Volga - Daugava

Forums notika četras dienas ļoti krāšņā vietā, kur savu tecējumu sāk divas spēcīgas un kaimiņtautu kultūrā nozīmīgas upes — Volga un Daugava (Zapadnaja Dvina). Dalībnieki apmeklēja upju izteku, savukārt foruma iniciators Tēvs Valentīns svētīja ūdeņus un deva Dieva svētību Krievijas un Latvijas tautām. Svētītais ūdens no Daugavas iztekas tika nodots Latvijas delegācijai.

Jāatzīmē, ka tieši piekļūt Daugavas iztekai — Korjakinas ezera strautam — nav iespējams, jo tas aizaudzis. Savukārt Volgas iztekas vieta ir sakopta, tur atrodas akmens Dievnams, daudz koka ēku. Tajā paša rajonā ir arī Dņepras upes izteka, kas arī sakopta. To paveicis Tēvs Valentīns, kurš pauž cerību, ka ar Krievijas un Latvijas jaunatnes spēkiem, ar varas un biznesa pārstāvju atbalstu drīzumā varēs sakopt arī Daugavas izteci.

Foruma dalībniekiem tika rīkotas ekskursijas, meistarklases, tostarp ķīniešu cīņas mākslā, treniņi, lekcijas, komandu stafetes, tikšanās ar Lielā teātra darbiniekiem, biznesa un Penovas rajona administrācijas pārstāvjiem, notika apaļā galda diskusija par jaunatnes politikas iezīmēm Krievijas reģionos un citas aktivitātes. Tie, kuri vēlējās, foruma laikā varēja doties arī uz liturģiju.
Ālija: “Volgas-Daugavas izteka varētu kļūt par tautu draudzības vietu, kur satiktos aktīvi jaunieši no Latvijas, Krievijas, Baltkrievijas un varbūt arī Ukrainas, lai kontaktētos, dalītos pieredzē, apmainītos viedokļiem. Plus tā ir vēsturiska vieta!

Nākotnē tur plānots izveidot kultūras centru, kur notiks kultūras pasākumi, brauks un uzstāsies aktieri, vienlaikus tas būs arī kā pareizticīgo centrs. Kādreiz šajā rajonā bija klosteris, kas tika likvidēts 1917. gadā notikušās revolūcijas rezultātā, bet tagad tur atjaunots dievnams. Tā kā Latvijā daudz kontaktējas ar pareizticīgo jaunatni, mani forums interesēja no šī viedokļa. Ļoti daudz laika pavadīju sarunās ar Tēvu Aleksandru, kuru, tāpat kā mani, interesē pareizticības attīstība Krievijā un Latvijā. Pēc vidusskolas plānoju studēt seminārijā Krievijā. Ticība un reliģija man netraucē ne skolā, ne ārpus tās. Tieši otrādi — es jūtu, ka cilvēkiem ir vieglāk kontaktēties ar mani. Daudzi jaunieši neizmanto viņiem dotās iespējas, jo ir pieraduši, ka visu pienesīs klāt.

Jāatzīmē, ka pašas Ālijas interešu loks ir visai daudzpusīgs. Agrā jaunībā viņa sāka trenēties karatē, turpināja apgūt šo cīņas mākslu piecus gadus. Arvien nodarbojos ar zirgu sportu, ir muzikāla — spēlē vijoli. Forumā viņa guvusi jaunas idejas, lai pilnveidotu savas aktivitātes darbā ar jaunatni. Viņasprāt, foruma vērtība ir arī jaundibinātie kontakti. Latvijas delegācijā praktiski visi bija savstarpēji pazīstami, savukārt no Krievijas puses forumā piedalījās 12 maskavieši. Āliju patīkami pārsteidza, cik droši un atklāti viņi bija diskusijās — to pat grūti izstāstīt. Latvijas jaunieši uz maskaviešu fona izskatījās noslēgti.
“Maskavas delegācijas jaunieši nebaidījās atklāti runāt ne par vienu tēmu, savukārt mums ir kaut kāds baiļu sindroms,” turpina Ālija. “Baidāmies pateikt kaut ko lieku, baidāmies, ka būs problēmas darbā, mācību iestādē utt. Foruma dalībnieku diskusijās dominēja jaunatnes tēma, jo tur bija jaunieši, kuri nodarbojas ar jaunatnes problēmu risināšanu Krievijā un Maskavā, kuri aktīvi darbojas savās organizācijas un rea-lizē dažādus projektus. Jāatzīmē, ka foruma dalībnieki no Maskavas bija ar lielisku izglītību, varbūt tālab viņiem bija labs priekšstats par mūsu valsti, tomēr viņus arī daudz kas interesēja, jautājumu netrūka.

Latvijas delegācija, manuprāt, ļoti labi prezentēja mūsu valsti, Turklāt mēs sadraudzējāmies, vienojāmies ar Krievijas foruma dalībniekiem par sadarbību. Galarezultātā pasākums izrādījās ļoti produktīvs dalībniekiem no abām pusēm.

Nākamgad Novosolovetskā būs līdzīga nometne ar vairāk dalībniekiem. Pastāv iespēja, ka varēs braukt ne tikai no Rīgas, bet arī citām Latvijas pilsētām, varbūt arī no Krāslavas.

Mana vecmāmiņa Elvīra Baženova, bioloģijas, ķīmijas, lauksaimniecības pamatu skolotāja, rajona bērnu bibliotēkas bibliotekāre, tagad — pensionāre, ir liela dzimtās puses patriote, kura gadiem ilgi vākusi un apkopojusi materiālus par Daugavu. Viņa uzdāvināja man lielisku ideju, proti, jāizveido jaunatnes centrs “Daugava”, kura dibinātāji būtu abu upes krastu pilsētu un apdzīvotu vietu aktīvākie jaunieši. Vecmāmiņa arī iesaka sarīkot jaunatnes nometni, kuras mērķis būtu labiekārtot Daugavas izteku, organizēt upes floras un faunas izpētes darbu, izzināt tautas folkloru, teikas, dzeju par Daugavu, izveidot Daugavas muzeju. Manuprāt, šie ir vērā ņemami priekšlikumi, kurus varētu iestrādāt jauniešu projektā un iesniegt Rīgas domē, pretendējot uz atbalsta saņemšanu.”

Juris ROGA