Vasaras veikums

— Ne tik senā pagātnē Andrupenes bērnudārzā darbojās diennakts grupa, kurā bērni palika pa nakti. Kā būs ar 1. septembri?

— Kādreiz mūsu bērnudārzā patiesi bija diennakts grupa, bet šogad tādas nebūs. Bija pāris iedzīvotāji, kuru to lūdza, bet, atklāti sakot, tā bija domāta bērniem, kam jābrauc tālu ceļu ar autobusu. Taču noorganizējām bērnu pārvadāšanu tādejādi, ka autobusā kopā ar bērniem brauc pagasta norīkots cilvēks, kurš gādā, lai bērni būtu drošībā. Autobusa šoferis neuzņemas atbildību, lai viens pats vestu mazus bērnus no Dagdas. Tālab ir pavadītājs no bezdarbniekiem, kuri pilda algotos pagaidu sabiedriskos darbus. Tā kā Dagdā visi bērni netiek bērnudārzā, mēs piedāvājam Dagdas iedzīvotājiem iekārtot bērnus Andrupenes pirmsskolas izglītības iestādē. Satiksme ir nodrošināta, bērnudārzs ir labi aprīkots, ir speciālisti, ir vietas. Redzēsim, cik aktīvi pilsētnieki izmantos šo iespēju, sākumā, domāju, būs kādi 2-3 bērni.

— Vai šogad būs daudz pirmklasnieku? Vai šiem bērniem būs dāvanas? Kādi ieguldījumi veikti pamatskolā, sagatavojot to jaunajam mācību gadam?

— Gaidām 12 pirmklasniekus. Katru gadu 1. septembrī pirmklasniekiem tiek dāvinātas ābeces. Šogad palūdzām novadā 1400 latu jaunu grāmatu iegādei, lai vismaz daļēji nomainītu skolas bibliotēkas grāmatu fondu. Daudzas grāmatas morāli novecojušas un fiziski nolietojušās. Remonts skolā arī notiek, no lielākajiem ieguldījumiem — sporta zālē slīpēja grīdu un klās jaunu grīdas segumu. Kopumā remontam iztērēsim aptuveni 1500 latu.

— Ko šovasar būvējāt pie tautas nama?

— Saviem spēkiem uzbūvējām šķūni, lai glabātu malku. Palika vēl daži sīki darbiņi, bet malku jau nes iekšā. Vienīgais, ko lūgsim novada domei — apmaksāt izdevumus jumta seguma materiāla iegādei par aptuveni 1500 latiem. Sākumā šķūnis bija plānots 15 metrus garš, bet uzbūvējām 22 metrus garu. Tajā ir atsevišķs nodalījums, kur glabāt materiālus. Darbu paveica bezdarbnieki, kuri pilda algotos pagaidu sabiedriskos darbus. Sākumā mums bija ļoti lielas bažas, jo speciālistu starp viņiem nebija. Darbus vadīja elektriķis, kas atbild par katlu mājām. Sākām ar to, ka vērsāmies novada būvvaldē, tur pēc mūsu vēlmēm izstrādāja plānu. Pārrunājām ar speciālistiem, kā labāk visu paveikt, viņi arī neliedza padomus būvdarbu laikā. Kokmateriāli mums bija savi, izrakstījām ciršanas apliecību un paši izstrādājām, vienīgi transports un dēļu izgatavošana bija jāapmaksā. Bet mums palika dēļi skolai darbmācības vajadzībām un salabojām grīdas bērnudārza laukumā esošajiem spēļu namiņiem, vēl arī šo to pakrāsosim.

Andrupenē ir divas katlu mājas — viena tautas namam, otra — apkurina skolu un pa rekonstruētu siltumtrasi apkuri saņem arī pagastēka un bērnudārzs. Skolā malkas uzglabāšanas jautājums tika atrisināts vēl tad, kad apguvām pagastu apvienošanās naudu. Toreiz gan bērnudārzu, gan skolu izremontēja, un pie viena rekonstruēja veco malkas šķūni. Vairs nav malkas grēdas skolas priekšā, arī kurināmais ir sauss.

Andrupenes lauku sētā ir nodrošināta apkure ar siltumsūkņiem, iekārtu darbināšanai nepieciešama arī elektroenerģija. Mēs esam apmierināti ar šo jauno tehnoloģiju, kuru ieviesām pirms dažiem gadiem. Mājā tam neliekam darboties uz pilnu jaudu, uzturam tādu temperatūru, lai nebojājas mēbeles. Augstāku komforta temperatūru vajag nodrošināt tikai seminārtelpā. Nākamgad gribam iegādāties muzejam labu krāsni mūsu ekskluzīvās maizes cepšanai sakarā ar lielo pieprasījumu pēc tās. Arī Balttour” izstādē degustācijā maize momentā tika izķerta. Krāsns maksā virs 2000 latu, paši to nepavilksim, lūgsim novada domi atbalstīt šo ieceri.

Muzejā strādā divas darbinieces, tas tā arī paliks turpmāk, jo redzu, ka apmeklētāju brauc daudz, sevišķi vasarā. Mums ir arī biļetes, nauda nonāk pagasta kasē. Sestdienās ir iecienīti kāzu braucieni ar visām tradīcijām. Visi izcenojumi apstiprināti novada domē. Iekasētā nauda tiek izlietota muzeja vajadzībām, bet tās nepietiek, lai segtu visus tēriņus. Jāmaksā algas, elektroenerģija, ir citi izdevumi.

— Andrupenes centrā stāv baznīca. Ik gadu tur kaut ko remontē, uzlabo...

— Šogad pie baznīcas ierīkoja drenāžu, lai aizvadītu ūdeni un neļautu grūt pamatiem, kas, izrādās, ir tikai vie-nu metru dziļi. Ūdens skaloja pamatus, tika aicināti arhitekti, kas visu apsekoja, un novads nofinansēja šos darbus.

— Lietus dara skādi arī ceļiem. Vai šovasar bija lielas problēmas?

— Bija arī stipras lietusgāzes un darīja skādi ceļiem, bet kopumā varu sacīt, ka mūsu ceļus pasargāja. Kaut kādas iedzīvotāju sūdzības ir vienmēr, bet es mēģinu cilvēkiem skaidrot, ka uzturēšanai saņemam ļoti minimālu summu, un šī valdības politika nav īsti pareiza. Piemēram, šogad ceļu uzturēšanai mūsu pagastam piešķirts tikai 8400 latu, ja labākajos gados bija pat 120000 latu. Tajos gados mēs arī uzlabojām daudzus ceļus, kas šodien labi kalpo, un tur tiešām nekas nav jādara. Tagad, uz rudens pusi, naudas vairs nav, mums nebūs par ko sniegu tīrīt. It kā sola papildus ceļu naudu novadam, bet būs vai nebūs — nezinām. Mums vēl ir jāierīko dažas caurtekas. Skolas ielas iedzīvotājs sūdzas, ka lietus laikā gruntsūdeņi tek viņa mājas pagalmā. Kopā ar ceļu uzturētajiem apsekojām to vietu, sastādījām aktu. Ir jāpaveic šis darbs — jārok grāvis, lai novadītu ūdeni.

Kopumā ceļi pagastā ir izbraucami. Pirmām kārtām rūpējamies par tiem, kur jāved bērni uz skolu un kur brauc piena savācēju autotransports. Cilvēki bija pieraduši, ka regulāri greiderējām un uzlabojām ceļus, tie bija ļoti labā stāvoklī, bet tad varējām atļauties, bet tagad naudas vairs nav. Jā, ir cilvēki, kuri nāk ar sūdzībām pie pašvaldības vadītāja, pie ceļu meistara, pie manis nāk. Skaidrojam, kontrolējam situāciju, ja ir nepieciešams, iespēju robežās visu izdarām.

Vienubrīd iedzīvotāji sūdzējās par meža izvedējiem, kuriem bija sakrauti kokmateriāli pie ceļa Biža-Astašova. Izbraucām, paskatījāmies, kas notiek, nekādu skādi neredzējām. Uzņēmējs nopirka cirsmu, izcirta, ceļa malā sakrāva, kādreiz tas kokmateriāls taču ir jāizved. Viņi izveda sausā laikā, ceļu nevarēja izdangāt. Vispār šis jautājums ir daudzmaz sakārtots — meža izstrādātāji slēdz vienošanos, ka izvedīs koksni atļautajā laika posmā, ja izdangās ceļu, tad arī paši salabos.

Jaunus ceļus mums nav iespēju būvēt. Ceļš, kuru nevar izbraukt un kuru saviem līdzekļiem pašvaldība nevar izremontēt, ir Grišāni-Oloveca. Savulaik bija izstrādāts tehniskais projekts rekonstrukcijai, bet trūka naudas līdzfinansējumam. Projekts atdots novada pašvaldībai, bet tas jau novecojis un jāaktualizē, lai šo ceļu sāktu būvēt. Ceļš pašlaik nepieciešams vienai ģimenei, otrai piešķīrām dzīvokli centrā. Tur nav nekādas ražošanas. Diez vai šo ceļu kādreiz būvēs, jo ekonomiski tas nav pamatojams. Turklāt tas vairs pat nav pagasta ceļš. Bet piebraukt ar autotransportu pie palikušā iedzīvotāja tur patiesi nekādi nevar.

— Vai visos pagasta lielākajos ciemos ir sakārtota ūdensapgāde?

— Jā. Tagad visos četros ciemos — Andrupenē, Marianpolē, Astašovā un Kazimirovā — sakārtota ūdenssaimniecība. Astašovā un Kazimirovā nav kanalizācijas pieslēguma, bet mēs to neuztaisīsim, jo Astašovā ir līdz 50 pakalpojuma lietotāju un Kazimirovā apmēram 15. Pērn Kazimirovā pārņēmām sūkņu staciju, kas bija ļoti bēdīgā stāvoklī. Jau šovasar pabeidzām atdzelžošanas stacijas ierīkošanas darbus. Palika sīkāks darbiņš — jāuzbūvē žogs, kuram materiāli jau iegādāti. Pašvaldība mums iedalīja no budžeta naudu atdzelžošanas iekārtām, sākumā bija plānota mazāka summa, bet iepirkumā sanāca 8,5 tūkstoši latu. Paši ieguldījām 3 tūkstošus latu, lai savestu kārtībā ēku, kur ievietot iekārtas, izraktu dīķī, kur aizvadīt skalošanas rezultātā radušos dzelzi, kā arī žoga materiālam. Iekārtas var salikt pāris dienās, bet laiku prasīja sagatavošanas darbi. Cik zinu, iedzīvotāji tagad ir apmierināti, ka ūdens atdzelžots. Ūdensapgādes tarifs ir visā novadā visiem vienāds. Ja nav ūdens patēriņa skaitītāja, tad maksa tiek iekasēta no cilvēka. Andrupenē, piemēram, ūdens skaitītāji ir 70% iedzīvotāju. Tas ir viņu pašu interesēs, bet katram pašam jāizdomā, kādu firmu izvēlēties, lai tiktu pie skaitītāja. Arī ierīkošanas izdevumi jāsedz pašam.

Jāatzīst, laukos komunālā saimniecība ir vārīga vieta, bez dotācijām tur nekā nebūs. Gadās bojājumi, to novēršanai vajag lielus līdzekļus. Andrupenes centrā pie ceļa plīsa ūdensvads — vecā čuguna caurule. Bija jānomaina vesels posms. Daudzdzīvokļu mājas pagastā ir lielā skaitā: viena Astašovā, trīs Andrupenē, viena Kazimirovā, piecas Mariampolē. Problēmas māju iedzīvotājiem rodas, bet gandrīz visi dzīvokļi privatizēti un pašiem īpašniekiem jādomā par remontu. Vienīgā vieta, kur pašvaldībai pieder daži dzīvokļi, ir Mariampole, tie bija dzīvokļi skolotājiem. Daži tos privatizēja, daži — nē.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA