Nākusi klajā kārtējā grāmata par Krāslavas Valsts ģimnāziju ar lirisku nosaukumu “Mēs vienmēr esam pusceļā uz tevi”. Trešo reizi par galvenās dzīves tēmas hronikas autori kļuva Janīna Gekiša, kura pedagoģiskajai un pētnieciskajai darbībai veltījusi sešdesmit savas dzīves gadus. Jaunais izdevums ir īpaši nozīmīgs lielās jubilejas priekšvakarā: nākamgad “gaismas pils” — skola pie kastaņām Raiņa ielā atzīmēs lielu jubileju – deviņdesmitgadi.
”Mēs vienmēr esam pusceļā uz tevi”. Kāpēc pusceļā? Tāpēc ka nav bijušo pedagogu, absolventu. Visas dzīves garumā viņi ar neredzamām saitēm saistīti ar dzimto skolu, kuras slieksnis, gluži kā magnēts, pievelk atkal un atkal. Ikdienā un svētkos, priekos un bēdās… Un absolventu tikšanās vakaros. Šī mācību gada beigās viņi būs 64, bet visā skolas pastāvēšanas laikā, kas savu laika skaitīšanu sākusi pils kalnā, devusi ceļazīmi dzīvē 3311 saviem izlaidumniekiem. Dīvaina lieta: grāmatā ir uzrādīti visu gadu absolventu vārdi un uzvārdi! Un es, ziņkāres vadīts, saņēmis dārgo dāvanu, uzreiz sameklēju sava tēva uzvārdu, kurš skolu pabeidza tālajā 1930. gadā. Līdzīgus pārdzīvojumus izjuta daudzi uz grāmatas prezentāciju uzaicinātie cilvēki. Grāmatai ir 430 lappušu! Divus gadus ilgs darbs, uzcītīga darba piemērs, kas izvēlēts vienreiz un visu mūžu. Un pārliecinošs apstiprinājums: pasaule turas uz fanātiķu nesavtīguma. Skolas direktors Jānis Tukāns, kas pazīstams visā valstī, ievadrunā paziņoja, ka grāmatas autores pašaizliedzīgais darbs noteikti ir jāatspoguļo presē. Savukārt Janīna Gekiša pieticīgi atzinās, ka jaunā izdevuma līdzautori ir visi skolēni un skolotāji. Īpaši vērtīgas ir dokumentētās atmiņas par skolas laikiem. Jo apraksti ir bezgalīgi, ja ir autobiogrāfiskais materiāls, tad vienmēr atradīsies cilvēks, kurš uz šī pamata turpinās skolas hroniku.
Ģimnāzijas aktu zālē valdīja apbrīnojama ģimenes svētku atmosfēra. Kopējo noskaņu papildināja pie sienām izkārtās mākslinieka un vienlaikus cienījamā ķirurga Vjačeslava Aprupa gleznas. Pedagoģe Maija Šuļga skatītāju vērtējumam piedāvāja kārtējo savu darbu ekspozīciju — apliecinājumu tam, ka Krāslavas amatnieki ir atzīti. Emocionālais pasākums notika Valda Pudnika mūzikas pavadījumā. Viņš skolu pabeidza 1986. gadā. Tika nosaukti pa-zīstamu pedagogu, mākslinieku, muzikantu, zinātnieku, militārpersonu uzvārdi, kas visos kontinentos strādā, rada un saudzīgi glabā piemiņu par dzimto skolu. Vairākkārt tika pieminēts piespiedu emigrants Juris Georgs Kociņš, kura fonds atbalstīja visu triju izdevumu par ģimnāzijas vēsturi nākšanu pasaulē.
Tika atsaukti atmiņā Atmodas gadi, uz ekrāna parādījās barikāžu dalībnieku vārdi, pēc tam skolas hronika atbrīvojās no ideoloģiskās nokrāsas. Patiesība triumfēja, un atjaunotās neatkarības gadi absolventiem atvēra durvis uz visu pasauli. Grāmatā ir 41 skolēna saraksts, kuri dzīvo Anglijā, ASV, Vācijā, Beļģijā, Norvēģijā, Dānijā, Īrijā, Krievijā, pat Marokā, Ekvadorā, Brazīlijā, un atceras skolu…
Pasākuma veiksmīgs scenārijs pārvērta grāmatas atsevišķas nodaļas dzīvās ilustrācijās. Izteikties gribēja daudzi, un visi absolventi sirsnīgi pateicās autorei, novēlēja noteikti turpināt skolas hronikas rakstīšanu. Izglītības pārvaldes pārstāve Lidija Ostrovska uzsvēra, ka ģimnāzija slavena Latvijā ar stabilām skolēnu uzvarām olimpiādēs. Vladislavs Skerškāns, 1953. gada absolvents, atzīmēja, ka nozīmīgs taustāms rezultāts rodas ikdienas darbā, tāpēc ir tik vērtīga Janīnas Gekišas mērķtiecība. Pēc tam autoritatīvais izglītības sistēmas veterāns uzaicināja uz deju spilgtā un emocionālā pasākuma vaininieci.
Daudzie viesi ieguva vērtīgu dāvanu — jauno grāmatu ar autores autogrāfu. Un piedevām sirsnīgus pateicības vārdus kā līdzautori.
Noklusa jūsmīgās runas, pasniegti ziedi un dāvanas, bet dzīve turpinās. Tāpat kā lieliskā Krāslavas Valsts ģimnāzijas hronika. Pēdējam jaunās grāmatas teikumam ir simboliska nozīme: “Skolas vēsture nekad pa īstam un līdz galam nebūs izpētīta, jo katrs gads ir tās turpinājums.”
Aleksejs GONČAROVS