Turēts solījums

Sociālā darbiniece un vietējā tautas mana vadītāja Zita Lukša, kura “Ezerzemes” žurnālistu veda ekskursijā pa svaigi izremontētajām telpām vasaras sākumā, to darīja arī tagad. Viņa pastāstīja, ka uz jaunajām telpām pirmā pārbrauca pagasta bibliotēka, tiesa, nepilnīgi. Vecajā vietā palikuši datori ar interneta pieslēgumu, bet tā tas būs tikai pagaidām. Vēl pirmajā stāvā izmitināti: mediķi, sociālais darbinieks, aprīkota viena no divām ieplānotajām sociālajām istabām, lai no- drošinātu naktsmītnes cilvēkiem, kuri nonākuši krīzes situācijā, līdz tā tiks atrisināta.

Zita uzsver, ka uz jaunajām telpām pārbrauca praktiski visi darbinieki, kam tas bija paredzēts, bet kabineti pagaidām vēl nav pilnībā nokomplektēti ar mēbelēm. Tās ir pasūtītas, gaida, kad saņems. Bet arī tad to nepietiks — ierobežotā finansējuma dēļ pasūtīta tikai daļa no nepieciešamā. Atgādināšu arī to, ka finansējuma trūkuma dēļ projekts “Krāslavas novada Piedrujas pagasta saietu nama rekonstrukcija” nespēja aptvert visu ēku, un remontdarbi netika pabeigti ēkas otrajā stāvā vienā spārnā.

Zita: “Līdz ar to pagaidām nav kur izmitināt rokdarbnieces, tāpēc plānojam, ka viņas turpinās darboties vienā no istabām, kur bibliotēka glabāja grāmatu pamatfondu. Istabu, kur pagaidām ir atstāti bibliotēkas datori ar interneta pieslēgumu, pēc atbrīvošanas plānojam pārveidot par telpu, kurā varēs izvietot humānās palīdzības kravas tā, lai cilvēkiem būtu ērtāk visu apskatīt, uzlaikot. Savukārt to ēkas istabu, kur līdzās bibliotēkai ierīkots muzejs, plānojam atstāt pagasta iedzīvotāju vajadzībām, lai arī viņiem ir kur rīkot savus pasākumus. Drīzumā tiks uzsākts mājas kosmētiskais remonts, kuru līdz šim apdzīvoja pagasta pārvaldes speciālisti, muzeju pārvietosim turp.

Krīzes istaba pagaidām aprīkota viena, tiesa, arī tajā vēl šis tas nepieciešams, tomēr tajā jau var izmitināt cilvēkus. Krāslavas Sarkanais Krusts iedalīja dīvānu šai istabai. Te ir arī citas lietotas mēbeles, kas nepieciešamas dzīvošanai. Paldies Dievam, pagaidām nav bijusi nepieciešamība pēc šī pakalpojumu, un labāk, lai tādas vajadzības nekad nebūtu. Tomēr dzīve ir dzīve, un, laikam ritot, tiks iekārtota arī otra istaba, kā tas arī plānots: viena — vīriešu, otra — sieviešu izmitināšanai.”
Piektdienas rītā mediķus nesatiku uz vietas, būšot pēcpusdienā. Viņu rīcībā ir trīs savstarpēji savienoti kabineti, kurā strādā ārsts, feldšere un pa vidu — procedūru kabinets. Šādas tādas mēbeles jau ir, pasūtīts datorgalds, skapis pacientu kartiņām. Tajās dienās, kad atbrauc ārsts, šeit ir visvairāk cilvēku.

Bibliotēka apdzīvojusi divas no trim telpām: vislielākajā — grāmatu fonds un bibliotekāres darba vieta, no kuras var nokļūt pagaidām tukšajā datorzālē un bērnu rotaļu istabā, kuru ieraugot caur lūpām izlauzās “Viss labākais bērniem!” Te tiešām ir viss, lai pats mazākais lasītājs gan justos komfortabli, gan priecātos par skaistajām grāmatām, gan varētu paspēlēties ar mīkstajām rotaļlietām.

Piedrujieši lepojas arī ar plašo sporta zāli, kur var rīkot ne tikai vietēja mēroga sacensības un pasākumus, bet arī aicināt ciemiņus. Tiesa, diskotēkas tur nenotiks, jauniešiem būs jādodas uz nelielo tautas nama mājiņu. Zita stāsta, ka diez vai jaunieši pārdzīvos, jo, kā rāda viņas pieredze, sporta zāle nekad nav bijusi labākā vieta diskotēkām. Turklāt pagastā palicis maz jaunu cilvēku, tālab mazāka zāle būs omulīgāka. Vienīgā bēda, ka pagasta Saieta mana atklāšanas pasākumā neizturēja slodzi vecā aparatūra, tagad nav ar ko apskaņot pasākumus. Jau-nas aparatūras iegādei pagasta spe-ciālisti uzrakstīja projektu, kas diemžēl netika atbalstīts.

“Ceru, ka apskaņošanas jautājums tomēr tiks atrisināts un mums būs gan Ziemassvētku eglīte, gan visi citi pasākumi,” turpina Zita. “Ja būs ļoti lieli pasākumi, tad tos plānots rīkot jaunajā, lielajā zālē. Diskotēkas, protams, rīkosim vecajā vietā tautas namā. Nav jau daudz tādu, kas uz tām ietu. Oficiāli mūsu pagastā skaitās pierakstīti kādi 625 cilvēki, bet labi ja puse no tiem ir uz vietas. Kurš Rīgā, kurš citās pilsētās, kurš ārzemēs. Izbrauc, lai atrastu vismaz kaut kādu darbu, lai var nopelnīt iztiku ģimenei. Līdz ar to rodas problēmas arī ar pašdarbības organizēšanu pagastā. Turklāt projām devušies ļoti labi un čakli cilvēki. Process turpinās. Pat starp strādājošiem šo- dien atradīsim cilvēkus, kuri katru dienu domā, ka jābrauc projām, ka nav spēka strādāt par nelielu samaksu.”

Juris ROGA