Industrijas lepnums, modernizācijas simbols

Pēdējā rekonstrukcija mūsu rūpnīcā sākās 2004. - 2005. gadā, kad tika veikts ražošanas telpu iekšējais remonts, nomainīti logi un durvis pret moderniem, kas pilnībā atbilda Eiropas sanitāri higiēniskajām normām. Nākamajā posmā — pēc četriem gadiem — izdevās nodot ekspluatācijā modernu piena pulvera ražošanas torni, kā rezultātā palielinājās ražīgums, paaugstinājās ekonomiskums un uzlabojās ražojamās produkcijas kvalitāte. Tālāk radās ražošanas nepieciešamība rekonstruēt vakuuma un iztvaices iekārtu, un attiecīga projekta dokumentācija tika sagatavota pagājušajā gadā, bet sarežģītās programmas realizēšanai bija vajadzīgs gads. Atšķirībā no iepriekšējiem šis projekts saņem Lauku atbalsta dienesta finansējumu. Saskaņā ar noteikumiem rūpnīcai tiks atmaksāti 30% no iekārtas vērtības, kas pārsniedz miljonu eiro.

Pēdējais ir kompleksais projekts: sakarā ar krasu mazuta sadārdzināšanos par aktuālu kļuva nepieciešamība pārcelt katlu māju uz ekonomiskāku kurināmā veidu — sašķidrināto naftas gāzi. Ja vecajam katlam, kas strādāja ar mazutu, lietderības koeficients bija 73%, tad jaunais saskaņā ar ražotāja garantijām — 95! Turklāt siltummezgla maksimāla tuvināšana galvenajiem patēriņa avotiem līdz minimumam samazinās enerģijas zudumus. Moderno siltumsaimniecību, kas strādā automātiskā režīmā, tagad apkalpo viens dežūrējošais agrāko sešu katlu mājas operatoru vietā. Patlaban viņi pārkvalificējas un paliek uzņēmuma štatā, kurā ir septiņi desmiti Krāslavā dzīvojošo cilvēku. Projekta renovācijas pēdējās iezīmes — ražošanas korpusa jumta nomaiņa (31000 latu) un pēdējās paaudzes iekārtas iegāde ražošanas laboratorijai (25000 latu). Bet kopumā piena pārstrādes ražotnes modernizācijas pasākumu komplekss paaugstina iekārtu efektivitāti par 20 - 30%, kas arī ir konkurētspējas droša garantija pasaules tirgū, jo 85% ražojamās produkcijas tiek eksportēti. Tirgus ekonomika ir tikpat kaprīza kā laiks. Ja pēdējā laikā Eiropas Savienībā piena produkcijas cenas krasi pazeminājās, kas nav vērojams Latvijā, tad Krāslavas piena pārstrādātājiem sortimenta lielāko daļu nācās sūtīt iekšējam tirgum. Bet mūsu sviesta ražotāju produkcijai, kas vairākkārt tika atzīta par labāko kvalitātes konkursos, īpaša reklāma nav vajadzīga. Pašreizējā komercsituācija ir tāda: augustā vien Latvijas veikalos un tirdzniecības centros nonāca 80 tonnas dažādu veidu saldkrējuma sviesta, bet eksportētas 66. Līdz ar sausā piena ražošanas atsākšanu pēc rekonstrukcijas diennakts apjoms sasniegs 10 tonnas, bet tā pārsvarā ir eksporta produkcija. Un, lūk, pēdējās tehnoloģiskās modernizācijas svarīgs rezultāts: ja pirms gada rūpnīca diennaktī pārstrādāja 110 tonnas piena, tad tagad šis rādītājs palielināsies līdz 150! Prezentācijas kulminācijas moments ar siltu lietutiņu nebūt nemazināja svinīgo brīdi. Gluži kā pati daba simbolizēja tālāko progresu uzņēmumam, kurš ieņem sesto vietu starp Latvijas lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem. Izskanēja vēlējumi arī turpmāk ieturēt vienīgi pareizo zinātniski tehniskā progresa ceļu un vēl izdarīt visu iespējamo, lai apturētu Latgales piena upi, kas aizplūst Lietuvas virzienā. Gods pārgriezt tradicionālo sarkano lentīti tika dāvāts zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai, AS “Preiļu siers” valdes priekšsēdētājam Jāzepam Šņepstam un firmas “Krāslavas piens” vadītājam Aleksejam Krivenko. Starp citu, mūsu akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs ir desmitais direktors, kurš turpat desmit gadus atrodas šajā ļoti atbildīgajā amatā. Un pabeigto projektu komplekss izrādījās īsti vietā. Krāslavas novada domi prezentācijas ceremonijā pārstāvēja pir- mās personas: mērs Gunārs Upenieks un viņa vietnieks Aleksandrs Jevtušoks.

Tālāk viesi apskatīja jauno siltuma mezglu, kas pārvietots uz galveno korpusu, jauno Austrijas ražojuma iekārtu vakuuma iztvaices cehā un kļuva par pirmās produkcijas (sausā piena) izlaides lieciniekiem atbilstoši jaunākajai tehnoloģijai. Klātesošie prezentācijā iepazinās ar pilnu tehnoloģisko procesu, tajā skaitā arī ar saldkrējuma sviesta ražošanas līniju ar populāro Krāslavas marku.

Rūpnīcas plašajos cehos es satiku tikai vienu pirmā kadru sastāva pārstāvi. Skaidri atceros Ņinu Bārtuli jaunās speciālistes lomā, kura ieradās pēc norīkojuma uz mūsu pilsētu. Tagad viņa ir ražošanas veterāne, kura sekmīgi apvieno divus amatus — tehnologa un laboratorijas vadītāja.

Brīfingā uz žurnālistu jautājumiem atbildēja Laimdota Straujuma, Jāzeps Šņepsts un Aleksejs Krivenko. Pamatojoties uz saņemto informāciju, arī tapa šī publikācija. Skaidri atceros padomju laiku rūpnīcas modernizēšanu, bet pēdējā ir visiespaidīgākā! Krāslava arī turpmāk saglabā godpilnas tiesības lepoties ar savu piena pārstrādes brendu, modernizācijas zīmolu.

Aleksejs GONČAROVS