Gandarījums

“Strausi pārmaiņus sēž uz olām, un mazais strausēns ir kaut kur viņiem apakšā, pat mēs paši to lāga nevaram saskatīt,” stāsta Ērika. “Strausi nelaiž cilvēku klāt. Patiesībā bija divi mazuļi, vienu pieaugušais strauss nogalināja mūsu acu priekšā. Viņi ir ļoti agresīvi, varbūt tāpēc, ka faktiski ir divas ģimenes, un nākamgad tās noteikti jānošķir vienu no otras. Tikai kā lai to izdara, ja vietas jau tagad trūkst...

Tomēr pats galvenais un vislielākais prieks mums ir par to, ka arī Latvijā strausa mazuļi var izšķilties paši dabīgā ceļā. Tas mūsu zoodārzā noticis pirmoreiz.”

Šodien strausi vairs nav tik ekskluzīva lieta, kā tālajā 1998. gada nogalē, kad daži trīs mēnešus veci strausēni uz Latviju atceļoja no Dānijas un kļuva par pirmajiem strausiem - mājputniem pie to jaunā saimnieka, Robežnieku pagasta zemnieka Viestura Gabrusāna. Līdz tam brīdim strausi Latvijā tika ievesti tikai zooloģiskajam dārzam. Šodien valstī ir pat strausu fermas, tomēr nekad neviens nevarēs atņemt Viesturam celmlauža statusu un prieku par to, ka tieši viņš bija pirmais, kurš uzdrīkstējās. Starp citu, Gabrusānu mini zoodār-zā šogad pasaulē nākuši arī dzīvnieki. Gan pieaugušajiem, gan bērniem šeit ir ko redzēt, ir par ko jūsmot.

Juris ROGA