Viss rit, viss mainās... Ja pavisam nesen, tikai pirms diviem desmitiem gadu, mēs nevarējām doties uz ārzemēm, tad tagad ašākie Latvijas iedzīvotāji dodas tūrisma, biznesa braucienos vai vienkārši ciemos uz visiem kontinentiem. Bet vispopulārākais virziens ir uz Rietumiem, jo ne velti esam iestājušies Eiropas Savienībā. Loģiski, ka visbiežāk ap- meklētā valsts ir Beļģija, kur atrodas ES galvaspilsēta.
Arī mūsu amatnieku, kas pārstāv “Kruoslovys amatnīku bruolisti”, delegācija nelaida garām izdevību. Starp citu, konkursa kārtībā: tikai četras radošās grupas izcīnīja tiesības pārstāvēt Latviju lielā starptautiskajā gadatirgū “Euromarkt 2012”, kas notiek reizi sešos gados. Beļģijas pilsēta Sintniklasa (nosaukta svētā Nikolaja vārdā) turpina tradīciju, kas radās vēl sešpadsmitajā gadsimtā, bet tirgus laukums senā rātsnama priekšā tiek uzskatīts par lielāko visā valstī. Briseles un Antverpenes tuvums nodrošina lielu ļaužu pieplūdumu, kas bija vērojams visu triju tirgus dienu laikā. Seši zinātkāri un nemierpilni, kā arī radoši krāslavieši, kuri gribēja sevi parādīt un citus paskatīties, devās tālajā ceļā. Visi pazīstami: Valdis un Olga Pauliņi, Inga Goldberga, Ineta Danovska, Sandra Geiba un Maija Šuļga, kura piekrita dalīties gadatirgus iespaidos. Paklausīsimies viņas stāstījumu.
“Man ir bijusi izdevība apceļot daudzas Eiropas valstis, bet Beļģijā biju pirmoreiz. Un tagad glabāju patīkamus iespaidus: apbrīnojama valsts ar spilgti izteiktu senatnes cienīšanas kultu. Augsta kultūra it visā, vēstures pieminekļi ideālā stāvoklī, visur skaistums un sakoptība, lieliski ceļi, apbrīnojami skvēri un parki. Pats par sevi saprotams, ka tādā paradīzes valstī dzīvo laimīgi cilvēki, atvērti un labvēlīgi, kas vieg-li kontaktējas ar svešzemniekiem. Flāmi prot angļu valodu, tāpēc saziņas problēmu mums nebija. Pilsēta Sintniklasa, kurā dzīvo 72000 cilvēku, pārsteidza ar saglabāto senatnes elpu. Brīžiem likās, ka mēs ceļojam viduslaikos: tās pašas amatnieku tirgotāju rindas, gadatirgus kņada un nemainīgā tradīcija kaulēties. Brīvā laika praktiski nebija: tirgus sākās plkst. 9. no rīta un tika slēgts ciet stundu pirms pusnakts. Un visu šo laiku plūda ļaužu straume. Daudz apmeklētāju bija arī pie mūsu teltīm.
Kas piesaistīja pircējus? Oriģinalitāte. Tauta visu laiku drūzmējās pie Pauliņu keramikas bodītes, kur Valdis grieza ripu, demonstrējot, kā rodas unikāls mākslas izstrādājums no mitras māla pikas. Eiropā jau piemirsts senais arods! Tepat bija izlikti gatavi podi, atvesti no Krāslavas. Sandra Geiba cienāja dažādās valodās runājošos ciemiņus ar aromātisku zāļu tēju. Vispārējo uzmanību saistīja Ingas Goldbergas gleznas. Uzmanīgi aplūkojot manu bižutēriju, kā arī Inetas Danovskas un Ludmilas Morozovas unikālos izstrādājumus, daudzi pircēji neticēja, ka tas ir roku darbs. Vai kaut kas tāds maz ir iespējams masveida produkcijas laikmetā, kad veikalu plaukti vai lūst no Āzijas precēm?! Brīžiem nācās pierādīt ekskluzīvo rotaslietu priekšrocības, jo tās ir sildījušas meistaru rokas un dvēseles.
Divdesmit septiņas Eiropas Savienības valstis izlika savas preces lietotāju, kuri ir izlutināti ar milzīgo preču klāstu tirgos, veikaliņos un tirdzniecības centros, vispārējam vērtējumam. Manuprāt, Baltijas tautas savas valstis prezentēja visai veiksmīgi. Lietuvieši efektīgi prezentēja savus keramikas izstrādājumus un rokdarbus tautas mūzikas pavadījumā, igauņi piesaistīja garāmgājējus ar oriģināliem darbiņiem no veltas vilnas — cepurēm, ro- tājumiem, suvenīriem.
Gadatirgus — ne tikai rūpniecības precēm, bet arī pārtikai. Arī mēs nelaidām garām izdevību pagaršot īstu Holandes sieru, itāļu gaļas delikateses, beļģu mīdijas, grieķu rakiju... Labāk vienreiz redzēt un pagaršot nekā vairākkārt dzirdēt un redzēt televīzijā.
Jūs jautājat, ko deva brauciens uz lielāko Eiropas gadatirgu? Galvenais — neparastas valsts iepazīšana, kurp noteikti gribēsies atgriezties. Patīkami apzināties, ka krāslaviešu roku veikums ieinteresējis izlutinātos Eiropas iedzīvotājus. Kaut ko ir izdevies realizēt ikvienam no mums, kaut ko iegādāties piemiņai par braucienu. Arī iepazīšanās ar daudzus tūkstošus lielo amata brāļu saimi ir ļoti svarīga. Apzinot nesenā tirgus komandējuma rezultātus, tomēr nodomāju, ka Latvijā ekskluzīvus amatnieku izstrādājumus vērtē augstāk, bet Beļģijai tas jau ir noiets etaps, tur vairs nav tik liela pieprasījuma.
Brīnišķīgs brauciens! Man arī tagad acu priekšā senatnīgā Brige — visskaistākā pilsēta ne tikai Rietumflandijā, bet visā Eiropā. Un mēs tur bijām! Tiešām pasakainas un neaizmirstamas četras dienas, kas pavadītas Beļģijā. Izmantojot iespēju, visas mūsu delegācijas vārdā pateicos visiem tiem, kas palīdzēja īstenot ieceri — Krāslavas novada domei, firmai “Krāslava D” un Ivaram Geibam, kurš piedāvāja autotransportu. Domāju, ka mēs izdarījām visu iespējamo, lai mūsu mazās pilsētiņas nosaukums izskanētu Eiropas Savienības lielākajā gadatirgū.
Aleksejs GONČAROVS