sevi sargā, to Dievs sargā!

Aleksejs GONČAROVS