Beļģija - ķīselis ar dažādām ogām

Karalis vai šokolāde

Beļģu karaļnamam ir vairāk nekā 180 gadu — īsi pēc tam, kad 1830. gadā Londonas konferencē Lielbritānija, Francija, Austrija, Prūsija un Krievija atzina Beļģijas suverenitāti, tika pieņemta konstitūcija, kurā Beļģiju proklamēja par konstitucionālu monarhiju. Pašreizējais Beļģijas karalis Alberts II, kurš karaļa zvērestu nodeva 1993.gadā, pēc ekspertu teiktā, ir izrādījis gana lielu iniciatīvu kā valsts iekšējās politiskajās krīzēs, tostarp valdību veidošanā, tā jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Savienību. Tajā pašā laikā iedzīvotāji kļūst arvien skeptiskāki pret monarha institūciju un uzsver, ka daudz vairāk nekā savu karali viņi mīl beļģu šokolādi.

Šī atzīšanās nav gluži bez pamata. Šokolāde tiek uzskatīta par vienu no nacionālajiem lepnumiem, un meistara Godivas radītā marka nesen ierindota pie piecām dārgākajām šokolādēm pasaulē. Teju katrā Beļģijas pilsētā ir speciālas šokolādes bodītes, no kuru skatlogiem pretī veras kārdinoši šokolādes batoniņi, krēmi, pralinē konfektes un trifeles. Tūristiem nereti piedāvā nogaršot kādu no šokolādes veidiem, bet tad, kad viņi izlēmuši ko iegādāties, pašiem sakombinēt dāvanu, no simtiem dažādu konfekšu atlasot savai gaumei un maciņam atbilstošākās. Savukārt lielākajiem saldummīļiem ir vien- reizēja iespēja izbaudīt šokolādes fondī, kā arī paviesoties Briseles šokolādes muzejā, kur tiek sniegts ieskats šokolādes vēsturē un apskates noslēgumā piedāvāta degustācija no šokolādes strūklakas.

Čurājošais puisēns un viņa tērpu kolekcijas

Brisele tiek dēvēta par vēl vienu beļģus vienojošu elementu. Beļģi ir lepni par savu 2,5 m augstumā novietoto, bet vien 61 cm lielo Čurājošo puisēnu (Manneken Pis), kas, kā leģenda vēsta, reiz paglābis pilsētu no ugunsgrēka. Atbilstoši kādiem valstiskiem, politis- kiem vai starptautiskiem notikumiem puisēns tiek saģērbts dažādās drānās, un pilsētas galvenajā muzejā (Musée de la Ville de Bruxelles) var apskatīt viņa tērpu kolekciju, kas nu jau sastāv apmēram no 400 dažādiem kostīmiem.
Arī Briseles autopasaule ar vienu no vislabākajām veco mašīnu kolekcijām pasaulē, Atomiums — 165 miljardus reižu palielinātā, 1958.gadā Vispasaules izstādei uzbūvētā dzelzs molekula un centrālais laukums (Grand Place/Grote Markt) ir vietējo lepnuma simboli. Tajā pašā laikā vairums beļģu neizjūt saikni ar savu galvaspilsētu un, jautāti par dzīvesvietas izvēli Beļģijā, Briseli min kā pēdējo variantu — gan flāmiski, gan franciski runājošie.

Šarleruā - Brisele - Antverpene

Īstenībā Beļģijā dzīvo trīs kopienas: flāmi valsts ziemeļos, franciski runājošie valoņi dienvidos un skaitliski maza, vāciski runājoša kopiena valsts austrumu pusē. Brisele ir bilingvāla — tajā franču un flāmu valodai ir vienlīdzīgs statuss.
Vislabāk šo lingvistisko daudz-veidību var izjust, braucot vilcienā: franciskajā Šarleruā informācija tiek pasniegta tikai franču valodā, Briselē informācija par pieturām tiek minēta divās valodās, savukārt, iebraucot Antverpenē, lielākajā Flandrijas pilsētā ar aptuveni pusmiljonu iedzīvotāju, franču valoda tiek atmesta, un paziņojumi izskan vien flāmu mēlē.

Taču ceļotājiem nevajadzētu bīties — beļģi (īpaši Flandrijā) ārkārtīgi labi pārvalda angļu valodu. Iepērkoties veikalā, ejot uz izklaides vietām un pat uzrunājot sirmu kundzīti uz ielas, tūristam draudzīgi tiks izskaidrotas nesaprotamās lietas.

Politika sadzīvē

Par pretrunu iemeslu Beļģijā kalpo ne vien lingvistiskās atšķirības, bet arī politiskā daudzveidība. Beļģijā ir federālā valdība, trīs kopienu un trīs reģionu valdības, turklāt katrai no tām ir savas pilnvaras. Ilustratīvs piemērs no novērotā: Briselē dzīvojošas ģimenes vecvecāku pensiju nosaka federālā valdība, par šīs pašas ģimenes bērnu izglītību atbild flāmu kopienas valdība, iespējas apmeklēt mūzikas pulciņu regulē franču kopienas valdība, savukārt Briseles valdība pieņem likumus, kas saistīti ar atkritumu otrreizējo pārstrādi. Šķiet neticami, ka šī komplicētā pārvaldes struktūra pastāv teritorijā, kas pēc lieluma līdzinās Kurzemei un Zemgalei, taču iedzīvotāju skaita ziņā piecas reizes pārsniedz Latvijas apmērus.

Strādā, lai pēc tam atpūstos

Vietējie reizumis smejas, ka Beļģija ir gluži kā ķīselis, kurā sajauktas dažādas, garšas ziņā nesaderīgas ogas. Un, viņuprāt, tieši šis specifiskais sajaukums vērš valsti tik interesantu.

Dzīvodama divās lielākajās flāmiski runājošajās pilsētās — Antverpenē un Gentē — novēroju, ka tramvaju šoferi ir smaidīgi, konditoreju “meitenes”, neskatoties uz atsevišķu pircēju kaprīzēm, ir laipnas un atsaucīgas, biļešu pārdevēji ir izpalīdzīgi un ieinteresēti. Vairums neuztraucas, ka strādā tā saucamo “melno” darbu. Tā vietā viņi visu dara ar atdevi — no sirds strādā, no sirds atpūšas un izklaidējas. Un vēl viņi brīnās, kā sestdienas vakarā iespējams nedoties uz krogu, bet svētdienā uz kādu kafejnīcu vai restorānu.

Jo svētdiena Beļģijā de facto ir ģimenes diena. Nestrādā ne apģērbu, ne lielākie pārtikas veikali, vienīgi kafejnīcas un tirdziņi darbojas jau no paša rīta. Brīvdienu rītos ielās redzams tikai retais — pārsvarā tie ir ģimenes tēvi un sirmi kungi, kas nāk no maiznīcām, lai sevi un savus mīļos iepriecinātu brokastīs ar svaigi ceptiem kruasāniem.

Neskatoties uz pastāvošajām lingvistiskajām, sociālajām un politiskajām pretrunām, beļģi ir tauta, kas ikdienā daudz nedomā par problēmām. Vai vismaz — māk palūkoties uz tām caur humora prizmu. Kad beļģu alus vakarā tiek izdzerti vairāk nekā pieci Duvel vai Westmalle, vietējie sāk skaļi un aizrautīgi diskutēt par savas kopienas pārākumu un par otrajiem (attiecīgi flāmiem vai valoņiem) sacer dažādas, bieži vien prātam neaptveramas anekdotes.

Uzziņa

Avioreisus no Rīgas uz Beļģiju piedāvā gan airBaltic, gan Ryanair. Tūristiem izmaksu ziņā pievilcīgāks šķitīs Ryanair piedāvājums — vidēji lidojums maksā ap 50-100 eiro.

Gardēžus iepriecinās beļģu virtuve, kas veidojusies franču un flāmu tradīciju ietekmē. Populāras ir zupas — katrs reģions lepojas ar vietējām receptēm. Ir vērts izbaudīt gliemjus ar ceptiem kartupeļiem, nieres ar paegļu ogām, karbonādi flāmu gaumē, rīsu biezputru ar grauzdētu cukuru, daudzās jūras veltes, frī kartupeļus ar jupī mērci, beļģu vafeles un šokolādi.
Beļģija izslavēta ar savu alu — valstī ražo vairāk nekā 1000 dažādu alus šķirņu. Populāri ir klosteros darinātie Trappist — to receptes joprojām tiek turētas noslēpumā. Garšas ziņā interesanti šķitīs Chimay, Orval, Westmalle, Duvel, Kriek, Lambic, Hoegaarden. Obligāti jānobauda Kwak, kas tiek pasniegts īpašās glāzēs — agrākos laikos savas specifiskās formas dēļ tās bieži vien nokļuva garnadžu rokās.

Vērts apmeklēt:

Briseli — Atomiums, Mini Eiropa, centrālais laukums ar rātsnamu un ģilžu namiem.
Antverpeni — Rubensa dzimto vietu, pasaules dimantu tirdzniecības, modes dizaina centru, Eiropas trešo lielāko ostu. Antverpenē atrodas viens no vecākajiem un slavenākajiem zoodārziem pasaulē.
Genti — tā ievērojama ar Flandrijas grāfu viduslaiku pili, izstāžu centru Flanders Expo, kur vietējās un ārzemju kompānijas bieži rīko vērienīgas izstādes.
Brigi — nozīmīgu ostas un mežģīņu ražošanas centru.
Namūru — tā ievērojama ar pilsētas citadeli, kā arī daudzajām pilīm, klosteriem un baznīcām.
Lježu — vienu no Beļģijas tēraudrūpniecības centriem, kur atrodas ievērojamā Prinču-Bīskapu pils. Šogad pilsētā tika dots starts 99. Tour de France velobraucienam.

Vairāk informācijas par apskates vietām, nakšņošanas, ēšanas un transporta iespējām Belģijā: http://www. visitflanders.com/, http://www.opt.be/ accueil/en/index.html.

Anna ZEMBLICKA