Siltums būs, budžets pildās, nākotne — satraucoša

— Daudzdzīvokļu māju centrālapkure mums ir realizēta divos lauku ciemos — Asūnē un Šķaunē. Asūnē ir jauns katls, bet radiatori dzīvokļos saglabājušies no seniem laikiem: saliekta caurule un metāla režģītis. Radiatori mazi un lāga nesilda. Iedzīvotāji šajos dzīvokļos papildus apkurei ziemā izmanto kaloriferus, lai pienācīgi sasildītu telpas. Kopā sanāk maksāt lielu summu. Šoruden sāksim apkures radiatoru nomaiņu. Šķaunē katlu mājā arī tuvākajā laikā katlus nomainīsim. Simtprocentīgi nekad neko nevar zināt, bet būsim darījuši visu, lai problēmas nerastos ne laukos, ne arī Dagdā.

— Starp citu, par Dagdu. Vai pilsētā notiekošie siltumtrases nomaiņas darbi nesadārdzinās apkures tarifu iedzīvotājiem?

— Tarifs netiks mainīts, no pakalpojumu sniedzēja puses nav nekas pieprasīts. Lai iedzīvotāji uzskata, ka tā ir dāvana. Komunālā saimniecība ir 100% pašvaldības iestāde, ja arī esam ieguldījuši naudu šī pakalpojuma uzlabošanā, tad tas ir no budžeta līdzekļiem, ko piešķīrām līdzfinansējumam projekta īstenošanai. Komunālā saimniecība vienkārši neko no šiem izdevumiem nevar iekļaut izmaksu palielināšanā. Tas ir domes ieguldījums pašvaldības infrastruktūras sakārtošanā, un viss. Jo labākas trases lietosim, jo efektīvāk apkurināsim, jo mazāki būs siltuma zudumi, un tas ir papildus siltums, kas neizkūp gaisā, bet nonāk pie patērētāja. Tiek izmantotas mūsdienīgās caurules, kas ir efektīvas. Darbi vēl turpinās, ierīkos cauruļvadu sistēmu no bērnudārza līdz Daugavpils ielai, jo tur esošo veco katlu māju vairs neekspluatēsim. Oktobrī mājas ir jāpārslēdz pie jaunās trases. Arī tautas namā veiktie ieguldījumi apkures sistēmas sakārtošanā nevar nekādi attiekties uz tarifu, jo tas ir tāds pats ieguldījums pašvaldības infrastruktūras sakārtošanā.

— Vai viss kārtībā ar mājām, kur dzīvo arodvidusskolas pedagogi un darbinieki?

— Pagājušajā gadā mēs savai komunālajai saimniecībai iedevām naudu, lai divām mājām iegādātos autonomos apkures moduļus. Komunālā saimniecība daļu summas uz vairākiem gadiem iekļāva apkures tarifā, bet ne pilnīgi visu summu, jo tad apkures maksa būtu nesamērīgi dārga. Komunālā saimniecība arī ieguldīja savu daļu līdzekļu, sakārtojot mājās iekšējo apkures sistēmu. Līgums iedzīvotājiem tagad ir ar komunālo saimniecību. Tur tādas ir divas mājas, kas attiecas uz trešo — iedzīvotāji savulaik pateica, ka paši kurinās, visu sistēmu izjauca, samūrēja krāsnis, kā kurš mācējā un spēja. Pašvaldībai tur nebija nekāda teikšana, jo māja bija attiecīgās ministrijas rīcībā.

— 27. jūnija kārtējā domes sēdē deputāti atbalstīja ieceri likvidēt Dagdas novada pašvaldības iestādi “Televīzijas studija “Ezerzeme””. Daži mūsu lasītāji lūdza uzdot jums jautājumu, proti, kā nākas, ka televīzijas studija likvidēta, bet darbinieki strādā un filmē? Ko cilvēki nav izpratuši līdz galam?

— Televīzija kā tāda nav likvidēta, bet pārveidota, proti, apvienota ar sabiedrisko attiecību nodaļu, bet darbinieki pakļauti nodaļas vadītājai. Pašvaldības funkcijās ir arī in- formācijas sniegšana iedzīvotājiem caur masu saziņas līdzekļiem. Ja mums jau ir sabiedrisko attiecību nodaļa, lai tā pārvalda un kontrolē masu saziņas līdzekļa darbu, kas tāpat, kā agrāk, pamatojoties uz līgumu, sniedz informāciju arī reģionālai TV par norisēm Dagdas novadā. Vienkārši mūsu televīzijā vairs nav direktora un konta bankā, tikai tas izmainījās.

— Krājbankas krīzes dēļ Dagdas dome bija spiesta ņemt 300000 latu lielu aizņēmumu Valsts kasē. Kā sokas ar atdošanu?

— Pamazām krājam naudu, lai varētu atdot uzreiz visu summu. Mēs paņēmām naudu uz procentiem, pie tiem 300000 latu papildus būs jāatdod vēl kādi 8000 latu. Mums ar valsti jānorēķinās, pašvaldība parādā nevar palikt. Mēs atdosim šo aizņēmumu, bet mēs nevaram daudz ko realizēt savā infrastruktūrā no iecerētā, kas ir ļoti vajadzīgs. Vai tas ir normāli? Tas nav normāli, ja pusmiljonu latu izņem no pašvaldības līdzekļu aprites bez pēdām.

— Tātad arī algas pašvaldības darbiniekiem paliks tajā pašā līmenī, kādas ir šajā gadā?

— Nē, nākamajā gadā centīsimies palielināt atalgojumu saviem darbiniekiem, jo redzu, ka budžeta izpilde ir normāla, bāze pildās labi. Mēģināsim pārskatīt atalgojuma struktūru, jo ar ministru prezidenta Dombrovska kunga rīkojumu taupības režīma sākumā par 30% samazināja atalgojumu visiem, tajā līmenī arī iesalām. Skatīsimies, cik varam pielikt pie algas.

— Visiem jeb atsevišķai kategorijai? Varbūt apkopējai nepieliksim, bet vadītājiem noteikti...

— Visiem. Nav korekti salīdzināt vadītāja un apkopējas atbildību, bet katrs cilvēks ir cienīgs saņemt labāku atalgojumu. Lems dome, tas nav tikai manā kompetencē, bet manā skatījumā ir jāpaaugstina algas visiem pašvaldības darbiniekiem. Vajag pacelt algu vismaz nedaudz, lai vismaz nosegtu izmaksu pieaugumu par komunālajiem pakalpojumiem, kas ir bijis.

— Labākajos gados, kad daža laba banka vēl nebija izzagta, jums bija iecere atjaunot pārvaldnieka amatu Ķepovas pagastā. Vai tas arvien aktuāli?

— Par to runāsim šī gada nogalē un nākamā gada sākumā. Dzīve pierāda, ka pagastā, kur uz vietas nav pārvaldes vadītāja kaut ar nelielu algu, iedzīvotāji jūtas apdalīti. Jābrauc pārvaldes vadītājam no blakus pagasta un jāpārvalda situācija, bet jāņem vērā cilvēka psiholoģija. Iedzīvotājs man saka: “Mums jau nekā nav, pat nav sava vadītāja!” Viņi jūtas apdalīti pat, ja tas tā nav. Viņiem ir sajūta, ka pagastu apdala pie budžeta veidošanas, lai gan tas tā nav. Cenšamies, lai pagasts atgūstas, ne tikai laikus nomainot karogu pie pagastmājas, pirms tas noplucis, bet arī lai, kopumā ņemot, tur būtu manāma attīstība.
Diemžēl redzu, ka valsts līmenī no pašvaldību ministrijas puses lietas tiek bīdītas citādi. Ja palasām jaunāko informāciju, tad, izrādās, mums dažās vietās ir attīstība, citur nav nekā. Piemēram, bijušie rajonu centri nākamajā gadā saņems pa trim miljoniem latu attīstībai, bet pārējie nesaņems vispār neko. Tad ir jautājums, kāpēc mums te rakstīt perspektīvos attīstības plānus, varbūt jāraksta novadu likvidācijas plāni vai tamlīdzīgi. Izbrīna, ka neredzu līdzvērtīgu attieksmi. Kāda starpība liels vai mazs novads, funkcijas ar likumu noteiktas vienādas. Krāslavā ir attīstības centrs, par ko krāslavieši var justies laimīgi. Novēlu kaimiņiem gūt panākumus ar to naudu, kas nonāks viņu rīcībā.

— Varbūt valstsvīriem ir doma izveidot lielus novadus rajonu robežās?

— Nezinu, bet mūsu valstī viss ir iespējams. Bija vairāk par 500 pašvaldībām, tad izveidoja 109, plus lielās pilsētas. Bet rajonu nauda, kas bija apritē, pazuda bez pēdām, nevienam nepielika vairāk attīstībai. Tieši otrādi — notika krīze, naudas līdzekļi samazinājās. Ja tagad no 109 pašvaldībām gribam dabūt 27, tad rodas jautājums, vai no tā kādam būs labāk, par ko man ir lielas šaubas. Bet no politiskā viedokļa, protams, ir vieglāk runāt ar 27 vadītājiem, nevis ar 109, kur daļa ir neapmierināti, izsaka bažas, ka neattīstās teritorija, un tamlīdzīgi.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA