Vecākajās klasēs trūka dzirkstelītes...

Krāslavas valsts ģimnāzijā ir tradīcija — adaptēšanās diena 7. un 10. klašu skolēniem un viņu klases au- dzinātājām. Šajā dienā viņi nemācās, bet piedalās aktivitātēs, kuru mērķis ir sekmēt sadraudzēšanos un klases kolektīva saliedētību, labāk iepazīt vienam otru un klases audzinātāju. Parasti klases devās pārgājienā pa kādu kopīgi izvēlētu maršrutu, tā laikā notika dažādas aktivitātes, bet šogad pirmoreiz tika ieviestas lielas izmaiņas, un skolēnu adaptēšanās dienas pasākumos iesaistītas arī dažas pilsētas iestādes un cilvēki.

“Šis ir jubilejas gads ģimnāzijai un pilsētai, tālab mēs izdomājām adaptēšanās pasākumus rīkot pilsētā, stāsta direktora vietniece audzināšanas darbā Ilga Stikute. “Adaptēšanās dienas tēma — uz Krāslavu ģimnāzistu acīm lūkojoties. Paredzēti septiņi pieturas punkti, lai tos atrastu, ir jāorientējas pēc attēliem, kas ir iekļauti katrai klasei izsniegtajā grafikā. Savā pieturas punktā jābūt noteiktajā laikā. Tur jauniešus gaidīs atbildīgais cilvēks, kurš visu stāstīs un rādīs. Nākamajā dienā sko-lēni veidos savas klases emblēmu, kā arī izstrādās divas prezentācijas par tēmu “Skaistais Krās-lavā” un ”Krāslava skaitļos”.”

Pilsētas laukumā pie aptiekas ģimnāzistus sagaidīja skolotāja Janīna Gekiša, kura stāstīja par pilsētas vēsturisko centru. Krāslavas vēstures un mākslas muzejā skolēni tika informēti par pilsētas vēsturi un novadu, par to, ka viņu tagadējā skola kādreiz bija izvietota grāfu Plāteru pilī. Pie baznīcas jauniešus sagaidīja Zenta Meldere, kura stāstīja par baznīcu, mākslas darbiem un citiem interesantiem faktiem. Krāslavas centrālās bibliotēkas speciālisti iepazīstināja ar bibliotēkas darbu, skolēnus laipni sagaidīja arī Krāslavas novada domē, arī šeit bija ko uzzināt. Laika trūkuma dēļ viens posms — pie tilta pār Daugavu, kur bija plānots stāstīt par radošajām Krāslavas personībām (dzejniekiem, māksliniekiem, arhitektiem, gleznotājiem un citām) — tika pārcelts uz nākamo dienu.

Vienā no pieturas punktiem Dīķu ielas tiešā tuvumā darbojās jaunsargu instruktors Dzintars Patmalnieks ar trim jaunsargiem — diviem puišiem un meiteni. Skolēniem jaunsargi parādīja, ka laiku var pavadīt ne tikai pie datora, daudz interesantākas un vērtīgākas ir fiziskās aktivitātes svaigā gaisā. Viņi demonstrēja nolaišanos pa virvi no tilta, rāpšanos pa virvi no lielā tilta līdz gājēju tiltiņam, mezglu siešanu, ieroču izjaukšanu un salikšanu, tostarp aizsietām acīm. Ģimnāzijas puiši un meitenes varēja tuvumā iepazīt Latvijas armijas formas tērpu (gan ziemas, gan vasaras), kas ir kvalitatīvs un ko izmanto jaunsargi. Rūpējoties par bērnu drošību, viņus nodrošina ar ķiverēm, ziemā — ar adītām cepurēm un pat ar zeķēm. Divu veidu guļammaisi, kas nodrošina normālus apstākļus miegam pie mīnus 20 vai mīnus 5 grādiem, plus speciāli paklājiņi gulēšanai. Bija apskatāmas sapieru lāpstiņas, gāzmaskas, lukturīši, aptieciņa, ļoti daudz un dažādi lietus mēteļi atšķirīgās krāsās, pārtikas termoss, maskēšanās tīkli, mugursomas, telts, uzkabe, kurai ir kabatiņas maskēšanās krēmam, lakatiņam, patronu aptverei un citām lietām, kā arī trīs AK-4 triecienšautenes un pneimatiskā šautene.

Jaunsargu instruktors neslēpa, ka pie viena šis pasākums ir arī mēģinājums pareklamēt jaunsargu kustību, lai jaunsardzes rindas papildinātu jauni dalībnieki. Varbūt kāds no jaunsargiem nā- kotnē dosies dienēt armijā, kur tagadējiem skolēniem ļoti noderēs iegūtās militārās iemaņas. Krāslavā jaunsargos pērn bija pieteikušies 80 skolēni, faktiski nodarbības apmeklēja mazāks skaits. Dz. Patmalnieks apgalvo, ka par jaunsargiem ir interese arī Kalniešos, Robežniekos, Indrā, bet viss atkarīgs no finansējuma. Ja valsts piešķirtu līdzekļus, varētu arī tiem bērniem rīkot nodarbības.

Personīgi mani pārsteidza tas, ka nevienā no trim desmitajām klasēm neatradās drosminieks, lai instruktora uz- raudzībā nolaistos no tilta pa virvi. Ak, jā, to pa- veica viena skolotāja, par ko izpelnījās savu audzināmo aplausus. Citādi desmitie bija ārkārtīgi pasīvi, pat automātu neviens nepieteicās izjaukt. Savukārt septītās klases skolēni darīja visu, ko viņiem ļāva, un pat negribēja doties projām uz savu nākamo pieturas punktu.

Juris ROGA